Vai varēšu gūt panākumus dzīvē, ja nemācīšos?

Zināšanas un prasmes

Tu sapratīsi:

jebkuru panākumu pamatā ir zināšanas un prasmes, kas palīdz cilvēkam ikdienā piepildīt vēlmes un vajadzības.

Tu uzzināsi:

sevi pilnveidot nepieciešams nepārtraukti, un tu to dari jau pašlaik.

Visiem Andra ģimenē ir gan kopīgas zināšanas un prasmes, gan arī tādas, kuras tieši Andris apguvis un prot vislabāk.
Visa ģimene prot braukt ar velosipēdu un brīvdienās labprāt kopā ceļo.
Andra mamma ir skolotāja. Viņa vislabāk ģimenē prot izskaidrot latviešu valodas vārdu pareizrakstību.
Andra tētis ir veiksmīgs uzņēmējs. Viņam nepieciešams gudri plānot sava uzņēmuma darbinieku darbu, tāpēc viņam labi padodas arī organizēt ģimenes aktivitātes.
Andris vislabāk ģimenē spēlē šahu. Viņš prot šaha spēlē paredzēt vairākus gājienus uz priekšu un cer, ka tas palīdzēs uzvarēt pilsētas skolēnu šaha sacensībās.
Viņa klasesbiedrene Māra ir labākā peldētāja klasē, un peldēšanas nodarbībās viņa palīdz apgūt peldētprasmi arī Andrim.


Mēs visi apgūstam zināšanas un prasmes , kā arī veidojam attieksmi pret dažādām lietām un notikumiem jau no dzimšanas un turpinām tās pilnveidot visu mūžu.

Daudzas sarežģītas prasmes iegūstam, to pat neapzinoties, piemēram, prasmi staigāt, bet ir prasmes, kuras apgūstam jau mērķtiecīgi, ieguldot darbu.  Prasmju apgūšanas pamatā ir noteiktas zināšanas.

Piemēram, lai iemācītos braukt ar velosipēdu, nepieciešamas zināšanas par to, kādas darbības jāveic – jāmin pedāļi un jāstūrē. Protams, arī vairākkārtīgi jātrenējas, lai spētu šīs zināšanas izmantot praksē.

Līdzīgi ir arī ar citām prasmēm. Piemēram, lai apgūtu spēju strādāt komandā, kā to prot Andra tētis, jāzina, kā un kādā veidā darbojas komanda un kas tai jāpaveic.

Iegūtās zināšanas un prasmes ļauj īstenot vēlmes un vajadzības un kopumā pilnveidot sevi.

Lai gūtu panākumus dzīvē un sasniegtu izvirzītos mērķus, nepietiek tikai iegūt izglītības dokumentu noteiktai profesijai. Ikviens jau no bērnības attīsta un pilnveido savas vērtības un tikumus, kas nepieciešami savstarpējai saziņai un panākumu gūšanai, piemēram, atbildība, centība, godīgums, mērenība, cieņa, darba tikums, brīvība.

Par tēmu

Labklājība

Andra krustmātei Beātei pieder galdniecības uzņēmums, bet pirms tam viņa bija strādājusi Anglijā. Andra mamma teica, ka tur krustmāte lasījusi šampinjonus un krājusi naudu. Andrim nav ne jausmas, ko tādu krustmāte lasījusi. Atgriežoties Latvijā, krustmāte Beāte par sakrāto naudu varēja nodibināt savu galdniecības uzņēmumu. Tur daudzi darbinieki gatavo mēbeles.

Mamma vienmēr saka, ka citu ražotāju līdzīgas mēbeles varot nopirkt daudz lētāk. Savukārt Andra tētis mammai vienmēr atbild, ka krustmātes Beātes uzņēmumā ražotās mēbeles ir no īsta koka, tās ražo prasmīgi speciālisti un viņš pirkšot tikai tādas.

Tagad arī Andris sāk saprast – lai nākotnē atvērtu pats savu automašīnu veikalu, par ko viņš sapņo, nepieciešamas gan noteiktas zināšanas, gan īpašas prasmes, gan nauda.

Ko no tēmas "Bankas" būtu vēlams paturēt prātā?

Kopsavilkums

• Pirms aizņemies, padomā, vai aizdevums tiešām nepieciešams!
• Aizņemoties naudu, tu uzņemies risku. Padomā, vai spēsi naudu atdot!
• Aizdevējs par pakalpojumu – aizdošanu – vēlas nopelnīt, tāpēc prasa noteiktu aizdevuma cenu.
• Atceries, ka par aizdevumu beigās būs jāatdod vairāk naudas nekā aizņemoties.
• Aizdevums vienmēr ir jāatdod!

Ja kāds kaut ko aizdod, vai tas vienmēr ir jāatdod? Vai aizņemties var tikai naudu?

Aizdošana

Tu izpratīsi:

kā novērtēt nepieciešamību aizņemties.

Tu uzzināsi:

kādas ir tavas tiesības aizņemoties un aizdodot.

Kādi, tavuprāt, varētu būt pamatoti vai nepamatoti iemesli, lai aizņemtos? Iedomājies, ka esi mūsu stāsta varoņu Māras, Andra, Anša un Matīsa klasesbiedrs. Kā tu justos, ja tu kādam no viņiem aizdotu naudu vai jebko citu un nesaņemtu aizdoto atpakaļ? Vai tu vēl kādreiz kaut ko aizdotu viņam?
Kā tu justos tad, ja nevarētu aizdoto naudu atdot? Vai tu vienmēr atdod to, ko esi aizņēmies?
Ir situācijas, kad cilvēkam nepieciešams aizņemties. Iespējams, ka arī tev ir nācies aizņemties no klasesbiedra pildspalvu, jo savu esi aizmirsis mājās, vai no drauga – kādu grāmatu vai spēli.

Ir situācijas, kad cilvēkam nepieciešams aizņemties naudu – iegūt līdzekļus kādu lietu vai pakalpojumu iegādei, piemēram, nepieciešama steidzama operācija. Tā ir nepieciešama tieši tagad. Pašlaik šo lietu vai pakalpojumu iegādei nepieciešamās naudas nav, bet ir iespēja to apmaksāt pakāpeniski ilgākā laikā. Savukārt kādam citam ir interese un iespēja naudu aizdot.

Aizņemšanās nav ne laba, ne slikta, tāpat kā aizdošana. Taču svarīgi zināt un ievērot īpašus noteikumus.

Ansim no sakrātās naudas vēl nesanāk nopirkt mammai dāvanu. Anša "banka" – krājkasīte – nevar aizdot naudu, tāpēc viņš aizņemas vienu eiro no māsas Māras.

Pieņemot lēmumu par aizņemšanos, rūpīgi jāpadomā par vairākām lietām.

Ja aizdevuma izmantošanas mērķis ir izklaide vai tādas mantas iegāde, bez kuras patiesībā var arī iztikt, tas nav pamatots iemesls izmantot aizdevumu.

Nepamatotas aizņemšanās piemērs ir aizņemšanās jaunākā modeļa televizora iegādei. Savukārt ir vērts aizņemties, lai varētu norēķināties par kādu lielāku, patiešām nepieciešamu pirkumu, piemēram, dzīvokli vai mācību maksu. Parasti ir grūti sakrāt visu šādam pirkumam  nepieciešamo naudu. Aizņemoties naudu, var šo pirkumu izmantot uzreiz, bet aizdevumu atmaksāt pakāpeniski ilgākā laikposmā. Piemēram, ģimene var nopirkt privātmāju.

Par tēmu

Bankas

Tuvojas Mātes diena. Dvīņi Māra un Ansis gatavojas apsveikt māmiņu. Māra jau iegādājusies skaistu apsveikuma kartiņu, kā arī izgatavojusi kreļļu virteni. Savukārt Ansis vēl neko nav izdomājis. Lielāko daļu no iekrātās naudas viņš jau sen iztērējis dažādu gardumu iegādei, kā arī nopircis suvenīrus klases ekskursijā. Ansis zina, ka Mārai krājkasē vienmēr ir nauda. Ansis ir izlēmis, ka viņš māmiņai varētu uzdāvināt lielu konfekšu kasti. Kur ņemt trūkstošo naudu, ja no paša iekrātā dāvanai nepietiek? Ansis devās pie māsas, lai no viņas aizņemtos naudu. Interesanti, vai viņam tas izdosies?

Ko no tēmas "Nauda" būtu vēlams paturēt prātā?

Kopsavilkums

• Nauda ir īpaša prece, ko cilvēki pieņem apmaiņā pret precēm un pakalpojumiem.
• Nauda tev palīdz apmierināt tavas vēlmes un vajadzības.
• Latvijā kā naudu izmantojam eiro monētas un eiro banknotes.
• Samaksāt par precēm un pakalpojumiem varam arī ar maksājumu karti.

• Nauda nodrošina efektīvāku prečmaiņu. 
• Rezultātā cilvēki saražo un patērē vairāk, jo kļūst iespējams ātrāk un efektīvāk apmainīties ar daudzveidīgākām precēm un pakalpojumiem.

Kā naudu “ražo” bankomāts?

Skaidra nauda

Tu uzzināsi:

ar ko monētas un banknotes atšķiras no maksājumu kartes.

Andris kopā ar vectētiņu, darbojoties dārza darbos, atrod burku. Stiklam cauri neredz, tā ir smaga, un tajā kaut kas skan. Abi ir ieinteresēti – kas tur ir iekšā? Vectētiņš atver burku, un uz zemes izbirst dažādas monētas. "Kāpēc cilvēki lika naudu burkā un tad vēl raka zemē?" jautā Andris. Vectētiņš skaidro, ka tā laikam senāk bija viena no visdrošākajām vietām, kur glabāt skaidru naudu. Andris atkal kļūst domīgs – kur mūsdienās var droši glabāt naudu? Kas ir skaidrā nauda? Andrim vēl ir tik daudz jautājumu! Vectētiņš apsola pastāstīt par naudu vairāk.

Par skaidro naudu sauc monētas un banknotes.

Par monētu dzimteni uzskata Ķīnu, kur pirmās monētas parādījās jau pirms vairāk nekā 3000 gadu. Monētas nosaukuma izcelsme saistīta ar romiešu dievietes Jūnonas Monētas vārdu. Senajā Romā monētas kala šīs dievietes templī.

Pirmās monētas tika kaltas ar rokām, bet, augot monētu skaitam, šo procesu centās mehanizēt. Kā redzams šajā video par Latvijas eiro monētu kalšanu, mūsdienās šis process ir pilnībā automatizēts.

Kā ir ar papīra naudas zīmēm? Kur un kad tās ir radušās?
Papīra naudas zīmju pirmsākumi meklējami Ķīnā 650. gadā, bet nozīmīgākais posms ir saistāms ar notikumiem Francijā 18. gs., kad azartiskais skotu ekonomists un vēlākais Francijas finanšu galvenais kontrolieris un centrālās bankas idejas autors Džons Lo (John Law) kādā ruletes spēlē zaudēja un izrakstīja 18 parāda "orderus" (parādzīmes) par lielu naudas summu. Papīra parādzīmju vērtību viņš garantēja ar savu lielo īpašumu. Šī atziņa viņam kalpoja, lai dotos pie karaļa Luija XIV un nolūkā glābt Franciju no draudošā bankrota aicinātu izlaist papīra naudas zīmes, garantējot to apmaiņu pret zeltu un iespēju šīs papīra naudas zīmes izmantot darījumos ar valsts iestādēm un nodokļu maksājumiem. Papīra naudas zīmi mūsdienās sauc par banknoti. Banknotes izgatavo no īpaša materiāla, un tajās iestrādā dažādus pretviltošanas elementus.

Andra vecmāmiņa, dodoties uz veikalu kopā ar Andri, bieži no bankomāta izņem eiro banknotes. Citreiz mazāku naudas summu, citreiz lielāku. Andris beidzot grib noskaidrot – kā nauda tur nokļūst un vai visi, kuri grib saņemt naudu, var to bankomātā dabūt? 

Kāpēc nauda Latvijā ir tik dažāda?

Nauda Latvijas teritorijā

Tu uzzināsi:

kā un kāpēc mainījās nauda Latvijā.

Māras un Anša vectētiņam nejauši saplīsa krājkasīte. Tajā dvīņi atrada līdz šim neredzētas monētas, uz kurām nebija uzraksta "euro". Vectētiņš teica, ka tā ir "vēsturiska nauda". Ansis gribēja ar šo naudu samaksāt veikalā par gardumiem sunim Džipiņam, bet pārdevēja pie kases to nepieņēma kā maksāšanas līdzekli. Kāpēc? Pēc atbildes uz šo jautājumu abi devās uz bibliotēku. 

Lai Latvijā veikalā nopirktu kāroto preci, tev pašlaik makā ir jābūt eiro monētām un banknotēm. Taču vēl pirms dažiem gadiem bija pavisam citādāk. Līdz 2014. gadam Latvijā norēķinājāmies ar latiem. Tad latus un santīmus nomainīja eiro banknotes un monētas un centu monētas.

Naudai Latvijā ir divus tūkstošus gadu sena vēsture – tā var daudz pastāstīt par mūsu zemi un cilvēkiem. Latvijā senākā līdz šim atrastā nauda ir romiešu monētas. Tās Latvijas teritorijā nonāca kopā ar tirgotājiem. Monētas iemainīja pret dzintaru, kažokādām, vasku vai medu.

Tam sekoja ilgs laikposms, kad Latvijas teritorijā mainījās varas un kā maksāšanas līdzekļus izmantoja dažādas naudas zīmes no citām valstīm, piemēram, dālderus, dukātus, sudraba un zelta rubļus, markas. Dažus gadus pēc Latvijas valstiskās neatkarības iegūšanas – 1922. gadā – Latvijas Banka laida apgrozībā pirmo Latvijas latu, kas savu nosaukumu ieguva no vārda "Latvija". Pēc gada latam pievienojās arī santīmi.

1940. gadā Latvija tika okupēta un iekļauta PSRS sastāvā. Latvijas nacionālā valūta lats tika anulēts. Tikai pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas lats atguva Latvijas nacionālās valūtas statusu. Savukārt kopš 2014. gada Latvija pievienojusies eiro zonai. Latvijā tika ieviests eiro. Tagad norēķiniem mēs izmantojam Eiropas Savienības vienoto valūtu eiro.

 Noskaties video par naudas laikiem Latvijā!

Naudas vēsturiskais ceļš Latvijā 

Visā pasaulē monētas un banknotes ir kā vēstures ceļveži, jo uz naudas zīmēm attēloja populāras personības, valstsvīrus, ievērojamas celtnes, valsts ģerboņus un svarīgus vēsturiskus notikumus.

Mūsdienās norēķināmies par precēm un pakalpojumiem pārsvarā ar monētām vai banknotēm vai arī maksājam ar maksājumu kartēm. Darījumu summas mūsdienās reizēm sasniedz tādus apjomus, ka izmantot monētas un banknotes nav praktiski. Risinājums šai problēmai ir maksājumi internetbankā, kur preču apmaiņu atspoguļo vien skaitļu maiņa datora ekrānā.

Kāda būtu dzīve un iepirkumi bez naudas?

Preču nauda

Tu uzzināsi:

kā norēķinājās senāk, kad nebija mūsdienu naudas;

kāpēc vajadzēja ieviest naudu.

Andrim un Matīsam patīk sports. Abi nodarbojas ar dažādiem sporta veidiem. Viņiem ir nepieciešams sporta inventārs. Skolēni savstarpēji vienojas, ka labprāt mainītos ar sporta inventāru – florbola nūju un bumbu. Matīss labprāt iedod Andrim savu futbola bumbu un pretī saņem Andra florbola nūju.

Senos laikos nebija izgudrotas ne banknotes, ne monētas, nebija arī maksājumu karšu kā mūsdienās. Cilvēki norēķinājās, izmantojot bārteru: viņi mainīja vienu preci pret citu preci.

Piemēram, šajā Olava Magnusa (Olaus Magnus) 1555. gadā zīmētajā grafikā attēlots, kā skandināvu un krievu tirgotāji maina savas preces.

Risinājums: kā starpnieku starp pircēju un pārdevēju varētu izmantot noteiktu preci, kura kopumā nepieciešama daudziem. Tā radās preču nauda.

Par preču naudu vislabāk var kalpot ilgstoši uzglabājama, dalāma, grūti viltojama un vienlaikus viegli pārbaudāma prece.



Cilvēki kā naudu vēlāk sāka izmantot zeltu un sudrabu.
Zeltam piemīt tādas īpašības, kuras ir noderīgas naudai: zelts nerūsē, to ir grūti viltot, un tas ir skaists (izmantojams rotaslietām). Zelts ir reti sastopams metāls, tāpēc biežāk naudas izgatavošanai izmantoja sudrabu, kam ir līdzīgas īpašības.







Jebkura prece nevar kalpot kā nauda.

• Kaut arī pārtika ir nepieciešama visiem, to praktiski nevar izmantot par naudu. Lielākoties to nevar ilgstoši uzglabāt, un iztikai nepieciešamais pārtikas apjoms (svars, izmēri) ir neparocīgs apmaiņai.

• Dārgakmeņus, piemēram, dimantus, var uzglabāt neierobežoti ilgi. To vērtību var novērtēt vizuāli. Taču, sadalot lielu dārgakmeni daļās, kopējā vērība samazinās.

Lai gan preču naudai kā attiecīgajai precei piemīt vērtība, tai vienlaikus ir arī trūkumi.
Par naudu izmantotā prece var zaudēt tās izmantošanas nozīmi, piemēram, ļoti lielus dzirnakmeņus vairs neizmanto graudu malšanai.
Var tikt atklātas, piemēram, jaunas sāls atradnes, un sāls kļūst daudz vieglāk ikvienam pieejams. Līdz ar to šī preču nauda – sāls – kļūst nevērtīgāka. To atsakās pieņemt pavisam vai arī prasa vēl lielākā apjomā.

Ko tev izsaka vārds "nauda"?

Nauda kā maksāšanas līdzeklis

Tu uzzināsi:

kas var kalpot kā nauda un kāda ir mūsdienu nauda.

Ikvienam no mums ir daudz dažādu vēlmju un vajadzību.

Ja Tev nepieciešama burtnīca skolai, tad tu kopā ar kādu no ģimenes dosies uz veikalu to nopirkt. Pārdevēja noteikti prasīs par šo preci – burtnīcu – naudu. Kā tu domā, vai pārdevēja pieņems kā naudu arī tevis lasītos kastaņus? Vai tomēr priekšroku dos makā esošajiem naudas līdzekļiem?

Svarīgi, lai cilvēki naudai kā maksāšanas līdzeklim uzticētos. Jābūt pārliecinātiem, ka par makos esošo naudu rīt varēsim nopirkt to pašu lietu daudzumu, ko šodien.

Nauda ikdienā palīdz salīdzināt dažādu preču vērtību un cenu. Tā mums nodrošina brīvību lemt, ko un cik daudz mēs vēlamies pirkt un par kādu cenu.

Nauda nodrošina ērtāku un ātrāku tās apmaiņu pret precēm un pakalpojumiem.