Kāpēc maksāt nodokļus, nevis jau šodien tērēt vairāk?

Ēnu ekonomika

Materiāls tev palīdzēs:

saprast, ka ēnu ekonomika negatīvi ietekmē iedzīvotājus, liedzot iespēju saņemt pabalstus, un uzņēmumus, kropļojot konkurenci un samazinot resursu izmantošanas efektivitāti un tādējādi vājinot tautsaimniecības izaugsmes iespējas.

Aija pēc universitātes absolvēšanas kļuva par blogeri. Viņas ienākumi bija lieli, neviens nelika maksāt sociālo nodokli. Tā kā veselības apdrošināšamas polise šķita dārga, Aija nolēma labāk šo naudu iztērēt šodien un to nepirkt – esmu jauna un vesela! Ziemā, slēpojot Alpu kalnos, viņa guva smagu traumu un ilgi ārstējās slimnīcā. Kas maksās ārstēšanās izmaksas?

Plašsaziņas līdzekļos izskan diskusijas par ēnu ekonomiku. Ēnu ekonomika jeb pelēkā ekonomika ir saimnieciskā darbība, kas nav deklarēta un par kuru netiek maksāti nodokļi. Piemēram, tā ir izvairīšanās no nodokļu maksāšanas – ienākumi, kas tiek apzināti slēpti no valsts iestādēm, lai izvairītos no iedzīvotāju ienākuma nodokļa, pievienotās vērtības nodokļa (PVN) vai citiem nodokļiem un sociālās apdrošināšanas iemaksām, kā arī neuzskaitītā ekonomiskās darbības daļa, piemēram, dzīvokļa izīrēšana bez līguma, norēķinu dokumentiem un šo ienākumu deklarēšanas; kases čeka neizsniegšana tirgū; čeka neizrakstīšana, ja tiek veikta samaksa skaidrā naudā meistaram, kas atnācis salabot ūdens krānu. Arī nelikumīga darbība ir ēnu ekonomika, piemēram, narkotiku tirdzniecība un kontrabanda.

Tā kā ēnu ekonomika ir nereģistrēta saimnieciskā darbība, tās apjomu nevar uzskaitīt un to nākas novērtēt citādi. Dažādu institūciju un pētnieku ēnu ekonomikas novērtējumi atšķiras atkarībā no izvēlētās metodes.

Ēnu ekonomikas dinamika Baltijas valstīs 2009. – 2019. gadā A
Ēnu ekonomikas raksturīgās iezīmes ir "aplokšņu algas" un neuzrādītie ienākumi, kā arī nelegāli nodarbināti darbinieki un nereģistrēti uzņēmumi.
 
Ēnu ekonomika rada negatīvas sekas gan katra valsts iedzīvotāja dzīvē, gan valsts attīstībā.

Ēnu ekonomikas negatīvās sekas

  • Pirmkārt, nodokļu nemaksāšana negatīvi ietekmē iedzīvotājus. Ja no saņemtās algas netiek maksāti nodokļi, "aplokšņu algas" saņēmējam nav tiesību uz pabalstiem, ko nodokļu maksātāji var saņemt, piemēram, apdrošināšanu bezdarba gadījumā, bērnu kopšanas atvaļinājuma pabalstu (t.s. māmiņu vai tētu algas), slimības pabalstu vai pensiju. Tas redzams arī minētajā piemērā par Aiju – viņa nesaņems slimības pabalstu (kas būtu viņu paglābis no ienākumu krituma slimības laikā), un visas ar veseļošanos un ārstniecību saistītās izmaksas nāksies segt pašai. jo pirms neveiksmīgā ceļojuma viņa nav maksājusi nodokļus.
  • Otrkārt, nodokļu nemaksāšana negatīvi ietekmē uzņēmumus. Nemaksājot nodokļus, uzņēmējs gūst izmaksu priekšrocību (piemēram, lētāka darbaspēka dēļ) attiecībā pret citiem tirgus dalībniekiem, vienlaikus kropļojot konkurenci un demotivējot pārējos tirgus dalībniekus. Potenciālais tirgus dalībnieks, kurš vēlētos uzsākt uzņēmējdarbību, redzot šādu konkurences situāciju, iespējams, pārdomās un atliks nodomu investēt. Tādējādi tiks kavētas investīcijas attīstībā un tautsaimniecības izaugsmes temps būs lēnāks. Tomēr jāņem vērā arī tas, ka uzņēmums, kas slēpj peļņu, nevarēs saņemt aizņēmumu, ja uzrādītie finanšu rādītāji nebūs atbilstoši potenciālajai kredīta atmaksas spējai. Grūtos ekonomiskos apstākļos daudzi uzņēmēji atrunājas, ka pāriet uz ēnu ekonomiku un nemaksāt nodokļus ir vienīgais veids, kā izdzīvot, taču tā ir tikai šā viena uzņēmuma izdzīvošana, vienlaikus ierobežojot tā nākotnes iespējas (jo grūti paplašināties bez kredītiem) un vēl vairāk gremdējot citus, legālos, uzņēmumus.
  • Treškārt, nodokļu nemaksāšana negatīvi ietekmē valdības iespējas nodrošināt sabiedriskās preces un pakalpojumus. Par neuzrādīto uzņēmējdarbību un nedeklarētajiem ienākumiem netiek maksāti nodokļi, tādējādi valsts budžetā nonāk mazāk līdzekļu, ko izmantot gan sabiedriskajām precēm, piemēram, valsts drošībai vai galveno autoceļu uzturēšanai, gan valsts investīcijām, piemēram, izglītības sistēmā. Diemžēl ne visi nodokļu nemaksātāji apzinās, ka tieši viņu nenomaksāto nodokļu dēļ jāslēdz kāda slimnīca vai skola, jāsamazina policistu skaits, jābrauc pa nelabotu ceļu utt. A
 



Ēnu ekonomika mazina valsts ieņēmumus nodokļu veidā. Ja tās īpatsvars IKP ir zems (piemēram, ASV – 11–12% A), valdības ieņēmumi ir lielāki, bet valstīs, kurās ēnu ekonomika ir lielāka (piemēram, Krievijā – 45,8% A), valdības ieņēmumi ir ievērojami mazāki.
 
Šo iemeslu dēļ – vājāks sociālais atbalsta tīkls katram, negodīga konkurence attiecībā uz nodokļus maksājošiem uzņēmumiem un mazāki valsts budžeta ieņēmumi – ēnu ekonomika palēnina valsts attīstību kopumā, un arī potenciālais IKP ir zemāks.
 
Ja ēnu ekonomikai ir tik negatīva ietekme, kāpēc tā tomēr ir tik liela? Aptaujas rāda, ka ēnu ekonomiku Latvijā veicina gan uzticēšanās trūkums valdībai, gan godprātības trūkums sabiedrībā, gan uzskats, ka nodokļu likmes ir pārāk augstas. A
 
Ēnu ekonomikas mazināšanā svarīga nozīme ir gan valsts institūcijām, gan katram valsts iedzīvotājam. Valsts mērogā var notikt nodokļu maksāšanu rosinošas kampaņas (piemēram, čeku loterija), informācijas publiskošana par nodokļu maksātāju samaksāto nodokļu apjomu, Latvijā – Valsts ieņēmumu dienesta kontrole un sodi. Taču arī katra valsts iedzīvotāja atbildība ir iesaistīties ēnu ekonomikas mazināšanā ar savu rīcību, piemēram, prasot darba devējam noslēgt līgumu un maksāt oficiālu algu un nodokļus, lai saņemtu visas sociālās garantijas; bez čeka saņemšanas nemaksāt skaidrā naudā par saņemtajiem pakalpojumiem, prasīt čekus par pirkumu vai pakalpojumu.

2019. gada koronavīrusa Covid-19 COVID-19 pandēmija, sākotnēji dēvēta arī par Uhaņas koronavīrusa epidēmiju, sākās Ķīnas pilsētā Uhaņā 2019. gada decembrī, kad tās iedzīvotāji sāka slimot ar atipisku pneimoniju, kas nepakļāvās parastajai ārstēšanai. A
 
Latvijas valdības atbalsta pasākumu ietvaros krīzes skarto uzņēmumu darbiniekiem, kuri ir dīkstāvē, valsts kompensēs atlīdzību 75% apmērā no algas, bet ne vairāk kā 700 eiro. Dīkstāves pabalsts netiek aplikts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli un sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām. Nosakot, ka viens no kritērijiem, kura dēļ Covid-19 pandēmijas izraisītās krīzes skarto uzņēmumu darbinieki nevarēs pretendēt uz dīkstāves pabalstiem, ir nodokļu parādi virs 150 eiro, valdība ir būtiski samazinājusi potenciālo pabalsta saņēmēju loku. Tas noteikti nesasniedz 72 707 cilvēkus 17 453 uzņēmumos, kas minēti valdības dokumentos attiecībā uz 40 tā dēvētajām skartajām nozarēm. To, izpētot datus par nodokļu parādniekiem saskaņā ar stāvokli 2020. gada 7. martā, secināja portāls "Delfi". A

Kā redzams papildmateriālā, Covid-19 pandēmijas izraisītās krīzes sākumposmā netika sniegts atbalsts uzņēmumiem, kuri nav pilnībā samaksājuši nodokļus, tāpēc krīzes laikā cietēji ir arī šo uzņēmumu darbinieki. Vai tas liks aizdomāties šiem valsts iedzīvotājiem nākotnē pievērst uzmanību nodokļu samaksai? 

Pārbaudi sevi

4.1. uzdevums 

Vai naudā ir laime?

Nākamā apakštēma

Pierakstīties jaunumiem

Esiet lietas kursā par pēdējiem jaunumiem! Regulāri saņemiet aktualitātes savā e-pastā!

Esiet lietas kursā par pēdējiem jaunumiem! Regulāri saņemiet aktualitātes savā e-pastā!