Kas mūsdienās nosaka to, ka uzņēmumi un valsts var attīstīties un konkurēt?

Konkurētspēja

Šī sadaļa tev palīdzēs:
 
izprast, kā konkurētspējas priekšrocību iegūšanu skaidro Hārvarda biznesa skolas profesora Maikla Portera (Michael Porter) konkurētspējas (romba) modelis;
 
saprast, kā indivīdi, uzņēmumi un valsts, viens otru atbalstot, var veicināt savu konkurētspēju pasaules tirgū un paaugstināt labklājību.
20. gs. 70. gados pasauli pārsteidza "Japānas brīnums". Sakarā ar naftas cenu kāpumu ASV tirgū pircēji vairāk pirka Japānā ražotos automobiļus, jo to degvielas patēriņš bija ievērojami mazāks. Pasaules tirgū uzvaras gājienu sāka daudzu japāņu elektronikas uzņēmumu produkcija. Harley-Davidson motocikliem kā stāvošiem garām traucās japāņu Honda, būvlaukumos sāka dominēt japāņu Kato un Cartepillar tehnika, jaunieši par labākiem uzskatīja Sony radio un atskaņotājus. Kā ar dabas resursiem nabadzīgā valstī spēja attīstīties daudz uzņēmumu, kuru ražojumi iekaroja pasaules tirgu? Savukārt šodien šo uzņēmumu pārākums ir ievērojami mazinājies. Kāpēc?
 
Maikls Porters uzskatīja, ka absolūtā un salīdzinošā priekšrocība nodrošina tikai īslaicīgas priekšrocības, kuras ātri var atņemt konkurenti. Par daudz svarīgāku viņš uzskatīja uzņēmumu spēju būt inovatīviem; ātri reaģēt uz pircēju gaumes pārmaiņām; apsteigt vai virzīt nozares attīstību; izstrādāt uzņēmuma stratēģiju – spēju būt atšķirīgiem no citiem; konkurēt, sadarboties un atbalstīt radniecīgus uzņēmumus, tā nodrošinot straujāku pārmaiņu ātrumu salīdzinājumā ar citiem uzņēmumiem.


Maikls Porters secināja, ka kādas valsts uzņēmumu starptautiskā konkurētspēja atsevišķā nozarē atkarīga no četrām savstarpēji saistītām faktoru grupām:
  1. uzņēmumu stratēģija, struktūra un konkurence;
  2. specifisko ražošanas faktoru pieejamība;
  3. pieprasījuma attīstības līmenis;
  4. saistītās un atbalstošās nozares.

Ja šīs faktoru grupas valstī ir konkrētajai nozarei labvēlīgas, tas veicina inovācijas un attīstību attiecīgajā nozarē, un šīs nozares uzņēmumi valstī un starptautiskajā tirgū kļūst konkurētspējīgi. Šo faktoru kombināciju Maikls Porters ietvēra romba modelī, kurā attēloja šo faktoru savstarpējo saistību un to stiprinošo ietekmi.

Konkurētspēja — kādas valsts priekšrocību vai trūkumu mērs, pārdodot savu produkciju starptautiskajos tirgos. Konkurētspēju vislabāk atspoguļo tirgus daļas.



Maikla Portera konkurētspējas modelis: valstu konkurētspējas priekšrocības noteicošie faktori


Uzņēmumu stratēģija, struktūra un konkurence

Lai uzņēmumi kļūtu veiksmīgi starptautiskajā tirgū, tiem jābūt stratēģijai, kas nodrošina augstu produktivitāti un paredz ilgtermiņa attīstību, produktu modernizāciju, investīcijas attiecību veidošanā ar patērētājiem un sava snieguma uzlabošanā.
 
Uzņēmuma konkurētspēja starptautiskajos tirgos būs lielāka, ja būs asāka uzņēmumu konkurence iekšējā tirgū, jo tā liks uzņēmumiem piedāvāt tirgū kvalitatīvākas, lētākas, no citiem atšķirīgas preces un pakalpojumus, kā arī nemitīgi sekot patērētāju prasībām un būt inovatīviem. Tieši sīvā konkurence pašmāju tirgū starp Toyota, Nissan, Honda, Suzuki, Mitsubishi un Subaru bija viens no izšķirošajiem faktoriem, kas palīdzēja Japānas automobiļu un motociklu ražotājiem kļūt par vieniem no vadošajiem pasaules automobiļu tirgū.

Pārbaudi sevi

2.1. uzdevums 

 
Konkurētspēja palielinās, ja valsts izstrādā konkurenci regulējošus tiesību aktus, nodrošina to ievērošanu, izveido efektīvas valsts institūcijas, veicina inovācijas.

Ražošanas faktoru pieejamība

Ražošanas faktori ietver dabas resursus, kapitālu un cilvēkresursus. Dažas valstis ir daudz bagātākas ar dabas resursiem nekā citas, taču ne vienmēr šīs valstis ir turīgākās pasaulē. Piemēram, Kazahstāna ir ļoti bagāta ar dažādiem derīgajiem izrakteņiem, taču tā ir vidēju ienākumu valsts, kuras iedzīvotāju vidējie ienākumi ir mazāki nekā Latvijas iedzīvotājiem. Dabas resursu trūkums var pat būt dzinulis citu, cilvēku radītu, ražošanas faktoru attīstībai.

 Konkurētspējai būtiskākie ir tieši attīstīti un specializēti ražošanas faktori, piemēram, kvalitatīva komunikāciju infrastruktūra, augsti izglītoti inženieri, zinātnisko pētījumu rezultāti konkrētās nozarēs vai pieejams riska kapitāls. Šo faktoru veidošanā svarīga nozīme ir dažādām institūcijām – augstskolām, zinātnisko pētījumu centriem un domnīcām, attīstības finanšu institūcijām. Piemēram, tas, ka daudzi pasaules tirgū konkurētspējīgi IT un digitālie uzņēmumi ir izveidoti tieši ASV, ir tiešā veidā saistīts ar tur ļoti attīstīto riska kapitāla nozari, kas nodrošina finansējuma pieejamību jaunajiem uzņēmumiem.

Pieprasījuma attīstības līmenis

Pašmāju pieprasījums, īpaši patērētāju augstās prasības, ir būtisks konkurētspēju veicinošs faktors. Ja pircēji izvirza augstas prasības, ir "prasīgākie pircēji pasaulē", uzņēmumi, apmierinot viņu pieprasījumu, ir spiesti uzlabot produktu kvalitāti, nodrošināt preču un pakalpojumu nemitīgu attīstību un atbilstību patērētāju prasībām pašu mājās, tādējādi sagatavojot sev ceļu uz pasaules tirgu. Īpaši svarīgi tas ir digitālo tehnoloģiju attīstības kontekstā. Piemēram, Zviedrijas prasīgais patērētājs mūzikas ierakstu tirgū neapšaubāmi bija viens no starptautiski veiksmīgā mūzikas straumēšanas uzņēmuma Spotify izveidošanas un tā attīstību veicinošiem faktoriem.

Saistītās un atbalstošās nozares

Konkrētas nozares konkurētspēju veicina vairāki faktori. Vispirms – asa konkurence nozarē, arī piegādātāji, kuri nodrošina kvalitatīvus izejmateriālus un ārpakalpojumus. Augot konkurētspējai, uzņēmumi palielina ražošanas apjomu un spēj attīstīt citu nozaru uzņēmumus. Piemēram, palielinoties labības ražošanai, strauji attīstās graudu pārstrādes uzņēmumi, t.sk. AS "Dobeles dzirnavnieks", kas attīstījis daudzu jaunu produktu ražošanu, kura apgrozījums jau pārsniedzis 100 milj. eiro un kurš spēj ar saviem unikālajiem produktiem iekarot pasaules tirgu. Graudu audzētāji veicina autopārvadājumu, lauksaimniecības tehnikas tirdzniecības, graudu pirmapstrādes un graudu tirdzniecības uzņēmumu izaugsmi, jo izmanto šo uzņēmumu specializētos pakalpojumus. Tas ļauj efektīvāk izmantot savus un saistīto uzņēmumu resursus. Tāpēc konkurētspējas paaugstināšanās veicina ne tikai vienas atsevišķas nozares attīstību, bet veido neatkarīgu, taču savstarpēji saistītu un atbalstošu uzņēmumu kopumu. Šādu uzņēmumu kopumu salīdzinoši nelielā ģeogrāfiskā teritorijā sauc par klasteri (puduri, kopas), piemēram, Latvijas IT, Itālijas flīžu klasteris.

Pēc Otrā pasaules kara Sassuolo (pilsēta Boloņas tuvumā Itālijā) bija dažas porcelāna un flīžu ražotnes. Ražošanai nepieciešamo mālu un apdedzināšanas krāsnis ieveda no Vācijas, lai gan reģionā bija sarkanā māla iegulas. Māršala plāns veicināja strauju Itālijas izaugsmi, pieauga iedzīvotāju labklājība, un strauji auga arī flīžu pieprasījums. 1955. gadā Sassuolo apkārtnē bija 14 flīžu ražošanas uzņēmumu.

Tuvumā atradās Ferrari, Maserati un Lamborghini (mašīnbūves uzņēmumi) ražotnes. Flīžu ražotāji sadarbībā ar kaimiņu uzņēmumu inženieriem izstrādāja efektīvākas flīžu apdedzināšanas krāsnis, attīstījās to ražošana un eksports. Sadarbībā ar Boloņas Universitātes ķīmiķiem tika izstrādātas tehnoloģijas vietējā māla izmantošanai un aizstāti importa māli. Tas ievērojami samazināja ražošanas izmaksas.

Šajā reģionā bija daudz izglītota darbaspēka, attīstīta infrastruktūra. Līdz 1962. gadam flīžu ražošanas uzņēmumu skaits pieauga līdz 102. Starp uzņēmumiem notika asa konkurence. Ļoti prasīgi pircēji pieprasīja augstu produkcijas kvalitāti un skaistu dizainu.

Palielinoties ražošanas apjomam, auga nepieciešamība pēc dizaineriem, juristiem, mārketinga un citiem speciālistiem. To sagatavošanā iesaistījās Boloņas Universitāte, un tas veicināja augstskolas attīstību.
Pēc 1973. gada naftas krīzes inženieri pilnveidoja flīžu ražošanas tehnoloģiju. Flīzes bija jāapdedzina tikai vienu reizi. Ievērojami pieauga darba ražīgums. 225 strādnieku vietā bija nepieciešami tikai 90, bet flīzes ražošanas process saruka no 16 stundām līdz 50 minūtēm.

Uzņēmumiem nelabvēlīgie virsstundu darba samaksas noteikumi lika meklēt risinājumu, un 20. gs. 70. gadu beigās tika ieviestas automatizētas flīžu ražošanas līnijas. Vēl vairāk palielinājās Itālijas flīžu ražotāju konkurētspēja un flīžu un krāšņu pieprasījums pasaulē.

Sassuolo apkaimē izveidojās flīžu ražotāju apvienības, Boloņā tika atvērts keramikas pētniecības centrs, universitāšu konsorcijs, flīžu ražošanas klasteris.
20. gs. 80. gados flīžu uzņēmumu skaits jau sasniedza 200, un apgrozījums pārsniedza 10 mljrd. ASV dolāru. Itālijā ražoja 30% no visā pasaulē ražotajām flīzēm, bet pasaules flīžu eksportā Itālijas īpatsvars sasniedza 60%.
Šāda ekspansija veicināja daudzu atbalstošu nozaru (iepakojuma, glazūras, transporta, konsultāciju, reklāmas, tirdzniecības, dizaina u.c.) attīstību, kā arī palielināja augsti kvalificētu speciālistu, īpaši inženieru, iekārtu operatoru, ārējo sakaru speciālistu, dizaineru, juristu, nodokļu konsultantu u.c., pieprasījumu.

Pilnveidojās izplatīšanas kanāli. Tika izveidotas vairāk nekā 7600 izstāžu zāles. 20. gs. 80. gados ASV tirgus iekarošanai tika atvēlēti vairāk par 8 mljrd. ASV dolāru.
Ko darīja valdība? Neko daudz. Nodrošināja vidi, lai uzņēmumi būtu ieinteresēti inovācijām, sadarbībai un attīstībai. A

2016. gadā Itālijā 223 flīžu ražošanas uzņēmumi saražoja 338 milj. m2 flīžu, apgrozījums sasniedza 5,67 mljrd. eiro, 75% produkcijas tika eksportēti. Itālijas īpatsvars pasaules flīžu eksportā bija 14%, bet Ķīnas – 39% (tika saražoti 908 milj. mflīžu. A

Lai ielūkotos flīžu ražošanas uzņēmumā un produkcijā, noskaties video!

Viens no pazīstamākajiem uzņēmumu klasteriem pasaulē ir IT un digitālo uzņēmumu puduris Silīcija ielejā, kas atrodas Kalifornijas štatā ASV. Ziemeļkalifornijā atrodas plaši pazīstamo uzņēmumu Google, Facebook, Apple, Netflix, eBay, Intel un Yahoo galvenās mītnes. Viena no būtiskām priekšrocībām, ko rada vienas vai saistītu nozaru uzņēmumu koncentrācija nelielā ģeogrāfiskajā teritorijā, ir ātrāka zināšanu un ideju aprite, kas tieši veicina dažādu inovāciju rašanos.

Silīcija ieleja, ASV, Kalifornijas štats

 Papildus konkurētspējai ļoti būtiska ir arī telpiskā dimensija, jo neviena valsts, izņemot pundurvalstis, nevar būt vienmērīgi attīstīta visā tās teritorijā. Pilsētas, īpaši lielas pilsētas un to aglomerācijas, vidēji nodrošina augstāku ražīgumu nekā mazapdzīvotas teritorijas.


Pārbaudi sevi

2.2. uzdevums 

Uzņēmumu konkurētspēju veicina arī iesaistīšanās globālajās vērtību ķēdēs, īpaši ķēdes augšējos posmos.

Visbeidzot, atsevišķa cilvēka konkurētspēju un ienākumu līmeni būtiski ietekmē viņa zināšanu un iemaņu kopums un to atbilstība pieprasījumam darba un uzņēmējspēju tirgū. Konkurētspējas atšķirības pasaules valstīs ir ļoti būtisks iedzīvotāju labklājību ietekmējošs faktors.

Pierakstīties jaunumiem

Esiet lietas kursā par pēdējiem jaunumiem! Regulāri saņemiet aktualitātes savā e-pastā!

Esiet lietas kursā par pēdējiem jaunumiem! Regulāri saņemiet aktualitātes savā e-pastā!