Kam pieder nauda tavā bankas kontā?

Bezskaidrā nauda

Komercbanku nauda

Šī nauda tiek glabāta mūsu bankas kontā, un to varam izmantot maksājumiem veikalos, pārskaitījumiem citām personām vai noglabāt savā noguldījumu kontā, tādējādi saņemot no bankas atlīdzību – noteiktu procentuālo daļu no noguldītā apjoma.

Kā bankas emitē naudu?

Komercbanku tiesības izsniegt kredītus un emitēt vairāk naudas, nekā cilvēki vai uzņēmumi ir tajās noguldījuši, pakļauj tās stingram regulējumam un valsts iestāžu uzraudzībai. Latvijā noguldījumi komercbankās ir apdrošināti saskaņā ar noguldījumu garantiju sistēmu, proti, līdz 100 000 eiro vienam klientam.

---

E-nauda

E-naudas iestādes atšķiras no bankām ar to, ka tās galvenokārt sniedz maksājumu pakalpojumus un nedrīkst izsniegt aizdevumus.

Tās drīkst emitēt tikai tik daudz e-naudas, cik klienti ir iemaksājuši (attiecība 1:1). Tas nozīmē, ka klientu nauda ir pilnībā nodrošināta un to var izņemt jebkurā laikā.

Tāpat kā bankas, arī e-naudas iestādes saņem licenci un tās uzrauga valsts iestādes. Atšķirībā no bankām uz tām neattiecas noguldījumu garantiju sistēma, taču klientu līdzekļiem jābūt pilnībā nodrošinātiem.

---

Digitālais eiro

Digitālais eiro būtu elektronisks maksājumu līdzeklis, ko izdotu Eiropas Centrālā banka un kas būtu pieejams ikvienam.

Tas būtu:

• privāts;
• pieejams tiešsaistē un bezsaistē;
• papildinātu, nevis aizstātu skaidru naudu un esošos privātos maksājumu risinājumus.

Digitālais eiro ir centrālās bankas digitālās valūtas (CBDC) veids. Tāpat kā skaidrajai naudai, tam būtu likumīga maksāšanas līdzekļa statuss.

Tā kā bezskaidrās naudas maksājumi kļūst arvien populārāki, centrālās bankas, tostarp Latvijas Banka, strādā pie digitālā eiro ieviešanas. Tas papildinātu skaidro naudu un nodrošinātu bezmaksas digitālus maksājumus visā eirozonā – internetā, veikalos un savstarpējiem pārskaitījumiem.

Vairāk informācijas atradīsi šeit: Digitālais eiro | Latvijas Banka.

Kādas ir iespējas uzkrāt?

Uzkrājumu veidi

Uzkrājumi dod mums drošību.
Tie palīdz labāk plānot naudu un uzlabo dzīvi.
Ir svarīgi iemācīties rīkoties ar savu naudu gudri un apdomīgi.

Uzkrājumus var veidot divos veidos:

•  katru mēnesi atlikt daļu no ienākumiem;
•  atlikt to, kas paliek pāri pēc tēriņiem.

Ir dažādi uzkrājumu veidi.
Tie atšķiras pēc tā:

•  cik ilgi tu krāj;
•  cik droši ir uzkrājumi;
•  cik viegli tu vari izmantot savus uzkrājumus.

Uzkrājumi var būt:

•  skaidra nauda – nauda tavā maciņā vai mājās;
•  nauda bankas kontā;
•  krājkonts bankā;
•  depozīts bankā;
•  krājobligācijas.

Kas jāzina par banku piedāvātajām procentu likmēm?

• Parasti procentus rēķina pēc dienu skaita,
  cik ilgi nauda ir bankā.
  
  
• Procentu likme var būt nemainīga vai mainīties.
  Mainīga likme ir noteiktiem noguldījumu veidiem.
  Piemēram, krājkontiem vai krājrīkiem.
  Ja procentu likme nemainās,
  tu vari jau iepriekš zināt savu gaidāmo naudas ieguvumu – peļņu.
  
  
• Dažas bankas procentus uzreiz pieskaita pie krājamās summas.
  Tad nākamajā reizē banka rēķinās procentus jau  no lielākas summas.
  
  Piemēram, tavā krājkontā procentus aprēķina un ieskaita reizi gadā.
  Tev krājkontā ir 300 eiro.
  Pēc gada banka aprēķina procentus un ieskaita kontā 25 eiro.
  Tad nākamajā gadā procentus banka rēķinās
  no sākuma summas un jau pieskaitītajiem procentiem.
  Tātad - jau no 325 eiro.

Dažādi naudas uzkrājumi,
kad tos var izmantot un cik ilgi jāgaida.

---

Noguldījumu veidi

Noguldījums ir nauda,
ko cilvēks ieliek bankā uz noteiktu vai nenoteiktu laiku.
Par šo naudu banka maksā procentus.

1. Krājkonts

Krājkonts ir konts,
kurā var ielikt naudu un izņemt to jebkurā laikā.

Šis ir vienkāršs noguldījuma veids.
Tāpēc to izmanto ļoti bieži.
Dažreiz bankas krājkontu sauc arī par krājrīku. 

Par naudas uzkrāšanu krājkontā bankas maksā mazus procentus.
Taču tu kā bankas klients naudu no krājkonta vari izmantot jebkurā brīdī.
Dažas bankas piedāvā atvērt krājkontu no 16 gadiem.
Citas bankas piedāvā atvērt krājkontu bērniem jau no 7 gadiem.

Naudu krājkontā var pievienot jebkurā laikā.
Krājkontam nav noteikta termiņa.
Procenti var mainīties.
Tas ir ierakstīts līgumā ar banku.

Par procentu likmes izmaiņām banka vienmēr paziņo iepriekš.
Dažas bankas piedāvā īpašu iespēju papildināt krājkontu.

Kad maksā ar karti,
banka noapaļo pirkuma summu un atlikumu ieliek krājkontā.
Piemēram, pirkumu par 4 eiro 30 centiem noapaļo līdz 5 eiro.
Krājkontā banka ieskaita 70 centus,
kas pirkumā pietrūka līdz 5 eiro.

Krājkonta īpašnieks no uzkrātajiem procentiem iegūst peļņu.
No peļņas banka atskaita no tās nodokli 25,5 %.
Šo naudu banka ieskaita budžetā.

2. Termiņnoguldījums
 

Termiņnoguldījums ir nauda,
ko cilvēks ieliek bankā uz noteiktu laiku.
Piemēram, uz 5 gadiem.
Visu šo laiku termiņnoguldījumam nevar pievienot vairāk naudas.

Bankas termiņnoguldījumus sauc arī par termiņdepozītiem vai depozītiem.
Par termiņnoguldījumu banka maksā noteiktus procentus.
Procentu likme visu līguma laiku nemainās.

Naudu no termiņnoguldījuma var izņemt naudu ātrāk.
Taču tad banka var:
- neizmaksāt procentus,
- ieturēt sodu,
- izmaksāt mazāk naudas, nekā ieliki.

Ja grib izņemt naudu pirms laika,
tas jāpiesaka iepriekš.
Par šiem noteikumiem jālasa bankas cenrādī vai līgumā. 


Termiņnoguldījumu gada procentu likmes

• Katras bankas piedāvātie procenti par termiņnoguldījumu var atšķirties.
  Tas atkarīgs no tā:
  -cik daudz naudas tu krāj:
  -cik ilgu laiku.
• Parasti lielāki procenti ir tad,
  ja krāj vairāk naudas ilgāku laiku.        

3. Krājobligācijas 

Krājobligācijas ir veids,
kā droši uzkrāt un ieguldīt naudu.
Tu iemaksā savu naudu Valsts kasē.
Valsts to uz laiku aizņemas.
Par to valsts tev maksā procentus.
Procentu apmērs ir zināms jau iepriekš.



Kas jāzina par krājobligācijām?

• Krājobligācijas var iegādāties cilvēki no 18 gadiem. 
• Viena krājobligācija maksā 1 eiro.
• Mazākā ieguldījuma summa ir 50 eiro.
  Tas nozīmē nopirkt 50 krājobligācijas.
• Krājobligācijas ir tikai elektroniskā formā.
  Tās nav banknotes vai monētas.
• Krājobligācijas nevar pārdot vai uzdāvināt citam.

Pirms sāc krāt naudu bankā:

• apskati un salīdzini dažādu banku piedāvājumus. 
  Piemēram, cik lieli ir piedāvātie procenti par naudas krāšanu; 
• izpēti katras bankas cenrādi par pakalpojumiem. 
  Katras bankas cenrādis var būt atšķirīgs tāpat kā piedāvātie procenti.
  Tikai salīdzinot vairākus piedāvājumus vari atrast labāko tieši sev. 

Apskati banku piedāvātās noguldījumu procentu likmes Latvijas Bankas mājas lapā!

Kā mīkstināt finansiālu kritienu?

Drošības spilvens

Drošības spilvens ir uzkrājums neparedzētiem tēriņiem.
Tas nodrošina naudu 3 līdz 6 mēnešu izdevumiem.
Drošības spilvens ir vajadzīgs katram cilvēkam.

Drošības spilvens palīdz justies droši.
Tas noder,
ja ienākumi samazinās vai to pēkšņi nav pavisam.
Drošības spilvens palīdz saglabāt ierasto dzīvesveidu.
 
Tu vari veidot drošības spilvenu katru mēnesi.
Nav svarīgi, cik daudz naudas mēnesī tu vari atlikt.
Svarīgi to darīt regulāri.
Sāc ar mazu naudas summu.
Piemēram, noliec uzkrājumā 10 eiro katru mēnesi.
Pēc tam tu vari šo summu palielināt.

Vislabāk drošības spilvenu krāt īpašā kontā.
Naudu vajag pārskaitīt uz šo kontu katru mēnesi.

Ir svarīgi veidot arī ilgtermiņa uzkrājumus nākotnei.
Ilgtermiņa uzkrājums nozīmē ieguldīt naudu bankā
vismaz uz gadu vai ilgāku laiku.

---

Vairāk informācijas tu atradīsi:

• par uzkrājumiem pensijai – sadaļā "Pensiju 3. līmenis";
• par uzkrājumu kādam mērķim – sadaļā "Dzīvības apdrošināšana ar uzkrājumu";
• par uzkrājumu bērnam – sadaļā "Dzīvības apdrošināšana ar uzkrājumu bērnam".