Par tēmu

Nauda

Ne tas ir priekšmets, ne parādība, tomēr kaut kas tāds, bez kā nevaram dzīvot ne dienu. Uz brīdi iedomājamies, ka pazudusi visa nauda. Nekur pasaulē vairs nevar atrast ne eiro, ne rubli, ne franku, ne dolāru vai zlotu.  Ko nu? Kā nopirkt pārtiku? A

Ko no tēmas "Personīgais budžets" būtu vēlams paturēt prātā?

Kopsavilkums

• Katram cilvēkam pieejamie naudas līdzekļi ir ierobežoti, tāpēc jāizdara izvēle, kuras vajadzības apmierināt vispirms.
• Personiskajā budžetā uzskaita cilvēka ienākumus un izdevumus.
• Ikvienam jāplāno laiks gan darbam, gan atpūtai, lai sasniegtu savus mērķus.
• Brīžos, kad uzreiz nav iespējams apmierināt kāroto vajadzību, ir iespējams krāt naudu, lai vēlāk apmierinātu šo vajadzību.
• Ikdienā jāizvērtē naudas tērēšanas nepieciešamība, lai vispirms apmierinātu svarīgākās vajadzības un sakrātu kādiem lielākiem ieplānotajiem mērķiem.
• Naudas līdzekļus iespējams palielināt, strādājot un saņemot par to algu.
• Kabatas nauda ir nauda, ko vecāki var piešķir bērniem un kas galvenokārt veido bērnu ienākumus ikdienas tēriņiem.
  
  

 
 

Kur pazūd mana kabatas nauda?

Personīgais budžets

Tu uzzināsi:

kā veidot savu finanšu līdzekļu plānu, ko sauc par budžetu.

Dažreiz nonākam situācijās, kad vajadzīgās lietas mums nav, taču tā nepieciešama uzreiz. Ja nevaram to nopirkt, iespējams, ka varam to aizņemties.


Aizņemoties dažādas lietas, tāpat kā vēlāk aizņemoties bankā finanšu līdzekļus (naudu), svarīgi atcerēties – aizdotais noteikti jāatdod!


Viens no resursiem, kas ierobežo mūsu ikdienas iespējas apmierināt visas vajadzības, ir naudas līdzekļi.
Tā kā pieejamie resursi ir ierobežoti, mēs katru dienu izdarām izvēli, kā tos izmantot. Izdarot izvēli, mēs saskaramies ar alternatīvajām izmaksām.
Kā iepriekš aprakstīts, Matīsam ir mērķis kopā ar vecākiem sakrāt naudu sporta nodarbībām vajadzīgajam jaunajam motociklam.
Šā mērķa īstenošanai Matīss ir gatavs nepirkt popkornu un citus našķus, tādējādi samazinot savus izdevumus. Viņam dzimšanas dienā uzdāvinātā nauda un kabatas nauda veido viņa ienākumus. Ietaupīto naudu viņš uzkrās.



 
 
Situācijā, kad ir ienākumi un izdevumi, veidojas budžets. To no vienas puses veido ienākumi, piemēram, tev tā var būt kabatas nauda, bet pieaugušajiem – darbā nopelnītā nauda jeb darba alga. No otras puses – izdevumi dažādu vajadzību un vēlmju apmierināšanai, piemēram, izdevumi ēdienam, ūdenim, mājoklim, kā arī citi izdevumi.



Mēs nevaram iztērēt vairāk naudas nekā mums ir, ja vien to neaizņemamies.

 Iesakām noskatīties mācību animācijas filmu "Ziņkārīgi jautājumi par naudu"! A

 

 
Dvīņu Māras un Anša vecvecāki ir pensionāri. Viņi katru mēnesi saņem pensiju. Māris, Ansis, viņu vecāki un vecvecāki dzīvo vienā mājā. Viņu privātmāja ir ar lielu dārzu. Dvīņu vectēvs vislabāk pārzina ģimenes budžetu, jo rēķināšana un skaitļi vectētiņam patīk. Dvīņu mamma ir pārliecināta, ka arī viņa un vecmāmiņa prot plānot ģimenes budžetu tikpat labi kā vectētiņš.
 
Vecmāmiņa ir aktīva un aizņemta – viņa darbojas pensionāru klubā, dzied korī un ir adītāju kluba biedre. Tāpēc viņa ar prieku uztic vectētiņam ģimenes budžeta plānošanu. Vectētiņš ir iekārtojis lielu kladi, kurā regulāri atzīmē visus ienākumus un izdevumus. Klāt pielīmē arī čekus. Katras nedēļas beigās vectētiņš sagatavo kopsavilkumu un secina, ka visvairāk nauda tiek tērēta pārtikai.

 
Daudz naudas tiek tērēts arī dažādām dvīņu nodarbībām un vajadzībām. Piemēram, Ansis ir vieglatlēts un regulāri brauc uz dažādām sacensībām. Savukārt Māra ir sporta deju dejotāja. Brīvajos brīžos visi ir iecienījuši lasīt grāmatas. Abi dvīņi vēlas izveidot arī savu bibliotēku, tāpēc labprāt iegādājas grāmatas.
 
Dvīņu vecāki ir pašnodarbinātie. Dvīņu mamma strādā savā uzņēmumā, vadot nodarbības bērniem. Lai iekārtotu šīm nodarbībām piemērotas telpas, mammai bija nepieciešams ieguldīt lielu naudas summa. Šo naudu no saviem iekrājumiem viņai aizdeva vectētiņš. Dvīņi saka, ka vectētiņš ir mammas baņķieris. Katru mēnesi mamma atdod atpakaļ vectētiņam daļu no ieguldītās naudas.
 
Vectētiņš vēl neprot labi darboties ar datoru, tāpēc reizi mēnesī dodas uz banku veikt maksājumus par tālruni, elektrību, ūdeni un atkritumu izvešanu (komunālos maksājumus). Taču viņš apmeklē datorkursus iesācējiem un drīz visus maksājumus veiks internetbankā, un arī budžeta plānošanai izmantos speciālu plānošanas rīku.
 

Kāpēc kādam ir vairāk?

Uzkrājumu veidošana

Tu uzzināsi:

kādas ir iespējas īstenot lielākas vajadzības un vēlmes pēc pirkumiem arī tad, ja līdzekļu pašlaik tam nepietiek.

 
Matīss šodien ir ļoti priecīgs. Viņam ir dzimšanas diena. Vecāki Matīsu no rīta vēlējās pārsteigt un uzdāvināja 15 balonus. Katrā no tiem bija ielikts viens eiro. Tikpat lielu naudas summu viņam uzdāvināja arī vecvecāki.
Matīss vēlas iegādāties skrituļdēli. Tā cena ir 20 eiro. Viņš kopā ar draugiem plāno arī aiziet uz kino. Kino biļetes cena ir 6 eiro. Popkornu, kas maksā 3 eiro, Matīss nepirks.
Atlikušo summu Matīss ieliks krājkasītē, jo ir vienojies ar vecākiem sakrāt naudu, lai nopirktu jaunu motociklu sporta nodarbībām. Šim mērķim vēl ir jāsakrāj 200 eiro.


Ja nav iespējams uzreiz apmierināt visas vajadzības un vēlmes, jāizlemj, ko īstenot vispirms.
Ko darīt Matīsam, ja tomēr nevar  uzreiz nopirkt kāroto jauno motociklu pat tad, ja atsakās no visu pārējo vēlmju un vajadzību īstenošanas?
Risinājums – pakāpeniski sakrāt nepieciešamo naudu vajadzīgās summas apjomā.
Uzkrāšanai labi noderēs krājkasīte – tajā laiku pa laikam iemetot pa vienai vai vairākām monētām, var sakrāt naudu lielākam mērķim.

 
Svarīgi regulāri papildināt krājkasīti!


Ja nepieciešamā naudas summa jāsakrāj tikai no uzdāvinātās naudas, Matīsam būs ilgi jākrāj.
Palielināt pieejamo naudas līdzekļu apjomu var ne tikai pārdomāti tērējot naudu un krājot to, bet arī saņemot samaksu par paveikto darbu.
Kā tu domā – kur vecāki iegūst naudu? Pieauguši cilvēki līdzekļus iegūst strādājot un saņemot par to darba algu.
Pieaugušie rūpējas, lai tiktu apmierinātas gan savas, gan bērnu svarīgākās vajadzības.
Gudri saimniekojot kopā un plānojot, var sasniegt izvirzīto mērķi ātrāk un vieglāk.

 

Ģimene no kopīgas saimniekošanas iegūst: naudu, kopības sajūtu ģimenē, prieku, vairāk brīva laika.
 

 
Iespējams, ka Matīss var vienoties ar vecākiem, ka par noteiktiem darbiem viņš arī varētu saņemt atalgojumu un tā palielināt savu kabatas naudu. Tad viņam izdotos savā krājkasītē uzkrāt vēl vairāk!

Kā izvirzīt piecu lietu likumu?

Mērķu izvirzīšana

Tu uzzināsi:

kā izvirzīt mērķus, lai varētu sasniegt plānoto.

 

Matīss ir izvirzījis sev mērķi: šīs sporta sezonas laikā (līdz novembrim) mototriāla sacensību kopvērtējumā iekļūšu pirmajā trijniekā!
Kas ir mototriāls?

Šā mērķa sasniegšanai Matīss sāk plānot darbus katrai dienai, nedēļai un mēnesim!


 Mērķu izvirzīšana palīdz sasniegt iecerēto. Mērķi var būt dažādi.



Lai mērķi būtu viegli sasniegtu, tam jābūt: 

 
Mērķa sasniegšanai ir jāpārvar dažādi šķēršļi, jāīsteno uzdevumi, kuri virza tuvāk mērķim.
Ievies savā ikdienā piecu soļu likumu! A

• Ieplāno, ko tu vari izdarīt katru mēnesi, lai pietuvotos savam mērķim!
• Ieplāno, ko tu vari izdarīt katru nedēļu, lai pietuvotos savam mērķim!
• Ieplāno, ko tu vari izdarīt katru dienu, lai pietuvotos savam mērķim!
• Izdomā, ko tu vari izdarīt jau šodien!
• Katru dienu ieraksti vismaz piecas lietas, kuras tu apņemies izdarīt, lai pietuvotos savam lielajam mērķim!

 

Vai laiks ir nauda? Kuru valūtu nevar samainīt?

Laika plānošana

Tu uzzināsi:

kā plānot savu laiku (dienu), lai paveiktu ieplānotos darbus.

Andra krustmātei pieder galdniecības uzņēmums, kurā ražo skaistas mēbeles. Andris ir noskaidrojis, ka krustmāte Beāte ilgstoši krājusi naudu, lai šo uzņēmumu izveidotu. Izrādās, ka viņa ir plānojusi pat savu laiku un darbus, un tas viss kopā viņai palīdzēja uzsākt ražošanu. Abi zēni - Andris un Matīss arī nolēma, ka vēlētos tāpat kā krustmāte Beāte izveidot savu uzņēmumu. Interesanti, ar ko lai sāk?


Mums visiem ir kādas vajadzības un vēlmes. Tomēr iespējas tās īstenot (pieejamie resursi – laiks, nauda, izglītība un citi) ir ierobežoti. Katram jāizdara izvēle, kā tos izmantot .




Andris un Matīss ir izvirzījuši sev mērķi: nākotnē viņi vēlas izveidot savu uzņēmumu. Ir pilnīgi skaidrs, ka Andrim un Matīsam, lai sasniegtu mērķi, jāsāk ar plānošanu!


Pie lielā mērķa Andris un Matīss var nonākt pamazām. Katru dienu var paveikt kādu darbu šā mērķa sasniegšanai, piemēram, iemācīties plānot laiku.


 
Bieži par nepadarītiem darbiem dzirdam sakām, piemēram, "nav laika", "nepaspēju", "man pietrūka laika". Mēs dzīvojam laikmetā, kad mūsu ikdienas gaitas regulē pulkstenis. Tik daudz kas jāpaspēj! Ja gudri plānosim, tad pulkstenis var kļūt par labu atbalstu mūsu dienas darbiem.
 
Plānošanas procesā svarīgi saprast, kas ir vissvarīgākais un kas – mazāk svarīgs. Svarīgākie darbi ir jāizdara pēc iespējas ātrāk, bet mazāk svarīgi darbi – nedaudz vēlāk.
Vajag arī padomāt, kas tev traucē padarīt šos darbus. Varbūt tu savu laiku iztērē kaut kam ļoti mazsvarīgam?
Plānojot dienas gaitas, tu veic nozīmīgu darbu. To sauc par laika plānošanu.
 
Svarīgi plānoto arī ievērot!
 

Izpildi 1.2.uzdevumu un palīdzi Andrim pareizi saplānot!

Par tēmu

Personīgais budžets

"MĒRĶIS BEZ RĪCĪBAS PLĀNA IR SAPŅOŠANA VAĻĀ ACĪM."

Stīvs Čandlers A 

Ko no tēmas "Valsts nepieciešamība" būtu vēlams paturēt prātā?

Kopsavilkums

• Noteikumi ir visas sabiedrības interesēs.
• Noteikumi nodrošina drošību, aizstāv tiesības un motivē rīkoties.
• Ikviena cilvēka rīcība ietekmē apkārtējos, tāpēc ir nepieciešami noteikumi jeb vienošanās par to, kas ir un kas nav pieļaujams.

Ja kāds no noteikumiem tev nepatīk, vai tas ir nevajadzīgs?

Tiesības un pienākumi

Tu sapratīsi:

ka noteikumi var aizstāvēt tavas intereses arī tad, ja kāds no tiem tev šķiet nevajadzīgs un lieks.

Starpbrīdī Andris teica draugiem Matīsam, Mārai un Ansim: "Iedomājieties tik - kāda būtu dzīve bez noteikumiem! Mēs varētu darīt visu, ko gribam un kad gribam!". Ansis jau skaļi prāto – cik labi, nekur nebūs jāiet, nekas nav jādara…. Savukārt Māra gan stingri nosaka: "Kas vēl nebūs! Mēs taču skaidri zinām, ka mūsu pienākums ir iet uz skolu un mācīties! Es to gribu – tas taču ir interesanti!"

Līdzīga situācija rodas arī skolā mācību stundā, piemēram, kad kāds skolēns, nesagaidot skolotāja uzaicinājumu atbildēt, no vietas skaļi pasaka visiem priekšā uzdevuma pareizo atbildi. Viņš pats jūtas priecīgs, jo parādījis savas zināšanas. Tomēr citi skolēni, kuri bija gaidījuši skolotāja uzaicinājumu atbildēt un turpināja risināt uzdevumu, jūtas apbēdināti. 

Šīs situācijas parāda, ka noteikumi, kas vienam vai dažiem cilvēkiem konkrētā brīdī var šķist muļķīgi, apgrūtinoši vai nepareizi, tomēr ir visas sabiedrības interesēs.

Savukārt uz skolu visi ir atnākuši iegūt zināšanas un visiem ir vienādas tiesības netraucēti mācīties. Ievērojot skolas noteikumus, ikviens klasē jutīsies drošāk, varēs sasniegt arī mācībās augstākus rezultātus. Tas ļaus arī klases kolektīvam kopā gūt panākumus, piemēram, kādos skolas rīkotajos zināšanu konkursos.

Situācijās, ja tev kāds noteikums liekas nepareizs, ir vērts padomāt – kāds ir šī noteikuma mērķis un kā tas ietekmēs apkārtējos cilvēkus?

Noteikumi paredz katram gan  tiesības, gan pienākumus.

Kāpēc mums visapkārt ir tik daudz noteikumu?

Noteikumu nepieciešamība

Tu sapratīsi:

ka noteikumi palīdz arī tev justies un rīkoties droši.

Tu uzzināsi:

kāpēc atšķiras noteikumi mājās un skolā.

Draugi Matīss un Andris ātri saprata, kāpēc skolotāja aizrādīja viņiem par skaļo vasaras notikumu apspriešanu. Skolotāja paskaidroja, ka skolā un mācību stundās ir savi noteikumi – visiem skolēniem klasē un arī skolotājai ir tiesības netraucēti strādāt. Draugu skaļās sarunas klasē pārējiem traucēja.

Noteikumi dažādās vietās un situācijās atšķiras. Andrim līdzi paņemtās skrituļslidas vajadzēja ielikt tam domātā maisiņā un atstāt skolas garderobē. Tad tās nevienam netraucētu.

Andra mamma, pavadot Andri uz skolu, vienmēr atgādina ceļu satiksmes noteikumus. Andris jau zina, ka iela nav rotaļu laukums. Viņš ir iegaumējis – šie noteikumi jāievēro arī tad, ja  kādreiz tie šķiet nevajadzīgi un it kā ērtāk ir rīkoties citādāk.

 Ierosmei noskaties videomateriālu par ceļu satiksmes drošību!

Andrim ceļā uz skolu nākas šķērsot dzelzceļa pārbrauktuvi – arī tur ir jāievēro noteikumi!

Tādēļ Andris ikvienam iesaka:

• video ierosmei – “Dziesmu iemācies – no vilciena izglābies”,

• Latvijas dzelzceļa izstrādātos materiālus par drošību pie dzelzceļa.

Iedomājies, kāda būtu dzīve bez noteikumiem!
Katrs dotos, kur vien sirds kāro. Automašīnas brauktu, kur vien tīk, piemēram, pa ietvi.
Šādās situācijās pastāvētu risks automašīnām saskrieties, gājējiem pakļūt zem automašīnām.  Tas taču nebūtu droši.
Šāda pārvietošanās aizņemtu arī vairāk laika, jo jābrauc būtu lēnāk, lai varētu izvairīties no bīstamām situācijām.
Tomēr šie nav vienīgie noteikumi, ar kuriem saskaramies ikdienā.

Noteikumi pastāv arī skolā. Tie nosaka, kā uzvesties skolā, piemēram, nedrīkst pārvietoties gaitenī ar skrituļslidām kājās, spēlēt bumbu, ka pēc mācību stundas jāsakārto sava darba vieta.

Arī sporta spēlēs ir noteikumi. Futbolā nav atļauts bumbu mest vārtos ar rokām, basketbolā – spert bumbu ar kāju, kamēr hokejā – ar rokām turēt pretspēlētāja nūju.

Mums visapkārt – gan skolā, gan mājās, kā arī citur – ir vēl daudz citu dažādu noteikumu, piemēram, elektrodrošības noteikumi, ugunsdrošības noteiktumi. 

Noteikumi nodrošina drošību, kārtību, kopīgu izpratni par pieļaujamo. 

Tie arī iedrošina iesaistīties darbībā, piemēram,  piedalīties skolas futbola sacensībās, jo tu zini, ka neviens nedrīkst spēlētāju grūst zemē un apzināti kaitēt viņa drošībai.

Noteikumu ievērošana ir katra cilvēka atbildība.