tēmas
  1. Mana ekonomika

Kas ir krājaizdevu sabiedrība?

Krājaizdevu sabiedrības

Krājaizdevu sabiedrība ir biedru dibināts finanšu kooperatīvs*, kas darbojas uz pašpārvaldes principiem. Tās mērķis ir nodrošināt biedriem piekļuvi finanšu resursiem, veicināt reģiona attīstību un uzlabot biedru labklājību.

*Kooperatīvs ir uzņēmējdarbības apvienības veids, kurā personas vai organizācijas brīvprātīgi apvienojušās, lai sasniegtu kopīgus ekonomiskus vai sociālus mērķus. 

To darbību regulē  Krājaizdevu sabiedrību likums, Kooperatīvo sabiedrību likums, attiecīgās krājaizdevu sabiedrības statūti, Latvijas Bankas noteikumi un citi normatīvie akti.

Lielākoties krājaizdevu sabiedrības darbojas Latvijas lauku reģionos, kur to galvenā prioritāte ir biedru un vietējās kopienas labklājība un attīstība. Savukārt krājaizdevu sabiedrības, kuras dibinājuši arodbiedrību biedri, sniedz pakalpojumus saviem biedriem visā Latvijā – neatkarīgi no tā, kur viņi dzīvo vai strādā.



Krājaizdevu sabiedrības galvenais uzdevums ir veicināt biedru labklājību. Tā nodrošina kredītresursus biedru personīgajām, sadzīves un saimnieciskajām vajadzībām, palīdz veidot uzkrājumus, sekmē taupīgu un atbildīgu rīcību ar naudu, kā arī stiprina sadarbību kopienā. Finanšu pakalpojumi ir līdzīgi banku pakalpojumiem, taču tie ir pieejami tikai pašiem biedriem.

Tās darbība balstīta uz biedru līdzdalību, solidaritāti un vienlīdzību – katram biedram ir viena balss. Juridiskām personām nav balss tiesības.

Krājaizdevu sabiedrības darbība ir veidota tā, lai sabalansētu biedru – noguldītāju un kredītņēmēju intereses. Tās mērķis nav peļņas gūšana, bet gan izdevīgu finanšu nosacījumu nodrošināšana gan noguldītājiem, gan aizņēmējiem. Ja darbības rezultātā rodas peļņa, tā tiek ieguldīta krājaizdevu sabiedrības rezerves kapitālā, tās attīstībā vai arī sadalīta biedriem kā dividendes.


Kļūsti par krājaizdevu sabiedrības biedru

Biedru uzņemšanas kārtība krājaizdevu sabiedrībā noteikta Kooperatīvo sabiedrību likumā un konkrētās krājaizdevu sabiedrības statūtos.

Par biedru var kļūt:
  • pilngadīga, rīcībspējīga persona, kas pieder attiecīgajai kopienai, 
  • pašvaldība, kuras iedzīvotāji ir biedri. 
Personas, kas apvienojas ar kopīgām iezīmēm — piemēram:
  • tie, kas dzīvo, vai ir īpašnieki nekustamajam īpašumam vienā pilsētā, ciematā vai pagastā (t.i. krājaizdevu sabiedrības biedru loku nosaka pēc teritoriālā principa atbilstoši katras krājaizdevu sabiedrības statūtos noteiktajam); 
  • darbinieki no viena uzņēmuma vai nozares, piemēram, skolotāji vai medicīnas darbinieki (pēc nodarbinātības principa); 
  • tie, kas pieder kādai profesionālajai asociācijai, piemēram lauksaimnieki, mežsaimnieki vai amatnieki, kas apvienojas savas profesijas interesēs, lai nodrošinātu finansiālu atbalstu un veicinātu savas jomas attīstību (pēc interešu kopības principa). 

Krājaizdevu sabiedrības dibināšana

Lai dibinātu krājaizdevu sabiedrību  nepieciešams: 
  • izveidot rīcībspējīgu fizisko personu grupu ar kopīgām iezīmēm – pēc teritorijas vai interešu vai nodarbinātības principa*; 
  • sagatavot dibināšanas dokumentus, statūtus un iekšējos dokumentus, kas sniedz skaidru priekšstatu par plānoto darbību un tās organizāciju; 
  • iemaksāt minimālo dibināšanas pamatkapitālu; 
  • nodrošināt minimālo biedru skaitu; 
  • iecelt amatpersonas.
Biedru kopsapulcē tiek dibināta krājaizdevu sabiedrība, apstiprināti statūti, izvēlēta valde un revīzijas komisija. Kooperatīvā krājaizdevu sabiedrība tiek reģistrēta Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā pēc tam, kad Latvijas Banka pieņēmusi lēmumu par speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu krājaizdevu sabiedrības darbībai. * Par licencēšanas kārtību ieskaties šeit.


Krājaizdevu sabiedrības struktūra

Krājaizdevu sabiedrības augstākā lēmējinstitūcija ir biedru kopsapulce, kurā katram biedram ir viena balss, neatkarīgi no viņa iemaksu (ieguldījuma) apmēra sabiedrības pamatkapitālā. Kopsapulcē biedri apstiprina un groza statūtus, apstiprina kredītpolitiku un nosaka attīstības stratēģiju, apstiprina budžetu un gada pārskatu, lemj par peļņas sadali, ieceļ valdi, padomi (ja tā tiek izveidota) un revīzijas komisiju, kā arī lemj par citiem svarīgiem jautājumiem.

Krājaizdevu sabiedrībai savā darbībā jāievēro Iekšējās kontroles noteikumi atbilstoši tās darbības apjomam, veidam, sarežģītībai un specifikai, kā arī ņemot vērā sabiedrības lielumu, veikto darījumu apmēru, to dažādību un sarežģītību, risku lielumu saistībā ar katru darbības veidu, pārvaldes modeli, informācijas tehnoloģiju un citus faktorus, kuri ir būtiski konkrētās sabiedrības darbības mērķu īstenošanai*.


Krājaizdevu sabiedrību biedri 

Krājaizdevu sabiedrības biedri vienlaicīgi ir īpašnieki un klienti.

Biedru kopsapulcē biedri ieceļ valdi un revīzijas komisiju, apstiprina gada budžetu un nosaka, sabiedrības mērķus un turpmāko darbību.

Valde atbild par ikdienas darbības nodrošināšanu un krājaizdevu sabiedrības pārvaldību, revīzijas komisija pārbauda sabiedrības darbību.

Paja ir biedra ieguldījuma daļa sabiedrības pamatkapitālā. Visām pajām ir vienāda nominālvērtība. Katrs biedrs veic ieguldījumu pamatkapitālā vismaz vienas pajas apmērā. Pajas nominālvērtība tiek noteikta krājaizdevu sabiedrības Statūtos.

Krājaizdevu sabiedrības pamatkapitālu veido visu krājaizdevu sabiedrības biedru paju nominālvērtību summa. Krājaizdevu sabiedrības biedrs savas pajas drīkst apmaksāt tikai naudā.

Apmaksātais pamatkapitāls ir biedru reģistrā ierakstīto biedru paju, kuras ir pilnībā apmaksātas ar naudas līdzekļiem, nominālvērtību kopsumma.


Krājaizdevu sabiedrības pakalpojumi saviem biedriem 

Pakalpojumi tiek sniegti tikai saviem biedriem.

Noguldījumi 
  • Krājkonti – iespēja noguldīt naudu un saņemt procentus. 
  • Termiņnoguldījumi – naudas uzkrāšana uz noteiktu laiku ar fiksētu procentu likmi.
Droša vieta naudas uzglabāšanai  – valsts garantē noguldījumu līdz 100 000 eiro.

Noguldījumu garantiju likums attiecas arī uz krājaizdevu sabiedrību biedriem. Tas nozīmē, ka biedriem (noguldītājiem), kas veikuši noguldījumus krājaizdevu sabiedrībā, ir tiesības saņemt valsts garantētu atlīdzību līdz 100 000 eiro apmērā, ja noguldījumu piesaistītājs kļūst maksātnespējīgs vai ir iestājusies noguldījumu nepieejamība.

Šī garantija attiecas uz visiem noguldījumiem, tostarp norēķinu kontiem, krājkontiem un citiem līdzīgiem noguldījumiem, kas veikti pie noguldījumu garantiju sistēmas dalībnieka, tostarp krājaizdevu sabiedrībām.

Par noguldījumu garantiju plašāka informācija pieejama Latvijas Bankas vietnē.

Aizdevumi 
  • Patēriņa kredīti – personīgām vajadzībām (mājokļa remontam, sadzīvei, ārstēšanai u.c.). 
  • Hipotekārie kredīti (mājokļa, zemes iegādei vai būvniecībai).
  • Līzings 
  • Aizdevumi uzņēmējdarbībai – biedriem, kas attīsta savu biznesu. No 01.10.2025. krājaizdevu sabiedrības, kas saņems Latvijas Bankas atļauju, varēs izsniegt aizdevumus komercsabiedrībām, kas ir attiecīgās krājaizdevu sabiedrības biedri.
Norēķinu pakalpojumi 
  • Norēķinu konti – naudas pārskaitījumiem un ikdienas maksājumiem. 
  • Maksājumu pakalpojumi – rēķinu apmaksa, pārvedumi u.c. 

Krājaizdevu sabiedrības (KKS) uzraudzība  

KKS darbības uzraudzību veic Latvijas Banka - pārbauda, vai: KKS ievēro KKS darbību reglamentējošu normatīvos aktus:
  • īpaši attiecībā uz maksātspēju, 
  • darbību regulējošās prasības, tostarp likviditātes prasības,
  • prasības pārvaldībai (tostarp risku) un grāmatvedības organizācijai, 
  • iekšējās kontroles sistēmu.
Latvijas Banka piešķir vai anulē darbības licences (speciālās atļaujas), kā arī izdod Krājaizdevu sabiedrību darbību regulējošus noteikumus un pieņem ar KKS darbību saistītos lēmumus.

Uzraudzību regulē virkne normatīvo aktu: Tiesību aktu katalogs | Latvijas Banka 
Vairāk par uzraudzību ieskaties šeit: Krājaizdevu sabiedrības | Latvijas Banka 


Dažas atšķirības salīdzināšanai


KKS
BANKA
Pamatkapitāls2 500 (biedri ir tikai privātpersonas) 25 000 (ja ir juridiskas personas ) 120 000 (ja ir tiesīga kreditēt juridiskas personas no 01.10.2025.)5 miljoni
ĪpašniekiBiedriAkcionāri
Klienti
Biedri
Jebkura persona, kas noslēgusi līgumu ar kredītiestādi
PakalpojumiPiedāvā vienkāršos pakalpojumusPilns pakalpojumu klāsts
Peļņas sadaleBiedriem
Akcionāriem
Garantija noguldījumiem100 000100 000

Fakti un piemēri 

Latvijas Bankas vietnē uzzini par KKS dalībnieku skaitu un reģionālo sadalījumu. Latvijā licencētās KKS apvienojas Latvijas kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību savienībā vai Krājaizdevu Apvienībā.

Uzzini, kāds ir izsniegto kredītu un noguldīto naudas līdzekļu apmērs. Ieskaties šeit.

Latviešu krājaizdevu sabiedrība ASV – Latvian Credit Union – darbojas kopš 1960. gadiem Mineapolē, piedāvājot biedriem aizdevumus (auto, mājokļa, personīgos un studiju kredītus), kā arī uzkrājumu un norēķinu kontus ar konkurētspējīgām likmēm. Tās mērķis ir veicināt biedru personīgo un uzņēmējdarbības izaugsmi un atbalstot kopienu. Plašāk informācija pieejama šeit.

Navy Federal Credit Union (NFCU) ir ASV lielākā biedru pārvaldīta un bezpeļņas kredītsaistību iestāde, kas apkalpo militārpersonas, veterānus, Aizsardzības departamenta darbiniekus un viņu ģimenes. Tā piedāvā plašu finanšu pakalpojumu klāstu – no uzkrājumiem un kredītiem līdz norēķinu kontiem un hipotekārajiem aizdevumiem. Plašāka informācija pieejama šeit.

Bank-Fund Staff Federal Credit Union (BFSFCU) ir starptautiska finanšu kooperatīva organizācija, kas dibināta Vašingtonā, lai apkalpotu Pasaules Bankas, Starptautiskā Valūtas fonda un citu ar tiem saistītu institūciju darbiniekus. Tā piedāvā plašu finanšu pakalpojumu klāstu – aizdevumus (personīgos, mājokļa, auto), uzkrājumu un norēķinu kontus, kā arī digitālos pakalpojumus. BFSFCU mērķis ir stiprināt biedru finansiālo drošību, veicināt atbildīgu aizņemšanos un nodrošināt kvalitatīvu apkalpošanu, saglabājot bezpeļņas kooperatīva principus un atbalstot savu starptautisko kopienu. Plašāka informācija pieejama šeit.

United Nations Federal Credit Union (UNFCU) ir bezpeļņas starptautisks kreditēšanas kooperatīvs, kas dibināts ANO darbiniekiem un viņu ģimenēm. Tas piedāvā pilnu finanšu pakalpojumu klāstu — uzkrājumus, norēķinu kontus, kredītus un starptautiskus pārskaitījumus —, novirzot pārpalikušo labumu biedriem, nevis peļņas iegūšanai. Plašāka informācija pieejama šeit.

Vai šis saturs bija noderīgs?
Jūsu atsauksmes palīdzēs mums uzlabot šo vietni.
Lūdzu, uzraksti, ko vēlējies uzzināt, taču neatradi! Atļauti tikai burti, cipari, atstarpes un rindu pārnesumi. Maksimālais garums ir 500 rakstzīmes.
Vai visu var saukt par naudu?

Nākamā apakštēma

Konferencē meklēs risinājumus Latvijas iedzīvotāju ilgtermiņa finanšu pratībai un pārticībai

""
Teksts

Piektdien, 12. septembrī, plkst. 10.00 Saeimā, Baltiešu zālē, un tiešraidē notiks konference "Finanšu pratība Latvijas iedzīvotāju ilgtermiņa pārticībai un drošībai", kurā eksperti meklēs risinājumus trīs virzienos – finanšu pratībai skolās, prasmēm veidot ilgtermiņa ieguldījumus un finanšu krāpšanas ierobežošanai.

Konferencē meklēs risinājumus Latvijas iedzīvotāju ilgtermiņa finanšu pratībai un pārticībai

Piektdien, 12. septembrī, plkst. 10.00 Saeimā, Baltiešu zālē, un tiešraidē notiks konference "Finanšu pratība Latvijas iedzīvotāju ilgtermiņa pārticībai un drošībai", kurā eksperti meklēs risinājumus trīs virzienos – finanšu pratībai skolās, prasmēm veidot ilgtermiņa ieguldījumus un finanšu krāpšanas ierobežošanai.

tēmas
  1. Mana ekonomika

Kur nokļūst nauda un kā ar to norēķināties?

Kontu veidi un norēķinu kartes

Kontu veidi 


Komercbankas piedāvā šādus kontus dažādām mūsu vajadzībām: 
  • norēķinu konts; 
  • kredīta konts;
  • darījuma konts; 
  • krājkonts; 
  • investīciju (ieguldījumu) konts; 
  • vērtspapīru konts; 
  • konts bērnam; 
  • uzņēmuma konts; 
  • patērētāja pamatkonts.
To, kāds konta veids tev būs atbilstošs, jautā komercbankā.


Norēķinu konts

Norēķinu konts — bankas pamatpakalpojums, ar kura palīdzību katrs bankas klients var veikt maksājumus, uzkrāt (noguldīt) naudu, piesaistīt tam bankas maksājumu kartes un izņemt skaidro naudu, kā arī izmantot citas komercbanku piedāvātās iespējas. 

Kontus atver komercbankas un citas finanšu iestādēs. Kontu numuri tiek veidoti saskaņā ar IBAN (International Bank Account Number) starptautisko ISO13616 standartu. Citās valstīs konta numuru var veidot līdz 34 burtu un ciparu zīmēm.
Latvijā konta numurs sastāv no 21 simbola (2 burtiem (valsts kods) + 2 cipariem (kontrolcipari) + 4 burtiem (bankas BIC kods) + 13 zīmēm:



Lai uzsāktu sadarbību ar komercbanku, pirmais solis ir konta atvēršana. Norēķiniem, kas tiek veikti bezskaidrā naudā, izmanto norēķinu kontu. Tajā visbiežāk ieskaita algu, pabalstus, pensiju.

Norēķinu konta īpašnieka iespējas ir:
  • atvērt multivalūtu kontu, kas dod iespēju vienā norēķinu kontā uzglabāt vairākas valūtas; 
  • atvērt vienu vai vairākus norēķinu kontus vienā vai vairākās bankās; 
  • piesaistīt maksājumu karti, lai veiktu pirkumus, izņemtu skaidro naudu no bankomāta vai, izmantojot bankomātu, iemaksātu skaidro naudu norēķinu kontā; 
  • piesaistīt uz citas personas vārda izsniegtu maksājumu kartipie sava konta; 
  • nepiesaistīt maksājumu karti norēķinu kontam; 
  • veikt dažādus maksājumus internetbankā gan Latvijā, gan uz citām valstīm; 
  • pievienotautomātiskos vai regulāros maksājumus; 
  • pārskatīt un sekot līdz maksājumu vēsturei par veiktajiem darījumiem; 
  • izmantotbudžeta plānošanas rīkus; 
  • piešķirt citai personai piekļuvitavam norēķinu kontam, lai kopīgi to pārvaldītu; 
  • pilnvarot citu personu rīkotiesar taviemnaudas līdzekļiem norēķinu kontā.  

Konts bērnam

Latvijā vairākas komercbankas piedāvā atvērt norēķinu kontus bērniem no 6 gadu vecuma, kas dod jau iespēju sākt mācīties rīkoties ar savu kabatas naudu un veidot krāšanas paradumus. Lai atvērtu bērnam savu norēķinu kontu, vecākiem vai aizbildnim kopā ar bērnu jādodas uz banku, līdzi ņemot personu apliecinošus dokumentus.
 
Lai bērnam būtu pieejams norēķinu konts, var: 
  • bērnu pievienot kā papildu lietotāju vecāka vai aizbildņu kontam; 
  • pasūtīt pie šī konta norēķinu karti uz bērna vārda.
Šādā gadījumā bērns var izmantot vecāka vai aizbildņa kontā esošos līdzekļus!

No 16 gadu vecuma jaunietis var apkalpoties bankas filiālēs bez vecāka vai aizbildņa klātbūtnes.
Piemēram, atvērt kontu, pieslēgt bankas pakalpojumus un veikt citas nepieciešamās darbības. Dodoties uz banku, līdz jāņem personas apliecinošs dokuments, kas ir pase vai eID karte.


Patērētāja pamatkonts

Patērētāja pamatkonts — maksājumu konts, kas nodrošina piekļuvi maksājumu konta pamatfunkcijām.


   Tās ir:
  • darba algas, sociālo pabalstu saņemšana un citu naudas līdzekļu ieskaitīšana, komunālo maksājumu veikšana, nodokļu samaksa; 
  • maksājumu veikšana, maksājumu kartes iespējas. 
Latvijā pienākums piedāvāt pamatkonta pakalpojumu ir tām kredītiestādēm, kuru komercdarbības modelis paredz ar maksājumu kontu saistītu pakalpojumu sniegšanu.

Tiesības atvērt un saņemt pamatkonta pakalpojumus ir tikai fiziskajai personai, kura ir: 
  • Eiropas Savienības rezidents; 
  • tai nav uzturēšanās atļaujas, bet tā izraidīšana no Latvijas atbilstoši Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem nav iespējama; 
  • tai ir tiesisks pamats uzturēties Eiropas Savienības teritorijā.
Pamatkonta pakalpojums ieviests, lai: 
  • patērētājs netiktu diskriminēts pilsonības vai dzīvesvietas dēļ; 
  • patērētājam būtu piekļuve pamatkonta pakalpojumiem neatkarīgi no viņa finanšu apstākļiem; 
  • piekļuve maksājumu konta pakalpojumam tiktu nodrošināta visiem iedzīvotājiem, to skaitā tiem, kurus kredītiestādes uzskata par augsta riska klientiem, piemēram, patvēruma meklētājiem vai personām pēc ieslodzījuma.
Atceries! 

Tev ir tiesības vienlaikus atvērt tikai vienu pamatkontu vienā bankā. Konts nav paredzēts saimnieciskajai vai profesionālajai darbībai.
 
Vairāk informācijas par patērētāja pamatkontu vari skatīt šeit.


Norēķinu kartes


Maksājumu/norēķinu karte

Maksājumu/norēķinu karte — īpaši veidota plastikāta karte, kuru tev izsniedz banka vai cita finanšu pakalpojumu sniedzēja iestāde. Karte var būt piesaistīta tavam vai citas personas bankas kontam. Tā mums dod iespēju brīvi rīkoties ar naudas līdzekļiem 24 stundas diennaktī.

Kartes logotips — lielākoties tie ir tādu sistēmu kā MasterCard, Visa un American Express logotipi, kā arī to hologrammas, kas iestrādātas kartē.

PIN – noteiktu ciparu kombinācija — ko izmanto, autentificējot lietotāju, kurš piekļūst sistēmai. PIN ir unikāls pieejas kods, kuru drīksti zināt tikai tu! Ja PIN kods liekas sarežģīts, vairākas kredītiestādes piedāvā mainīt PIN kodu internetbankā vai bankomātā. 

Drošības kods — triju vai četru ciparu kombinācija, kas norādīta norēķinu kartes aizmugurē. Tas ir drošības kods, ar kura palīdzību tiek apstiprināti maksājumi ar karti. Piemēram, CVC, CVC2, CVV.

Kartes numurs — sastāv no 16 cipariem, kas sadalīts četros blokos, ko izmanto piekļuvei kartes īpašnieka kontam.

Čips un magnētiskā josla — čips ir mikroprocesors, kurā atrodas visa informācija par karti un tās īpašnieku. 

PIN kods ir unikāls kods. PIN kodu atceries, neuztici nevienam. Nekādā gadījumā to nedrīkst uzrakstīt uz kartes vai pierakstīt uz lapiņas, kas glabājas naudas makā.
Esošo kartes PIN kodu, vairākas kredītiestādes, piedāvā apskatīt internetbankā vai mobilajā aplikācijā.
Ja PIN kods liekas sarežģīts, to var nomainīt internetbankā vai bankomātā. Atceries, neizvēlies viegli uzminamu PIN kodu.
Ja karte ir nozaudēta, steidzami sazinies ar savu banku, lai to apturētu vai bloķētu!



Maksājumu/norēķinu karti var izmantot, lai:
  • norēķinātos par precēm vai pakalpojumiem klātienē arī ārvalstīs;
  • izņemtu no bankomāta vai iemaksātu tajā skaidro naudu, veiktu rēķinu samaksu bankomātā; 
  • bankomātā aplūkotu konta atlikumu; 
  • norēķinātos par precēm vai pakalpojumiem internetā arī ārvalstīs.

Ar kartēm, kuras piedāvā bezkontakta funkciju var ērti maksāt par pirkumiem visur, kur redzams bezkontakta norēķinu simbols arī ārvalstīs, neievietojot karti POS terminālī un neievadot PIN kodu līdz noteiktam pirkuma summas limitam.
                 
Veicot pirkumus vienmēr pārbaudi ar karti apstiprināmā darījuma summu!
Interneta pirkumiem izmanto tikai drošu internetveikalu vai pakalpojumu sniedzēju, kuru mājaslapās ir Visa Secure un/vai Mastercard logotipi, kas apzīmē drošu pirkumu sistēmu.



Vairāk par drošiem pirkumiem internetā atradīsi sadaļā "Digitālā drošība".

Atceries! 

Norēķinoties internetā, ievēro drošības nosacījumus! To, kā droši norēķināties ar maksājumu karti klātienē un internetā, uzzini šeit!
Vai šis saturs bija noderīgs?
Jūsu atsauksmes palīdzēs mums uzlabot šo vietni.
Lūdzu, uzraksti, ko vēlējies uzzināt, taču neatradi! Atļauti tikai burti, cipari, atstarpes un rindu pārnesumi. Maksimālais garums ir 500 rakstzīmes.
Izdrukāt