Pēdējos gados daudzi Latvijā izjutuši, ko nozīmē EURIBOR kāpums – pieauguši hipotekāro kredītu maksājumi. Arvien biežāk rodas jautājumi, kāpēc tas notiek un kam šī nauda paliek. Lai to labāk saprastu, apkopojām atbildes uz biežāk uzdotajiem jautājumiem.
Anna aktivizē atzīmi “STOP Kredīts”, jo vēlas pasargāt sevi no finanšu krāpniecības un izvairīties no spontānas aizņemšanās. Pēc atzīmes aktivizēšanas aizdevēji redz, ka Anna nevēlas uzņemties jaunas kredītsaistības, tāpēc viņas vārdā nevar viegli noformēt patēriņa kredītu, līzingu vai citu aizdevumu. Tas palīdz samazināt risku kļūt par krāpniecības upuri un vienlaikus attur no nepārdomātu finanšu lēmumu pieņemšanas. Ja vēlāk Annai rodas nepieciešamība, piemēram, iegādāties mājokli un saņemt hipotekāro kredītu, viņa var atcelt atzīmi un pieteikties aizdevumam.
AVOTS:www.kib.lvTavas tiesības attiecībā uz personas datiem
Kredītinformācijas biroji apstrādā personas datus. Ikvienam ir tiesības:
Krāpniecību bieži iztēlojamies kā sarežģītu shēmu vai trilera cienīgu scenāriju. Taču realitātē viens no izplatītākajiem krāpšanas veidiem ir daudz ikdienišķāks - krāpšana interneta pirkumos.
Ar ko sākt, ja tieši šovasar esi nolēmis uzsākt ilgi kāroto savu lietu? Vai ir jāmaksā nodokļi par dāvanām, laimestiem sociālo tīklu konkursiņos un bērnu darbu vasarā? Kā rīkoties, ja regulāri andelējies internetā? Par to un citām ar nodokļiem saistītām tēmām pieredzē un padomos dalās fitnesa trenere, pavārgrāmatas "Garšīgs nav sarežģīts" autore Elizabete Valujeva un sertificēta grāmatvede, SIA "Apzināts grāmatvedis" valdes locekle Līga Alberliņa.
Persona savā e-pastā saņem rēķinu, kas it kā nosūtīts no pazīstama uzņēmuma vai pakalpojuma sniedzēja, ar aicinājumu veikt samaksu par preci vai pakalpojumu. Rēķins var šķist ticams, jo tajā ir uzņēmuma logo, rekvizīti un termiņš apmaksai.
Krāpnieki nosūta vairākus līdzīgus rēķinus vai atgādinājumus, radot steigas un rutīnas sajūtu, lai persona nepievērstu uzmanību detaļām un ātrāk veiktu maksājumu.
Nepārbaudot sūtītāja patiesumu un uzņēmuma rekvizītus, persona veic pārskaitījumus. Bieži vien konta numurs atšķiras no ierastā, un nauda tiek pārskaitīta uz krāpnieku kontu. Rezultātā līdzekļi nonāk krāpnieku rīcībā, bet saņemtais rēķins izrādās viltots.
Šis gads Latvijā iezīmējies ar plašām diskusijām, vai un kā rīkoties ar iedzīvotāju uzkrājumiem valsts fondētajā pensiju shēmā jeb pensiju 2. līmenī. Šo jautājumu nozīme mērāma miljardos eiro – 2026. gada maijā kopējais uzkrājumu apjoms 2. līmenī pārsniedza 10.4 miljardus eiro. Reti kurš cits jautājums Latvijā var līdzināties šādam finansiālajam mērogam. Tāpēc iedzīvotāju interese par šo līdzekļu pārvaldību ir likumsakarīga, un tikpat saprotama ir arī politiķu vēlme šo tēmu aktualizēt dažus mēnešus pirms Saeimas vēlēšanām.