Kas notiek tautsaimniecībā, kad valsti skar vīrusa epidēmija?

Kopējais pieprasījums (AD līkne)

Materiāls tev palīdzēs: 

izprast kopējā pieprasījuma jēdzienu;

attīstīt prasmi attēlot situāciju tautsaimniecībā, izmantojot kopējā pieprasījuma līkni;

noskaidrot faktorus, kas palielina vai samazina kopējo pieprasījumu un tiek atspoguļoti kā kopējā pieprasījuma līknes nobīde.
Lai labāk saprastu, kas notiek tautsaimniecībā, un lietotu pareizus instrumentus, svarīgs palīgs ir kopējā piedāvājuma un kopējā pieprasījuma (AD-AS) modelis, kurā mijiedarbojas kopējā pieprasījuma un kopējā piedāvājuma līknes.
Šīs līknes attēlo sakarību starp vispārējo cenu līmeni un izlaidi. Katra līkne apraksta kompleksas darbības, ko mājsaimniecības un citi tautsaimniecības dalībnieki veic, esot dažādam vispārējam cenu līmenim, tāpēc mainās kopējais izlaides apjoms.
Šīm līknēm ir maz kopīga ar parastām vienas preces pieprasījuma un piedāvājuma līknēm. Tās neraksturo vienas preces pieprasījumu, esot noteiktai cenai, un šo sakarību cēloņi ir pavisam citi nekā pieprasījuma un piedāvājuma likuma gadījumā.
 

Kopējā pieprasījuma līkne un tās slīpums

Kopējā pieprasījuma jēdziens un līkne ir skatījums uz tautsaimniecības kopējo izlaidi (reālo iekšzemes kopproduktu; reālo IKP) no pieprasījuma puses – cik preču un pakalpojumu pieprasa mājsaimniecības, valsts, uzņēmumi un ārzemnieki. Jāatceras, ka, lai gan bieži vien tiek izmantoti vārdi "saražotais daudzums", tautsaimniecības kopējo izlaidi mēra konkrētās valsts naudas vienībās tā, lai būtu iespējams novērtēt katras preces ieguldījumu tautsaimniecībā atbilstoši gan saražotajam tās daudzumam, gan vienas vienības vērtībai (izlaide ir visu saražoto galapreču vērtības summa, t.i., vienas preces daudzums reiz cena plus otras preces daudzums reiz cena plus…).
1. attēlā redzama kopējā pieprasījuma līkne. Horizontālā ass mēra kopējo izlaidi, un vertikālā ass mēra vispārējo cenu līmeni tautsaimniecībā. Modeļos tradicionāli ass nosaukumu raksta "izlaide"/"reālais IKP", bet kā apzīmējumu izmanto ienākumu apzīmējumu Y (angļu val. income – ienākumi; nevar izmantot "I", jo ar to apzīmē investīcijas). Vispārējais cenu līmenis ir "vidējā cena" visām precēm valstī, kur proporcionāli lielāka nozīme ir tām precēm, kuras patērē vairāk.

Reālais iekšzemes kopprodukts (kopējā izlaide)  — visu valstī saražoto galapreču un pakalpojumu kopējā vērtība salīdzināmajās cenās (koriģēts, ņemot vērā cenu pārmaiņas, lai varētu salīdzināt laika gaitā).



1. attēls. Kopējā pieprasījuma (angļu val. aggregate demand; AD) līkne
Kopējais pieprasījums parāda visu tautsaimniecības dalībnieku vēlmi un spēju, esot noteiktam cenu līmenim, iegādāties noteiktu preču un pakalpojumu daudzumu (reālo IKP).
Kopējais pieprasījums (AD = C + I + G + (X – M)) sastāv no:
  • patērētāju pieprasījuma pēc patēriņa precēm (C);
  • uzņēmumu pieprasījuma pēc investīciju precēm (I);
  • valdības pieprasījuma pēc precēm (G);
  • ārvalstu pieprasījuma pēc iekšzemes precēm (eksports; X) mīnus iekšzemes pieprasījuma pēc ārvalstu precēm (imports; M) jeb neto eksporta (X – M = XN).

Parasti ekonomikas literatūrā tiek minēti šādi iemesli, kāpēc kopējā pieprasījuma līkne ir lejupvērsta:
  • bagātības efekts. Ja cenas pieaug, bagātības reālā vērtība samazinās (sev jau piederošo ir iespējams apmainīt pret mazāku preču daudzumu), cilvēki jūtas mazāk turīgi, tāpēc samazina savu pieprasījumu pēc precēm un pakalpojumiem. Jo augstāks ir vispārējais cenu līmenis, jo mazāks ir pieprasījums pēc reālās izlaides. Jo vispārējais cenu līmenis zemāks, jo lielāks ir kopējais pieprasījums. Attiecīgi kopējā pieprasījuma līkne ir lejupvērsta.
    Reālajā dzīvē tas atspoguļojas kā sajūta "viss tik dārgs", ieraugot bieži patērētu preci veikalā par daudz augstāku cenu. Pat ja pieaugusi ir arī alga, daudzreiz īstermiņā tiek pirkts mazāk;
  • procentu likmes efekts. Cenām pieaugot, tautsaimniecības dalībniekiem nepieciešams vairāk naudas, lai nopirktu preces un pakalpojumus; tas rada lielāku pieprasījumu pēc naudas, un lielāks pieprasījums pēc naudas rada naudas aizņemšanās cenas (procentu likmju) kāpumu. Pieaugot procentu likmēm, naudas aizņēmuma izmaksas palielinās, tāpēc samazinās naudas aizņemšanās, radot kopējā pieprasījuma samazinājumu. Līdzīgi cenu samazinājums rada procentu likmju sarukumu un kopējā pieprasījuma kāpumu. Tādējādi kopējā pieprasījuma līkne ir lejupvērsta – jo augstāks ir vispārējais cenu līmenis, jo mazāks ir pieprasījums pēc reālās izlaides, un otrādi.
    Latvijā šāda ietekme būtu novērojama tādā veidā, ka, paaugstinoties cenām, uzņēmumi un mājsaimniecības, kas pērk preces vai pakalpojumus par šīm augstākajām cenām, dodas uz kredītiestādēm (bankām) un prasa lielākus kredītus. Bankām, kuras aizņemas naudu no citām bankām vai piesaista noguldījumus no iedzīvotājiem, tas liek paaugstināt procentu likmes, lai piesaistītu līdzekļus.
    Mazai valstij lielā valūtas savienībā tomēr šī ietekme ir ierobežotāka nekā lielām valstīm, jo, Latvijas kredītiestādēm aizņemoties eiro valūtas tirgos, to lielāks pieprasījums neietekmētu kopējo tirgus procentu likmi. Tomēr īstermiņā, kamēr bankas pielāgojas, šāda ietekme būtu;
  • starptautiskās tirdzniecības ietekme. Ja iekšzemes cenas pieaug vairāk nekā ārvalstu cenas, tas rada ārvalstu pieprasījuma pēc iekšzemes precēm samazinājumu, kā arī iekšzemes pieprasījuma pēc ārvalstu precēm pieaugumu. Tādējādi samazinās neto eksports (X – M). Sarūkot neto eksportam, kas ir kopējā pieprasījuma sastāvdaļa, samazinās kopējais pieprasījums. Tādējādi kopējā pieprasījuma līkne ir lejupvērsta – jo augstāks ir vispārējais cenu līmenis, jo mazāks ir neto eksports un attiecīgi pieprasījums pēc reālās izlaides, un otrādi. 


Bagātība — kopējie tautsaimniecības aktīvi, t.sk. naudas uzkrājumi, mājokļi, vērtspapīri un vērtslietas.



Kopējais pieprasījums — kopējās izlaides daudzums (jeb reālais iekšzemes kopprodukts (IKP)), ko visi tautsaimniecības pircēji vēlas nopirkt, esot dažādiem cenu līmeņiem, citiem faktoriem nemainoties. 



Latvijai kā mazai un atvērtai tautsaimniecībai šis efekts ir svarīgāks nekā lielām valstīm (gan X, gan M īpatsvars IKP ir augsts). Realitātē to var novērot ikdienā: pat ja patērētāji dod priekšroku vietējām precēm, pieaugot vietējā piena cenām, vairākums tomēr apsvērs alternatīvu pirkt importētu preci.
Daži ekonomisti uzskata, ka AD līkne ir diezgan stāva (tā ir neelastīga), jo visu šo triju faktoru ietekme reālajā dzīvē ir relatīvi neliela.

Kopējā pieprasījuma (AD) līkne parāda sakarību starp kopējo izlaides daudzumu, ko pircēji vēlas nopirkt, un cenu līmeni tautsaimniecībā. 


Pārbaudi sevi

1.1. uzdevums 

Pārbaudi sevi

1.2. uzdevums 


Kopējās pieprasījuma līknes nobīdes

Līknes slīpums apraksta tautsaimniecības sakarības, kas ir starp kopējo pieprasījumu un cenu līmeni, bet pārējo apstākļu ietekme uz kopējo pieprasījumu parādās kā visas līknes nobīde.

2. attēls. Kopējā pieprasījuma līknes nobīdes
2. attēlā parādīta AD līknes nobīde pa labi no AD1 uz AD2, un tas nozīmē, ka kopējais pieprasījums ir pieaudzis – katra cenu līmeņa gadījumā kopējais pieprasījums (reālā IKP apjoms, kuru gribētu un spētu iegadāties visi tautsaimniecības dalībnieki) ir lielāks par sākotnējo. Savukārt AD līknes nobīde pa kreisi (no AD1 uz AD3) nozīmē kopējā pieprasījuma kritumu – pie katra cenu līmeņa kopējais pieprasījums ir mazāks par sākotnējo.

Kopējā pieprasījuma līknes nobīdi var radīt jebkurš faktors, kas ietekmē kaut vienu no tā sastāvdaļām (C, I, G, X – M):
A. privātā patēriņa (C) pārmaiņu faktori:
  • patērētāju noskaņojuma pārmaiņas; piemēram, patērētāji, kuri ir optimistiskāki par saviem nākotnes ieņēmumiem, palielinās savu pieprasījumu pēc precēm un pakalpojumiem šodien, nobīdot AD līkni pa labi;
  • procentu likmes pārmaiņas; daļa no patērētāju pieprasījuma tiek finansēta ar kredītiem; ja procentu likmes palielinās, aizņēmums kļūst dārgāks, tādējādi samazinot pieprasījumu un nobīdot AD līkni pa kreisi. Kā skaidrots nodaļā par monetāro politiku, mūsdienās procentu likmes ir tuvu nullei, un šim pārmaiņu faktoram var atbilst centrālās bankas lēmumi par to, cik aktīvi īstenot aktīvu pirkšanas politiku, ieplūdinot naudu tautsaimniecībā;
  • iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārmaiņas; šā nodokļa samazinājums palielina rīcībā esošos ienākumus, tādējādi palielinot kopējo pieprasījumu un nobīdot AD līkni pa labi;
  • bagātības pārmaiņas; piemēram, vērtspapīru vai mājokļu cenu pieaugums palielina šo aktīvu turētāja bagātību, tādējādi šāds patērētājs būs gatavs vairāk patērēt, nobīdot AD līkni pa labi. Līdzīgi lielākas parādsaistības nozīmē, ka vairāk naudas mājsaimniecībām jāmaksā par parādsaistībām, tāpēc mazāk naudas paliek patēriņam; attiecīgi pieprasījums samazinās un AD līkne nobīdās pa kreisi.
  • Lielākas parādsaistības ir patēriņa pieaugums tajā brīdī, kad šīs parādsaistības palielina patēriņu vai investīcijas, bet vēlāk var ilgstoši mazināt kopējo pieprasījumu, atmaksājot parādus. Šāda situācija bija novērojama arī Latvijā pirms 2008. gada krīzes, kad aizņemšanās veicināja investīcijas un patēriņu, bet pēc krīzes sekoja pakāpeniska un lēna atveseļošanās. Jāuzsver, ka iespēja aizņemties patērētājiem nozīmē iespēju vairāk patērēt tagad un mazāk patērēt nākotnē. Ja tā dara daudzi, AD līkne nobīdās pa labi šodien, bet sagaidāms, ka virzīsies atpakaļ nākotnē.
B. privāto investīciju (I) pārmaiņu faktori:
  • uzņēmumu noskaņojuma pārmaiņas; piemēram, pesimistiskāks uzņēmumu noskaņojums attiecībā uz nākotnes perspektīvām samazinās uzņēmumu investīcijas un nobīdīs AD līkni pa kreisi;
  • procentu likmju pārmaiņas; līdzīgi kā privātajam patēriņam procentu likmju pieaugums palielina aizņemšanās izmaksas, nobīdot AD līkni pa kreisi;
  • uzņēmumu nodokļu pārmaiņas; piemēram, uzņēmumu ienākuma nodokļa palielinājums samazina uzņēmuma peļņu, tādējādi uzņēmums var mazāk atļauties investēt, nobīdot AD līkni pa kreisi;
  • uzņēmumu parādsaistību pārmaiņas; līdzīgi kā privātajam patēriņam augstāks parādsaistību līmenis nozīmē lielākas parādsaistību izmaksas un mazāk līdzekļu investīcijām, nobīdot AD līkni pa kreisi;
  • institucionālas pārmaiņas; piemēram, uzlabojums tiesībsargājošo iestāžu darbībā var radīt pozitīvu ietekmi uz uzņēmējdarbību, līdz ar to arī uz investīcijām, nobīdot AD līkni pa labi. Piemēram, palielinās konkurētspēja iepirkumos, jo nav jābaidās, ka cits uzvarēs korupcijas rezultātā, uzņēmumi var labāk prognozēt nākotnes izdevumus, jo nav jābaidās no nepamatotām tiesas prāvām;
C. valdības izdevumu (G) pārmaiņu faktori:
  • politikas prioritāšu pārmaiņas, piemēram, palielinot algas mediķiem;
  • ekonomiskās politikas pārmaiņas, piemēram, īstenojot pretciklisku fiskālo politiku;
D. neto eksporta (X – M) pārmaiņu faktori:
  • pārmaiņas ārvalstu tautsaimniecībā; piemēram, samazinoties ārvalstu iedzīvotāju ienākumiem, tie mazāk pērk importa preces, tādējādi sarūk Latvijas eksports, līdz ar to arī AD līkne nobīdās pa kreisi;
  • valūtas kursa pārmaiņas; ja valsts valūta kļūst vērtīgāka attiecībā pret citām valūtām, tas nozīmē, ka valsts eksports kļūst relatīvi dārgāks un samazinās ārvalstu pieprasījums pēc tā. Vienlaikus imports kļūst relatīvi lētāks un tāpēc importa apjoms pieaug; tādējādi neto eksports samazinās un AD līkne nobīdās pa kreisi;
  • pārmaiņas tirdzniecības protekcionisma politikā ārvalstīs; ja ārvalstu valdības palielina tirdzniecības protekcionismu, eksportēt uz ārvalstīm būs grūtāk. Tādējādi samazinās eksports un AD līkne nobīdās pa kreisi.

Ar šo zināšanu palīdzību var izskaidrot dažādus reālās dzīves notikumus. Piemēram, kā šā modeļa ietvaros skaidrosim 2020. gada Covid-19 pandēmijas izraisīto krīzi? Lai novērstu slimības nekontrolētu izplatīšanos, tika ieviesti pasākumi, kas ierobežoja cilvēku savstarpējo saskarsmi. Turklāt arī paši patērētāji bija satraukti un centās mazāk apmeklēt veikalus. Tātad dažu nedēļu laikā radikāli pasliktinājās patērētāju noskaņojums (C). Pasliktinājās arī uzņēmumu noskaņojums (I), kas  atspoguļojās uzņēmumu un patērētāju aptauju datos. Piemēram, Ekonomikas sentimenta indekss (ESI) nokritās no 101.8 2020. gada februārī līdz 77.1 aprīlī.
Attiecīgi AD līkne pavirzījās pa kreisi. Tātad, lai gan 2020. gada aprīlī valsts uzņēmumi un cilvēki vēl arvien varēja saražot tikpat daudz kā 2020. gada janvārī, pieprasījums pēc šīm precēm un pakalpojumiem bija krities. Šis kopējā pieprasījuma sarukums atspoguļojās arī būtiskā IKP kritumā. Taču tā nebija tikai kopējā pieprasījuma krīze, negatīvi tika ietekmēts arī kopējais piedāvājums, par ko nākamajā nodaļā.

Pārbaudi sevi

1.3. uzdevums 

Pārbaudi sevi

1.4. uzdevums 

 

Pierakstīties jaunumiem

Esiet lietas kursā par pēdējiem jaunumiem! Regulāri saņemiet aktualitātes savā e-pastā!

Esiet lietas kursā par pēdējiem jaunumiem! Regulāri saņemiet aktualitātes savā e-pastā!