Kā atalgojuma kāpums var būt par strauju?

Darba algas saistība ar darba ražīgumu

Materiāls tev palīdzēs:

izprast, ka algu palielināšana neatbilstoši darba ražīguma pieaugumam nevar būt ilgstoša bez preces cenas palielināšanas, kas savukārt mazina pieprasījumu pēc preces (vājinās konkurētspēja tirgū).

Var rasties jautājums: kāpēc algai būtu jāatbilst darba ražīgumam? Kāpēc nevar maksāt jebkuru summu?

Ilustratīva karikatūra: Pie galda divas personas viena par saņemto jauno darba uzdevumu saka, ka tas nav iespējams. Otra ir priecīga par jaunajiem izaicinājumiem un saka, ka vienmēr mācās ko jaunu un ir gatava sākt.Iedomāsimies piena pārstrādes uzņēmumus "Jelgavas piensaimnieks" un "Kauņas piensaimnieks" – katrs piegādā pasterizēto pienu Latvijas un Lietuvas mazumtirdzniecības veikaliem, un katra uzņēmuma tirgus daļa ir 50%. "Jelgavas piensaimnieka" darbinieki mēnesī saņem 1000 eiro algu. Kas notiks, ja uzņēmuma darbinieki pieprasīs 1100 eiro algu par to pašu darbu?

Ilustratīvs attēls: fermaDarba samaksa ir uzņēmuma izmaksu postenis. Pieaugot darba samaksai, uzņēmuma peļņa samazinās un var kļūt pat negatīva, bet tas draud ar uzņēmuma maksātnespēju. Lai to nepieļautu, uzņēmuma vadītājs spiests palielināt produktu cenu – "Jelgavas piensaimnieka" piena pakas cena veikalos pieaug līdz 1,10 eiro. Daļa pircēju, kas iepriekš iegādājās Latvijas pienu, tagad nopērk lētāku Lietuvas analogu.

Jelgavā ražotā piena sadārdzinājums mazina pieprasījumu pēc produkta – vājinās "Jelgavas piensaimnieka" konkurētspēja gan iekšzemes tirgū (Latvijā), gan ārējā tirgū (Lietuvā). Uzņēmumam vairs nav vajadzīgs tik daudz darbinieku – "Jelgavas piensaimnieks" spiests atlaist daļu darbinieku, un, ja tā rīkojas daudzi uzņēmumi, Latvijā pieaug bezdarbs.

Latvijā algu kāpums, kas bija straujāks par darba ražīguma pieaugumu, notika 2006. un 2007. gadā – laikā, kas tagad tiek saukts par ekonomikas pārkaršanas periodu. Strauji pieaugot darbaspēka pieprasījumam (būvniecības augšupejas, ekspansīvās fiskālās politikas un tādējādi arī kopējā pieprasījuma pieauguma dēļ) un samazinoties darbaspēka piedāvājumam (Latvijai pievienojoties ES, paplašinājās darba iespējas ārvalstīs), uzņēmēji bija ar mieru palielināt algas par 25–35% gadā, darba ražīgumam gandrīz nemainoties. Sekas – uzņēmumu konkurētspējas kritums, kam 2009. gadā sekoja masveida atlaišanas un bezdarbs. Tikai atjaunojoties līdzsvaram starp algām un darba ražīgums (2010. gadā), tautsaimniecība varēja sākt atveseļoties.

Valsts līmenī pastāv negatīva sakarība starp atalgojuma kāpumu un bezdarbu – jo lielāks ir bezdarbs, jo lēnāk aug atalgojums. Tas ir loģiski, jo bezdarbs nozīmē, ka darba tirgū ir kļuvis lielāks darbaspēka piedāvājums. Augstāks bezdarba līmenis ļauj darba devējam samazināt darbinieku algas, jo ir pieejami bezdarbnieki, kas gatavi strādāt par zemāku algu.

Ilustratīvs attēls: piensaimnieks lej pienu
Ilustratīvs attēls: no piena izgatavots siers

Atgriežoties pie "Jelgavas piensaimnieka" piemēra, augstāks bezdarba līmenis pēc kāda laika ļaus uzņēmumam samazināt algu (un produkta cenu) līdz sākotnējam līmenim – 1000 eiro. Ja uzņēmumam nav iespēju samazināt algu, vienīgā iespēja, kā "Jelgavas piensaimnieks" var ilgtspējīgi palielināt algu līdz 1100 eiro, ir, tikai paaugstinot darbinieku darba ražīgums (piemēram, apmācot tos ražot ne tikai pasterizēto pienu, bet arī sieru).


Pārbaudi sevi!

2.1. uzdevums

Pārbaudi sevi!

2.2. uzdevums

Pierakstīties jaunumiem

Esiet lietas kursā par pēdējiem jaunumiem! Regulāri saņemiet aktualitātes savā e-pastā!

Esiet lietas kursā par pēdējiem jaunumiem! Regulāri saņemiet aktualitātes savā e-pastā!