Kā iespējams ietekmēt valūtas kursu?

Valūtas kursa ietekmēšanas mehānismi

Šī sadaļa tev palīdzēs:

saprast atšķirību starp savstarpēji saistītu (fiksētu) valūtas kursu sistēmu un brīvi peldošu valūtas kursu sistēmu;

saprast to, kā centrālā banka spēj ietekmēt valūtas kursu.
Valūtas kurss ietekmē gan patērētājus, gan ražotājus, tāpēc rodas jautājums: kāpēc valsts vienmēr neiejaucas valūtas kursa procesos, lai veicinātu izaugsmi? To nosaka valūtas kursa mehānismi, kuri var būt robežās no pilnīgi brīvi peldošiem līdz pilnīgi fiksētiem.

Fiksēta valūtas kursa mehānisma gadījumā centrālā banka nosaka oficiālo valūtas kursu, kas tiek tradicionāli izteikts attiecībā pret kādu no pasaules lielākajām valūtām, piemēram, ASV dolāru, eiro vai Japānas jenu, vai arī valūtu grozu, piemērām, SDR. Piemēram, Ķīnas centrālā banka noteikusi fiksētu valūtas kursu attiecībā pret ASV dolāru.

6. attēls. Valūtu īpatsvars SDR grozā pirms un pēc 2016. gada 1. oktobra (%) A

Fiksēta valūtas kursa gadījumā, palielinoties attiecīgās valsts eksporta pieprasījumam, valūtas kurss paaugstinātos un valsts iejauktos, lai nepieļautu valūtas kursa svārstības. Iejaukšanās varētu notikt, piemēram, samazinot bankas procentu likmi. Tādējādi noguldījumi vietējā valūtā kļūtu neizdevīgāki, samazinot šo noguldījumu pieprasījumu un attiecīgi padarot valūtu mazāk vērtīgu. Centrālā banka varētu arī pirkt ārvalstu valūtas, tādējādi palielinot piedāvājumā esošo savas valsts valūtu vai veikt devalvāciju jeb nacionālās valūtas kursa oficiālu samazināšanu.
 
Peldoša valūtas kursa mehānisma regulēšanā centrālā banka neiejaucas un valūtas kursu ļauj noteikt tirgum – konkrētas valūtas pieprasījumam un piedāvājumam.
 
Brīvi peldoša valūtas kursamehānisma gadījumā valūtas cenu nosaka valūtas pieprasījums un piedāvājums ārvalstu valūtas tirgos, kuru ietekmē vairāku faktoru kopums. Svarīgākie no tiem ir :
  1. nacionālās centrālās bankas noteiktās procentu likmes;
  2. svarīgas ziņas saistībā ar notikumiem konkrētajā valstī.

Ja valsts tautsaimniecība ir atvērta un spēcīga un valsts kapitāla tirgus labi attīstīts, valūtas kursa režīms parasti ir brīvi peldošs. Tāpēc arī pasaules vadošajās tautsaimniecībās, piemēram, ASV un eiro zonā, ir brīvi peldoši valūtas kursi. Tas nozīmē, ka gadījumā, ja Ķīnas iedzīvotāji sāktu iegādāties vairāk ASV ražotas preces, palielinātos ASV dolāru pieprasījums, kas savukārt palielinātu ASV dolāra vērtību attiecībā pret Ķīnas juaņa renminbi. ASV dolāram kļūstot vērtīgākam (dārgākam), samazinātos pieprasījums pēc ASV eksporta un ASV dolāriem un tā kurss pazeminātos.
 
Valūtas kursa mehānisms nepastāv tikai šajās divās formās. Populāra ir modifikācija, kad valūtas kurss piesaistīts kādai valūtai vai valūtu grozam, taču tam ļauts brīvi atrasties fiksētā valūtas kursa noteiktā intervālā. Tikmēr, kamēr svārstības notiek šajā intervālā, centrālā banka neiejaucas, taču, tiklīdz valūtas kurss izslīd ārpus šā intervāla, centrālā banka veic intervenci, lai valūtas kurss atkal būtu atpakaļ intervāla robežās.
 
Ļoti tuvs brīvi peldošajam valūtas kursam ir mehānisms, kad centrālā banka valūtas kursu ļauj noteikt tirgum, taču nosaka valūtas kursa augšējo vai apakšējo robežu (svārstību koridoru) attiecībā pret kādu citu valūtu vai valūtu grozu. Kad valūtas kurss tuvojas augšējai vai apakšējai robežai, centrālā banka iejaucas un veic valūtas intervences.
 
No 1994. gada lats bija piesaistīts SDR valūtu grozam, bet no 2005. gada tas tika piesaistīts eiro attiecībā 1 eiro = 0,722804 lati. Latvijas līgums ar ES paredzēja, ka lata kurss var svārstīties ±15% apmērā no noteiktā maiņas kursa. Latvijas Banka vienpusēji nodrošināja lata un eiro maiņas kursa svārstības ±1% apmērā no piesaistes kursa. Latvijas Banka 2012. gadā veica vairākas valūtas intervences jeb eiro pirkšanas darījumus 330 milj. eiro apjomā, jo eiro kurss attiecībā pret latu atradās pie svārstību koridora apakšējās robežas.

Valūtas kursu svārstības var būtiski ietekmēt eksportu, importu un ekonomisko aktivitāti. Ja tās būtiski ietekmē tautsaimniecību, centrālā banka, īstenojot situācijai atbilstošu monetāro politiku, var ietekmēt valūtas kursu.

Pārbaudi sevi

5.1. uzdevums 


Papildu materiāls 

Tarifu grafisks attēlojums 
Brīvā tirgus preču cena un daudzums


Kā redzams attēlā, ja preču tirgū ir tikai vietējie ražotāji, preces cena ir P un nopirktais daudzums – Q. Ja tirgū ienāk efektīvi ārvalstu ražotāji, preces cena samazinās līdz P1, savukārt pieprasītais daudzums pieaug līdz Q1, savukārt tirgū paliek tikai pašmāju efektīvie ražotāji un piedāvā apjomu Q2., bet trūkstošo preces daudzumu Q1 – Q2 importē. Tā patērētāji spēj iegādāties lielāku daudzumu preces, turklāt par zemāku cenu. Tātad brīvā tirgus apstākļos palielinās sabiedrības labklājība.

Tarifu ietekme uz preces cenu

Attēlā redzams grafiks, kurā Suk ir preces piedāvājums un D – pieprasījums Apvienotajā Karalistē. Ja prece tiek ievesta arī no ES, brīvā tirgus situācijā tās cena Apvienotās Karalistes tirgū ir P1 un šīs valsts ražotāju saražotais daudzums ir Q1. Tā kā pieprasītais daudzums ir ievērojami lielāks (Q4), starpību (Q4 – Q1) importē. Apvienotā Karaliste nolēma aizsargāt vietējos ražotājus un noteica tarifu P1P2. Cena paaugstinājās līdz P2, bet pieprasītais daudzums samazinājās līdz Q3. Vietējie ražotāji piedāvājumu palielināja līdz Q2. Imports samazinājās no (Q4 – Q1) līdz (Q3 – Q2).
Pircēji bija zaudētāji
 (zaudēts 1.–.4. laukums), bet ražotāji – ieguvēji (to guvums palielinājās; sk. 1. laukumu).
Valdības guvums bija muitas nodokļa ieņēmumi – 3. laukums.
Muitas nodokļa noteikšanas sekas Apvienotās Karalistes sabiedrībai:
patērētāju zaudējumi: –1, –2, –3, –4;
ražotāju guvums: +1;
valdības guvums: +3;
guvums sabiedrībai kopumā: –2, –4.
Tātad kopumā sabiedrība zaudēja neefektīvāku ražotāju iesaistīšanas ražošanā un neefektīvākas resursu izmantošanas dēļ.

 

Pierakstīties jaunumiem

Esiet lietas kursā par pēdējiem jaunumiem! Regulāri saņemiet aktualitātes savā e-pastā!

Esiet lietas kursā par pēdējiem jaunumiem! Regulāri saņemiet aktualitātes savā e-pastā!