Vai, robotiem aizstājot cilvēkus, bezdarbs pieaugs?

Pārmaiņas darba tirgū

Materiāls tev palīdzēs:

izprast, ka tautsaimniecības struktūras pārmaiņas, tehniskais progress, valdības politika (imigrācijas politika, minimālā alga, dzimstības, izglītības politika u.c.), arodbiedrību izplatība, diskriminācijas iespējamība u.c. faktori ietekmē situāciju darba tirgū un cilvēku ienākumus.

Situāciju darba tirgū un tādējādi arī cilvēku ienākumus ietekmē vairāki faktori – tehniskais progress un tautsaimniecības struktūras pārmaiņas, valdības politika un migrācija, diskriminācijas iespējamība un arodbiedrību aktivitāte.

Tehniskais progress un tautsaimniecības struktūras pārmaiņas

Vai var veidoties situācija, ka tehniskā progresa rezultātā cilvēkiem vairs nebūs nepieciešams strādāt, jo visu saražos roboti, kurus vadīs daži speciālisti? Vēl tikai pirms 150 gadiem bija populāras tādas profesijas kā žurku ķērājs, modinātājs un boulinga ķegļu salicējs. Pašlaik šādas profesijas nepastāv – tās aizstāja peļu slazds un modinātājpulkstenis, automatizēta kļuvusi arī boulinga spēļu zāle, un ķegļus savās vietās novieto speciāla iekārta. Žurku ķērāji tehniskā progresa dēļ bija zaudētāji, vismaz īstermiņā, – viņi palika bez darba, tāpēc nācās pārkvalificēties un iemācīties kaut ko jaunu.

Siers peļu slazdā.
Modinātājpulkstenis
Boulinga celiņš, kur ķegļus kārto automatizētas ierīces.

Tomēr sabiedrībai kopumā tehniskais progress nenoliedzami nāca par labu – lai par to pārliecinātos, pietiek salīdzināt kaut vai pašreizējo Londonu ar Čārlza Dikensa aprakstiem. Turklāt kopš tiem laikiem bezdarbs ir nevis pieaudzis, bet sarucis; darba vietu kvalitāte un darba apstākļi ir būtiski uzlabojušies, bet vispārējais dzīves līmenis – pieaudzis.

Automatizācija, robotizācija un tehniskais progress notiek nepārtraukti. Šie procesi nozīmē arvien vairāk kapitāla uz darbinieku, kas ļauj darbiniekiem strādāt produktīvāk un tādējādi vai nu saņemt augstākus ienākumus, vai arī vairāk laika veltīt atpūtai, ģimenei, hobijiem un tālākai izglītībai. Bez tehniskā progresa un automatizācijas darba ražīgums lauksaimniecībā būtu tik zems, ka visiem darbspējīgajiem iedzīvotājiem, kuri nav karadienestā, būtu jāstrādā, lai pabarotu sevi un karavīrus, un tieši tā tas arī bija pirms dažiem gadsimtiem, kad par zinātnieka vai mākslinieka profesiju atļāvās sapņot tikai daži. Nav zināms, kā būs nākotnē, taču līdz šim cilvēce ir ļoti labi spējusi pielāgoties arvien pieaugošajai automatizācijai un robotizācijai, radot jaunas profesijas un apgūstot jaunas iemaņas. Distopiska sabiedrība, kur cilvēki nav nepieciešami, jo visu ražo roboti, būtu grūti iedomājama, jo kādam šie robotu ražojumi ir arī jāpatērē un arī roboti kādam ir jāsaražo.

Visvieglāk ir automatizēt rutīnas un standarta darbus – piemēram, biļešu pārdevēja, lielveikalu kasiera, datu ievades operatora darbu. Tomēr arī šie nodarbinātie no tehniskā progresa var iegūt, apgūstot darba tirgum nepieciešamās prasmes. Roku darba vietā arvien vairāk būs pieprasīts radošums, kritiskā domāšana un problēmu risināšanas prasmes, ātras mācīšanās un komunikācijas spējas, kā arī tehniskas iemaņas darbā ar jaunām iekārtām, mehānismiem un datorprogrammām.

Diskriminācija darba tirgū

Latvijā sievietes  2019. gadā vidēji saņēma par 15.9% mazāk nekā vīrieši . A 
Savukārt latvieši vidēji joprojām saņem augstāku algu nekā citu tautību pārstāvji Latvijā. A
Arī citās valstīs sievietes un mazākumtautības mēdz pelnīt mazāk. Šādas atalgojuma atšķirības var radīt diskriminācija. Respektīvi, strādājošo atalgojums tiek noteikts nevis atkarībā no viņu darba ražīguma (zināšanām un prasmēm), bet pamatojoties uz tādiem subjektīviem faktoriem kā dzimums, tautība, reliģiskā piederība. Diskriminācijas esamība nozīmē, ka nav spēkā vienlīdzīgu iespēju princips.
Tomēr atšķirīga alga var atspoguļot arī objektīvus faktorus. Latvijā katrs papildu izglītības gads palielina algu aptuveni par 8% . A 
Tas nozīmē, ka indivīdi ar maģistra grādu (studiju ilgums ir 2 gadi) var saņemt par 16% augstāku algu, nekā viņi nopelnītu ar bakalaura grādu. Šajā gadījumā labāk izglītotie iedzīvotāji saņem augstāku algu nevis diskriminācijas dēļ, bet gan tāpēc, ka viņiem ir labākas zināšanas un prasmes.
Diskriminācija nav izdevīga pašam darba devējam – jo ierobežotāks cilvēku loks, no kura darba devējs izvēlas darbiniekus (jo mazāks ir darbaspēka piedāvājums), jo grūtāk atrast piemērotus speciālistus.

Minimālā alga

Ilustratīva karikatūra: valsts mēģina celt pēc iespējas augstāk minimālās algas un cenas. Blakus stāv norūpējies uzņēmējs, kurš saka "tikai lēnām", jo līdz ar algu celšanu ir jāceļas arī produktivitātei.
Kā mazināt nabadzību un palielināt ienākumus strādājošajiem, kuri saņem mazus ienākumus? Šķiet, visvienkāršākais veids ir valdībai pieņemt likumu par minimālās algas paaugstināšanu. Tā kā maksāt atalgojumu, kas zemāks par minimālo algu, nav atļauts, šķiet, ka strādājošo labklājībai vajadzētu pieaugt. Tomēr realitātē var būt otrādi – ja minimālo algu ceļ par daudz, darba ņēmējiem tas var nodarīt vairāk kaitējuma nekā labuma, jo, kā atceramies, alga ir atkarīga no darba ražīguma.

Piemērs!

Iedomāsimies, ka minimālā alga nav noteikta. Jānis ir zemas kvalifikācijas kokapstrādes darbinieks – viņa radītā pievienotā vērtība ir 300 eiro mēnesī. Uzņēmums viņam maksā 250 eiro algu. Lai veicinātu zemu atalgoto cilvēku ienākumu pieaugumu, valdība ievieš minimālo algu 400 eiro. Vai tas nozīmē, ka Jānis saņems vairāk? Ne gluži. Darbinieka ar 300 eiro darba ražīgumu nodarbināšana par 400 eiro rada uzņēmumam zaudējumus 100 eiro. Kad uzņēmumam nodarbināt Jāni kļūst neizdevīgi, Jānis tiek atlaists.


Uzņēmumu aptaujas rāda, ka Latvijā ir vairāki uzņēmumi, kas minimālās algas palielināšanas gadījumā ceļ produktu cenas, atlaiž esošos darbiniekus un ierobežo jaunu darbinieku pieņemšanu darbā. Tādējādi minimālās algas kāpumam ir tādas nevēlamas blakusparādības kā augstāka inflācija un lielāks bezdarbs. Īpaši negatīvi minimālās algas celšana skar nozares un reģionus ar zemiem ienākumiem (jo tur liela daļa strādājošo saņem minimālo algu). Piemēram, minimālā alga, kas izmaksāta darbiniekiem Latgalē, veido gandrīz divas trešdaļas no vidējās algas privātajā sektorā – tas ir ļoti augsts rādītājs starptautiskā mērogā.

Darba samaksas paaugstināšanas iespējas. Viena no alternatīvām ir celt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo minimumu. Cita (kas rezultātu dos tikai ilgtermiņā) – uzlabot izglītības kvalitāti, jo tieši darba tirgus prasībām neatbilstoša izglītība ir viens no galvenajiem zemu ienākumu cēloņiem.

Zemo algu paaugstināšanas iespējas. Valdības rīcībā ir nodokļu politikas sviras, kas var nodarbinātā rokās atstāt lielāku daļu nopelnītās algas, piemēram, palielinot ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo minimumu vai samazinot darba ņēmējam maksājamos darbaspēka nodokļus. Tomēr tas jāsamēro ar valsts budžeta iespējām un vajadzībām, jo tā valsts budžetā tiks iekasēts mazāk nodokļu, tāpēc jāizsver, vai valsts varēs pietiekami nodrošināt sabiedriskās preces un pakalpojumus. Valsts politika, kas rezultātu dos ilgtermiņā, ir uzlabot izglītības kvalitāti. Tieši darba tirgus prasībām neatbilstoša izglītība un tādējādi nespēja paaugstināt darba ražīgumu ir viens no galvenajiem zemu ienākumu cēloņiem.

Pārbaudi sevi!

4.1. uzdevums

Pierakstīties jaunumiem

Esiet lietas kursā par pēdējiem jaunumiem! Regulāri saņemiet aktualitātes savā e-pastā!

Esiet lietas kursā par pēdējiem jaunumiem! Regulāri saņemiet aktualitātes savā e-pastā!