Bērns vasaras brīvlaikā strādā? Kad par to ir jāmaksā nodokļi?

Teksts

Ar ko sākt, ja tieši šovasar esi nolēmis uzsākt ilgi kāroto savu lietu? Vai ir jāmaksā nodokļi par dāvanām, laimestiem sociālo tīklu konkursiņos un bērnu darbu vasarā? Kā rīkoties, ja regulāri andelējies internetā? Par to un citām ar nodokļiem saistītām tēmām pieredzē un padomos dalās fitnesa trenere, pavārgrāmatas "Garšīgs nav sarežģīts" autore Elizabete Valujeva un sertificēta grāmatvede, SIA "Apzināts grāmatvedis" valdes locekle Līga Alberliņa.

tēmas
  1. Mana ekonomika

Kam pievērst uzmanību, lai neapmaksātu viltus saņemtu rēķinu?

Rēķinu krāpšana

Situācijas piemērs!

Persona savā e-pastā saņem rēķinu, kas it kā nosūtīts no pazīstama uzņēmuma vai pakalpojuma sniedzēja, ar aicinājumu veikt samaksu par preci vai pakalpojumu. Rēķins var šķist ticams, jo tajā ir uzņēmuma logo, rekvizīti un termiņš apmaksai.

Krāpnieki nosūta vairākus līdzīgus rēķinus vai atgādinājumus, radot steigas un rutīnas sajūtu, lai persona nepievērstu uzmanību detaļām un ātrāk veiktu maksājumu.

Nepārbaudot sūtītāja patiesumu un uzņēmuma rekvizītus, persona veic pārskaitījumus.  Bieži vien konta numurs atšķiras no ierastā, un nauda tiek pārskaitīta uz krāpnieku kontu. Rezultātā līdzekļi nonāk krāpnieku rīcībā, bet saņemtais rēķins izrādās viltots.


Kā sevi pasargāt?
  • Nemaksā rēķinu, ja neesi pārliecināts par tā izcelsmi.
  • Neuzticies tikai rēķinā norādītajiem rekvizītiem.
  • Neļauj sevi steidzināt ar draudiem par pakalpojuma pārtraukšanu vai papildu izmaksām.

Kāds ir krāpnieka mērķis?

  • Izkrāpt tavu naudu.
  • Iegūt bankas kartes vai internetbankas piekļuves datus.
  • Iegūt Smart-ID vai citus autentifikācijas datus.
  • Iegūt piekļuvi tavai ierīcei vai personas informācijai.


Rīkojies!

  • Pārliecinies, vai tiešām gaidi rēķinu no konkrētā pakalpojuma sniedzēja.
  • Salīdzini rēķina rekvizītus, īpaši konta numuru, ar iepriekš izmantotajiem datiem.
  • Ja konta numurs ir mainīts vai rodas šaubas, sazinies ar pakalpojuma sniedzēju, izmantojot publiski pieejamo tālruņa numuru, un precizē informāciju.
  • Ja esi nodevis savus datus krāpniekiem vai veicis krāpniecisku maksājumu, nekavējoties sazinies ar banku un ziņo Valsts policijai.
  • Pasargā sevi un savus tuviniekus no krāpniekiem. Izmanto DNS ugunsmūri, kas palīdz bloķēt krāpnieciskas un ļaunprātīgas interneta vietnes. Lejupielādē DNS ugunsmūri jau šodien!

Apskati OpenAI ģenerēto krāpšanas piemēru! 

Izpēti rēķinu un pievērs uzmanību pazīmēm.
  • Pārbaudi rēķina sūtītāju vai e-pasta adrese tiešām pieder attiecīgajam uzņēmumam.
  • Salīdzini uzņēmuma rekvizītus – nosaukumu, reģistrācijas numuru un kontaktinformāciju.
  • Pārbaudi bankas konta numuru. 
  • Neļauj sevi steidzināt ar norādēm par tuvojošos apmaksas termiņu vai iespējamām soda sankcijām.
  • Ja rodas šaubas, nesamaksā rēķinu, bet sazinies ar pakalpojuma sniedzēju, izmantojot tā oficiālo kontaktinformāciju.  
  • Rēķinā iekļauta saite vai QR kods apmaksai, kas novirza uz maksājuma lapu, nevis aicina veikt pārskaitījumu internetbankā.




Vai šis saturs bija noderīgs?

Jūsu atsauksmes palīdzēs mums uzlabot šo vietni.

Lūdzu, uzraksti, ko vēlējies uzzināt, taču neatradi!

Kliedējot mītus: cik liels ir vidējais pensiju 2. līmeņa uzkrājums?

Teksts

Šis gads Latvijā iezīmējies ar plašām diskusijām, vai un kā rīkoties ar iedzīvotāju uzkrājumiem valsts fondētajā pensiju shēmā jeb pensiju 2. līmenī. Šo jautājumu nozīme mērāma miljardos eiro – 2026. gada maijā kopējais uzkrājumu apjoms 2. līmenī pārsniedza 10.4 miljardus eiro. Reti kurš cits jautājums Latvijā var līdzināties šādam finansiālajam mērogam. Tāpēc iedzīvotāju interese par šo līdzekļu pārvaldību ir likumsakarīga, un tikpat saprotama ir arī politiķu vēlme šo tēmu aktualizēt dažus mēnešus pirms Saeimas vēlēšanām.

Uzmanību! Krāpnieki uzdodas par Latvijas Bankas darbiniekiem.

Teksts

Krāpnieki zvana un apgalvo, ka esot noformēti kredīti pie Credit24, SMScredit un citām kredītiestādēm. Mērķis - radīt šoku un panākt, ka rīkojies steigā.Pēc tam sarunā iesaistās citi krāpnieki, kuri uzdodas par Latvijas Bankas vai Valsts policijas darbiniekiem, lai it kā “risinātu situāciju”.

Nozīmīgu pensiju sistēmas reformu steigā veikt nedrīkst

Evija Dundure
Teksts

Pašlaik Latvijā notiek parakstu vākšana par likumprojektu "Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā", kas paredz iespēju izņemt pensiju 2. līmeņa uzkrājumus. Saistībā ar to publiskajā telpā bieži tiek piesaukta Lietuvas un Igaunijas pieredze. Lai gan Baltijas valstu pensiju 2. līmeņa sistēmām ir kopīgs mērķis, to uzbūve un finansēšanas principi būtiski atšķiras. Tieši šīs atšķirības arī nosaka to, ko naudas līdzekļu izņemšana faktiski nozīmē katrā no valstīm.

Izdrukāt