Vai visiem vienādi viss jāzina un jāprot vienlīdz labi?

Darba alga

Tu uzzināsi:

kā cilvēks tirgū apmaina savas zināšanas un prasmes pret citu cilvēku radītājām vērtībām.

Andris kādā sarunā ar tēti teica, ka reiz būs ne tikai izcils šahists, bet arī izcils ārsts, mūziķis, pasaulē slavens filmu aktieris un pilots, pats uzcels sev skaistu māju un uzbūvēs vēl neredzētu automašīnu. Tētis tikai pasmaidīja un noteica: "Kāpēc tu domā, ka tev izdosies apgūt visas šīm profesijām nepieciešamās zināšanas un prasmes? Cik zināms, nevienam līdz šim tas nav izdevies."

Apgūt pilnīgi visas zināšanas un prasmes nav iespējams. Cilvēkiem ir ļoti daudz vajadzību un vēlmju. Mums ir nepieciešams daudz dažādu preču un pakalpojumu . Lai to nodrošinātu, nepieciešams arī daudz dažādu zināšanu un prasmju. To ir daudz vairāk nekā viens cilvēks var iemācīties dzīves laikā.

Tas arī nav nepieciešams. Piemēram, ja ārsts nemāk vadīt autobusu vai izgatavot krēslu – tā nav problēma. Ārstējot bērnus un pieaugušos, ārsts saņem algu. Par šo algu var iegādāties gatavu krēslu un nopirkt autobusa biļeti.

Visi, kas strādā, par savu darbu saņem darba algu.

Andra mamma strādā par skolotāju. Viņa zina un prot iemācīt bērniem gudras lietas labāk nekā citu bērnu mammas un tēti, kuri nav skolotāji. Viņai maksā algu par to, ka viņa iemāca bērniem lasīt, rakstīt, rēķināt un saprast dažādas lietas.

Līdzīgi kā atzīme skolā atspoguļo ieguldīto centību mācībās, arī darba alga, ko par darbu saņem pieaugušie, atkarīga no padarītā darba daudzuma, sarežģītības un kvalitātes.

Ir profesijas, kurās nepieciešams apgūt īpašas zināšanas un tādas prasmes, kuru nav katram. Piemēram, pilotam labi jāpārzina lidmašīnas uzbūve un darbības principi, jāzina vairākas svešvalodas, jāprot ļoti ātri pieņemt lēmumus, jābūt mierīgam pat sarežģītās situācijās. Viņam ir liela atbildība par daudzu cilvēku drošību un dzīvību. Tāpēc arī pilotu atalgojums ir lielāks nekā citu profesiju pārstāvjiem, kuriem šādas īpašas zināšanas un prasmes nav nepieciešamas.

Ikvienam, kurš strādā algotu darbu, ir tiesības saņemt darba algu, taču vienlaikus ir arī pienākums maksāt nodokļus.

Kāpēc vispār ir jāstrādā?

Darbs

Tu uzzināsi:

ko nozīmē darīt darbu;
kā zināšanas un prasmes palīdz paveikt darbu;
kāpēc ir svarīga attieksme pret veicamo darbu.

Vectēvs Mārai un abiem zēniem lūdza palīdzību sakraut malku, tātad – izdarīt noteiktu darbu.
Kas ir darbs, un kāpēc jāstrādā?

Visas materiālās un kultūras vērtības rodas darba rezultātā. Par daudzām šādām vērtībām, kas radītas pirms daudziem gadu simtiem, mēs turpinām rūpēties un priecāties arī mūsdienās, piemēram, par Rundāles pili.

Darbs palīdz uzlabot cilvēku dzīves apstākļus.

Katrs darbs rada kaut ko jaunu, kas vajadzīgs pašam vai citiem cilvēkiem.

Mēs varam veikt algotu darbu, par to saņemot samaksu – darba algu.

Varam veikt darbu arī, nesaņemot atlīdzību, piemēram, bez atlīdzības veikt dažādus darbus mājās, palīdzēt draugiem. Šāda darba "alga" ir gandarījums – iespēja vairāk laika pavadīt kopā ar ģimeni un draugiem.


Brīvprātīgais darbs ir ļoti svarīgs ikvienā sabiedrībā. Ir darbi, kuru veikšana iespējama tikai brīvprātīgi, piemēram, cilvēki dodas palīdzēt uzkopt dzīvnieku patversmes teritoriju, izvest dzīvniekus pastaigā. Tas ļauj dzīvnieku patversmei ietaupīt ierobežotos naudas līdzekļusun parūpēties par daudz vairāk dzīvniekiem.

 

Arī Rundāles pils skaistā parka atjaunošana kļuva iespējama, izmantojot brīvprātīgo darbu daudzās talkās. Vislielākā talka notika 1983. gadā, un tajā piedalījās 2180 talcinieku. A

Andra suns Džipiņš vienmēr ir jautrs un dzīvespriecīgs. Dvīņi Māra un Ansis labprāt palīdz Andrim izvest suni pastaigāties. Māra apsolīja Matīsam šodien aizvest Džipiņu uz speciālo suņu rotaļlaukumu. Māra ir sākusi lasīt interesantu grāmatu. Viņa noteikti grib šodien to izlasīt līdz galam un uzzināt stāsta beigas. Taču viņa atceras sev uzticēto uzdevumu un nolemj – vispirms izvedīs Džipiņu pastaigā un tikai tad lasīs grāmatu tālāk.

Katram darbam nepieciešamas atšķirīgas zināšanas un prasmes, kā arī pareiza attieksme pret darbu:

Par tēmu

Darba tirgus

Dvīņi Māra un Ansis kopā ar klasesbiedru Matīsu iet palīgā dvīņu vectēvam kraut malku. Matīss nekad to nav darījis. Viņam nav nekādu zināšanu, kā to pareizi darīt.
Ansis arī nav krāvis malku, bet ir palīdzējis kraut ķieģeļus. Tāpēc viņam ir nelielas iemaņas šādu darbu veikšanā.
Māra ir krāvusi malku, un viņa zina, kā tas jādara. Viņai ir labas iemaņas šajā darbā, taču viņa negrib to darīt. Māra saka, ka viņai šis darbs nepatīk. Viņa labāk spēlē spēles tālrunī un lasa grāmatu. Un vispār – vai šādu palīdzību dvīņu vectēvam var uzskatīt par darbu?

Ko no tēmas "Tirgus un cena" būtu vēlams paturēt prātā?

Kopsavilkums

• Tirgū satiekas pircēji un pārdevēji.
• Pārdevēji piedāvā nopirkt preces un pakalpojumus.
• Pircēji pieprasa preces un pakalpojumus.
• Mēs visi esam patērētāji, jo pērkam preces un pakalpojumus.
• Cena ir naudā izteikta preces vai pakalpojuma vērtība.
• Preces un pakalpojumi jāizvēlas saprātīgi — jāizvērtē to nepieciešamība, kvalitāte un cena.
• Pēc katra pirkuma jāpaņem pirkuma čeks.

Ko tirgus piedāvā, ko no tirgus var "prasīt"?

Pieprasījums un piedāvājums

Tu uzzināsi:

kā sauc tavu un citu cilvēku vajadzību un spēju kaut ko pirkt.

Tu sapratīsi:

kas ir ražotāju vajadzības un iespējas savu ražoto pārdot.

Dvīņu mamma devās uz tirgu ģimenei nopirkt maizi un citas pārtikas preces vakariņām. Uz Māras jautājumu "Kurp tu iesi?" mamma smaidot atbildēja — "Eju uz tirgu pirkt zirgu."
Māra pārjautā — "Uz tirgu pie maiznieka pirkt zirgu? Nesaprotu!"
Mamma pēc stundas atgriezās mājās ar pilnu pirkumu somu un noteica: "Maiznīcā bija tik liels piedāvājums, ka grūti izvēlēties. Tāpēc nopirku gan mūsu iecienīto maizi ar olīvām, gan maizi ar graudiem un vēl citus gardumus. Esam nu gan mēs patērētāji!"
Mārai un Ansim atkal ir daudz jautājumu mammai.

Tirgus ir vieta, kur satiekas pircējs un pārdevējs. Dvīņu mamma nopirka maizi pie maiznieka, kurš to pats arī cepa. Maiznieks šajā piemērā ir gan ražotājs, gan pārdevējs.

Tu ikdienā sastopies ar neskaitāmu preču un pakalpojumu piedāvājumu. Tomēr ne visi šie piedāvājumi tevi interesē.

Ja nevienam tavā ģimenē negaršo banāni, tad droši vien arī neinteresēs tas, kurā veikalā pašlaik tiem ir cenu atlaide — akcija. Tas nozīmē, ka tava ģimene neveido pieprasījumu pēc banāniem. Savukārt kādā citā ģimenē šie augļi garšo, tomēr pašlaik viņiem ir ierobežots pieejamais naudas daudzums. Tāpēc iespējams, ka arī šī ģimene neveidos pieprasījumu pēc banāniem. Lai gan viņiem banāni garšo, pašlaik viņi nevar atļauties tos nopirkt.

Iedomājies, ka tava ģimene ir izlēmusi pagatavot veselīgo banānu saldējumu Nice Cream, kura galvenā sastāvdaļa ir saldēti banāni. Vajadzēs daudz (vismaz 3 kg) banānu, jo Nice Cream ir ļoti garšīgs un ģimene uzaicinās ciemos arī draugus. Piemājas veikalā banāni maksā 1.20 eiro par 1 kilogramu, savukārt veikalā, kas ir blakus mammas darbam, banāniem ir atlaide — to cena par 1 kilogramu ir tikai 0.85 eiro. 

Tomēr pircēju kopumā ir ļoti daudz. Saliekot kopā visu maksātspējīgo pieprasījumu tirgū, veidojas kopējais pieprasījums.

Arī ne visi pārdevēji vienmēr piedāvā nopirkt vienu un to pašu preci. Piemēram, mazajā piemājas veikaliņā banānu nav, bet kādā citā veikalā tos var nopirkt. Iespējams, ka mazā piemājas veikala pārdevējs nevēlas tirgot pārtikas preces, kas ātri bojājas. 

Kā jau atceries — piedāvājums ir ražotāju (pārdevēju) vēlme un spēja par konkrētām cenām noteiktā laikā tirgū piedāvāt kādas preces vai pakalpojumus.

Tomēr līdzīgi kā piemērā visi pircēji kopīgi veido kopējo pieprasījumu pēc banāniem, tā arī otrādi — visi banānu pārdevēji veido šīs preces kopējo piedāvājumu.

Ko varam iegādāties un nopirkt?

Preces un pakalpojumi

Tu sapratīsi:

kas ir prece un kas – pakalpojums.

Ikdienā mums nepieciešamas daudzas lietas — ēdiens, apģērbs, transports un daudz kas cits. Dažas no šīm lietām varam saražot paši, piemēram, vecmāmiņa laukos audzē kartupeļus un burkānus. Citi šīs preces pērk veikalā. Frikadeļu zupu vakariņām var uztaisīt pats vai arī var izmantot kādas kafejnīcas pakalpojumus un tur nopirkt jau gatavu zupu.

Preces un pakalpojumus var nopirkt par naudu.

Dvīņi Māra un Ansis ir uzaicinājuši ciemos Andri un Matīsu. Bērni rotaļājas mājas bēniņos un atrod noputējušu grāmatu. Tās nosaukumu nevar salasīt. Bērni to notīra un redz tās virsrakstu "Latvijas naudas vēsture". Grāmatā ir stāsti par naudas vēsturi Latvijā.

"Kas ir naudas vēsture?" jautāja Matīss.

"Senos laikos naudas vispār nebija, taču vajadzīgās lietas bez samaksas visi nedeva", skaidroja Māra. "Tad cilvēki mainīja preci pret citu preci. Taču ērtāk ir ar naudu. Manuprāt, bez naudas grūti saprast arī precēm cenu."

"Vectēvam mājās ir lata monētu kolekcija. Tā bija nauda Latvijā pirms eiro", piebilda Ansis.

"Vai tad agrāk Latvijā veikalos kaut ko nopirkt varēja arī ar citu naudu, ne tikai ar eiro?" turpināja jautāt Matīss.

"Ja vēlies vairāk uzzināt par naudas vēsturi Latvijā, tad tev jāizlasa šī grāmata", pārliecināti noteica Māra.

Katrai precei un pakalpojumam ir noteikta cena.

Vai tirgus ir tikai "būdiņas" tirgus laukumā?

Tirgus

Tu sapratīsi:

kas ir tirgus;
ka tirgū satiekas pircējs un pārdevējs.

Klasesbiedri Andris, Matīss un dvīņi Māra un Ansis aplūko fotogrāfijas. Tajās ir attēlotas dažādas vietas. Aplūko attēlus arī tu!

Tirgošanās ir iespējama gan tirgus laukumā, gan veikalā, gan, piemēram, pie friziera. Tirgus nav tikai tirgus laukums.

Agrāk tirgus laukums — tirgus — bija galvenā vieta, kur zemnieki un ražotāji veda pārdot preces — savu izaudzēto ražu, mājlopus, dažādas pašu izgatavotas lietas. Pircēji zināja, ka tirgū varēs šīs preces nopirkt. Pircēji un pārdevēji ir galvenie tirgus dalībnieki.

Mūsdienās arī pastāv tirgi kā tirgus laukumi, piemēram, gan lieli laukumi kā Rīgas Centrāltirgus, gan mazi tirgus laukumi Latvijas pilsētās.

Tagad vārds "tirgus" ir ieguvis plašāku nozīmi. Preces un pakalpojumus var nopirkt gan lielveikalā, gan mazā veikalā, gan internetā. Arī tas ir tirgus.

Pārdevējs vēlas pārdot preci pēc iespējas dārgāk, bet pircējs — nopirkt pēc iespējas lētāk.

Preces un pakalpojumi tiek mainīti pret naudu. Agrāk, kad naudas nebija, cilvēki mainīja preci pret preci.

Dvīņiem Mārai un Ansim patīk minēt mīklas. Palīdzi Ansim atminēt māsas uzdoto mīklu!

Par tēmu

Tirgus un cena

Tirgus — vieta, kur visu ko var nopirkt un iztērēt naudu. 

Ko no tēmas "Resursu ierobežotība" būtu vēlams paturēt prātā?

Kopsavilkums

• Vajadzības un vēlmes ir preces (māja, galds) un pakalpojumi (zobārsta, friziera), kuras cilvēki vēlas patērēt (lietas).
• Vajadzību un vēlmju mums katram ir bezgalīgi daudz jeb tās ir neierobežotas.
• Iespējas jeb resursi vajadzību un vēlmju apmierināšanai ir ierobežoti.
• Tāpēc mums vienmēr ir jāveic izvēle.
• Izdarot izvēli, no kaut kā ir jāatsakās, tāpēc rodas alternatīvās izmaksas.

No kā jāatsakās, lai iegūtu to, ko vēlos?

Alternatīvās izmaksas izvēles situācijā

Tu sapratīsi:

kā izvēlēties gudrāk.

Ansis dzimšanas dienā vēlas apavus, futbola bumbu, jaunu velosipēdu.

Cilvēkiem jāizdara izvēle, jo nevar:

• iegādāties vairākas preces, ja nav pietiekamu naudas līdzekļu;
• darīt vienlaikus vairākus darbus;
• doties vienlaikus uz dažādām vietām.
  
  

Izvēloties rūpīgi jāapdomā, kā var iegūt lielāko labumu. Neaizmirsti, ka ir jānosaka arī savas prioritātes (sev vissvarīgākais)!

Veikalā mēs izvērtējam katrai precei klāt redzamo cenu. Pēc tās mēs saprotam, cik liela naudas summa būs jāatdod (jāsamaksā par preci), ja to pirksim. Izvērtējot savas vajadzības un vēlmes, mēs varam iedomāties līdzīgi.

Tātad Ansim šajā situācijā, izvēloties jaunus apavus, alternatīvās izmaksas būs futbola bumba un velosipēds.

Ne vienmēr pilnīgi jāatsakās no kādas vajadzības par labu citai. Piemēram, izvēle piecelties 15 minūšu agrāk, lai pabeigtu mājasdarbu, nenozīmē pavisam atteikties no miega. Šajā gadījumā izvēles guvums ir pilnīgi pabeigts mājasdarbs, bet alternatīvās izmaksas — 15 minūšu miega.

Pārlasi vēlreiz Matīsa un Andra saraksti īsziņās un pēc tam izpildi 4.1. uzdevumu!

1. Matīss    Sveiks, Andri! Kādi plāni brīvdienām?

2. Andris    Sveiks! Svētdien esmu aizņemts. Sestdienai plānu vēl nav.

3. Matīss    Tad plānošu mājasdarbus un istabas kārtošanu svētdien. Sestdien varētu kopā aiziet uz kino.

4. Andris    Aizmirsu par mājasdarbiem un istabas kārtošanu! Tas sestdien aizņems 2 stundas.

5. Matīss    Filmas ilgums arī būs 2 stundas! Varbūt varam pēc tam parkā vēl pāris stundu izbraukt ar velosipēdiem.

6. Andris    Man noteikti pirms kino apmeklējuma, kā arī vakarā jāizved Džipiņš pastaigāties. Abas reizes pa stundai.

7. Matīss    Stadionā no 18.00 līdz 20.00 būs futbola sacensības, varētu noskatīties!

8. Andris    Es noteikti nevaru, man laikus jābūt mājās!