Kāpēc Latvijā tik izplatīta uzņēmējdarbības forma ir SIA?

Uzņēmējdarbības juridiskās formas

Materiāls tev palīdzēs:

izzināt un salīdzināt dažādas komercdarbības formas, būtiskākās atšķirības starp tām;
noteikt, kuru no komercdarbības formām izvēlētos sava uzņēmuma reģistrēšanai un kāpēc.

Uzsākot uzņēmējdarbību, pats svarīgākais ir ideja un komanda, ar kuru kopā tā tiek īstenota. Tomēr nozīme ir arī uzņēmējdarbības veidam, ko ietekmē gan biznesa ideja, gan uzņēmējdarbībā iesaistīto cilvēku skaits, gan pieejamie naudas līdzekļi, gan plānotais apgrozījums, risks u.c. faktori. A 
Lai uzņēmējs likumīgi veiktu saimniecisko darbību, tam darbība jāreģistrē Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā. Tajā tiek uzturēti ieraksti par komercreģistru un uzņēmumu reģistru.

Papildu informācija

Uzņēmumu reģistrā reģistrē uzņēmumus: zemnieku un zvejnieku saimniecības, kooperatīvās sabiedrības, individuālos uzņēmumus, Eiropas kooperatīvās sabiedrības, koncernu līgumus.

Komercreģistrā reģistrē komersantus: individuālos komersantus (IK), sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA) un mazkapitāla sabiedrības ar ierobežotu atbildību (mazkapitāla SIA), akciju sabiedrības (AS), pilnsabiedrības, komandītsabiedrības, Latvijas komersantu filiāles, ārvalstu komersantu filiāles un Eiropas komercsabiedrības.
Saimniecisko darbību drīkst veikt bez reģistrācijas komercreģistrā, ja gada apgrozījums nepārsniedz 284 600 eiro un nodarbina ne vairāk par pieciem darbiniekiem (brokeriem un komercaģentiem – līdz 28 500 eiro).


Pieņemot lēmumu par atbilstošāko uzņēmējdarbības formu, jāizvērtē uzņēmējdarbība pēc apgrozījuma, darbinieku skaita (mikrouzņēmumi, mazie, vidējie, lielie uzņēmumi); pēc atbildības – pilnas un ierobežotas mantiskās atbildības uzņēmumi (pilna mantiskā atbildība nozīmē, ka uzņēmuma bankrota gadījumā īpašnieks atbild ar savu personisko mantu – sākumā ar to īpašuma daļu, ko ieguldījis uzņēmumā, bet, ja ar to nepietiek parāda dzēšanai, tad ar savu personisko īpašumu. Ierobežota atbildība nozīmē, ka īpašnieks atbild tikai ar uzņēmumā ieguldīto, bet ne ar savu personisko īpašumu); pēc pamatkapitāla apjoma, kā arī peļņas sadales kārtības (individuālais komersants (IK) un komercsabiedrības) (sk. 1. att.).

1. attēls. Komercdarbības juridiskās formas

Juridiskā persona var būt akciju sabiedrība (AS), sabiedrība ar ierobežotu atbildību (SIA), pilnsabiedrība, komandītsabiedrība, kooperatīvā sabiedrība, individuālais (ģimenes) uzņēmums, zemnieku vai zvejnieku saimniecība.
Fiziskā persona var būt individuālais komersants. Fiziskā persona var arī reģistrēties Valsts ieņēmumu dienestā un īstenot savu saimniecisko darbību kā pašnodarbinātais.
"Swedbank" AS ir izveidojusi rīku, kas var 
palīdzēt noskaidrot piemērotāko uzņēmējdarbības formu, un vienlaikus jāapzinās katras uzņēmējdarbības formas priekšrocības un trūkumi.

1. tabula. Izplatītāko komercdarbības formu priekšrocības un trūkumi
Komercdarbības formaPriekšrocībasTrūkumi
Individuālais komersants (IK)
  • ātra lēmuma pieņemšana;
  • nav jādalās ar peļņu;
  • viegli reģistrējams;
  • nevajag dibināšanas kapitālu.
  • neierobežota atbildība ar visu savu mantu;
  • grūti piesaistīt papildu līdzekļus.
Personālsabiedrība 
  • var apvienot lielākus līdzekļus;
  • katrs var uzņemties daļu atbildības;
  • daži atbildību var ierobežot (komandīti).
  • neierobežota atbildība;
  • jādalās ar peļņu;
  • jāsaskaņo ar biedriem lēmuma pieņemšana.
Kapitālsabiedrība (AS un SIA)
  • iespējas piesaistīt lielus līdzekļus;
  • ierobežota atbildība.
  • sarežģītāka dibināšana;
  • daudzpakāpju pārvalde;
  • peļņa jādala ar daudziem, un to var ietekmēt dalībnieku (akcionāru) sapulces lēmums.

SIA ir populārākā uzņēmējdarbības forma Latvijā, tāpēc ka tā ir piemērota gan maziem un vidējiem, gan lieliem uzņēmumiem. Turklāt SIA īpašnieks par uzņēmuma saistībām atbild tikai ar SIA mantu, tādējādi nav jāriskē ar personiskajiem līdzekļiem vai īpašumiem.

Individuālais komersants (IK) – īpašnieks ir fiziskā persona, kura kā komersants ir ierakstīta Komercreģistrā. Visa peļņa paliek īpašniekam, un lēmumus īpašnieks pieņem vienpersoniski. Dibinot nav jāiemaksā pamatkapitāls, bet īpašnieks par saistībām atbild ar savu personisko mantu.

Zemnieku saimniecība (ZS) – īpašnieks ir fiziskā persona, un visa peļņa paliek īpašniekam. Lēmumus īpašnieks pieņem vienpersoniski, un par saistībām īpašnieks atbild ar savu personisko mantu.

Pilnsabiedrība (PS) – īpašnieki ir divas vai vairākas fiziskās vai juridiskās personas, kuras visas uzņemas pilnu atbildību ar savu personisko mantu un visām ir vienādas tiesības; dibinot nav jāiemaksā pamatkapitāls.

Komandītsabiedrība (KS) – īpašnieki ir divas vai vairākas fiziskās vai juridiskās personas, no kurām vismaz viena – komandīts – uzņemas ierobežotu atbildību, bet komplementārie biedri – pilnu atbildību. Komandīts nedrīkst piedalīties sabiedrības pārvaldē.

Sabiedrība ar ierobežotu atbildību (SIA) – slēgta kapitālsabiedrība ar juridiskās personas tiesībām, kuras pamatkapitālu veido dalībnieku ieguldītais īpašums – daļas. Īpašnieku (dalībnieku) skaits ir viena vai vairākas fiziskās personas. Par peļņas sadali lemj dalībnieku sapulce, un peļņu izmaksā dividendēs. Lēmumus pieņem dalībnieku sapulce un valde. Dibinot ir jāiemaksā pamatkapitāls – ne mazāks par 2800 eiro. Dalībniekiem ir ierobežota atbildība. Latvijā šī ir visizplatītākā komercdarbības forma.

Mazkapitāla SIA – īpašnieki ir 1–5 fiziskās personas. Salīdzinājumā ar SIA nepieciešams mazāks pamatkapitāls (vismaz 1 eiro), bet no peļņas 25% jānogulda obligātajās rezervēs. Tāpat kā SIA par peļņas sadali lemj dalībnieku sapulce un peļņu izmaksā dividendēs. Lēmumus pieņem dalībnieku sapulce un valde. Īpašnieks neatbild ar savu mantu.

Akciju sabiedrība (AS) – kapitālsabiedrība, kuras kapitāls veidojas, apvienojot daudzas sīkas kapitāla vienības – akcijas. Tāpat kā SIA, arī AS akciju īpašnieki var būt gan fiziskās gan juridiskās personas. Minimālais akcionāru skaits – viens. Maksimālais akcionāru skaits nav ierobežots. Par akcionāriem var būt arī ārvalstu fiziskās un juridiskās personas. Akcionāru tiesības ir atkarīgas no tiem piederošās akciju kategorijas. Akcionāri pieņem lēmumus par pamatkapitāla palielināšanu, jaunu akciju emisiju, par padomes ievēlēšanu, peļņas sadali, valdes un padomes atlīdzības lieluma noteikšanu. Minimālais pamatkapitāls – 35 000 eiro. Dalībniekiem ir ierobežota atbildība.

Kooperatīvā sabiedrība – brīvprātīga fizisko un juridisko personu apvienība, kuras mērķis ir sniegt pakalpojumus tās biedru darbības efektivitātes paaugstināšanai.

Aroddarbība – saimnieciskā darbība, kuru savā vārdā veic fiziskās personas (arodnieki), izmantojot savu amata prasmi un spējas (piemēram, zemnieki, amatnieki u.c. sīkuzņēmēji, kā arī brīvo profesiju pārstāvji – advokāti, notāri, ģimenes ārsti).

Mācoties skolā, var dibināt skolēnu mācību uzņēmumu (SMU), kas pēc būtības un struktūras ir līdzīgs jebkurai citai komercdarbības formai, tomēr nav reģistrēts Uzņēmumu reģistrā un nemaksā nodokļus.
SMU ražo preci vai pakalpojumu, saņem reģistrācijas apliecinājumu, pārdod produkciju, pircējiem izraksta kases ieņēmumu orderus un apkopo uzņēmuma naudas plūsmu darbības periodā. No SMU izaugušu veiksmīgu uzņēmumu piemērus skatīt šeit (jaunais uzņēmējs Kristiāns Lancmanis; SIA "SIMPLE+"); (jaunais uzņēmējs Reinis Nikuļcevs; SIA "RocketGrip").

Pārbaudi sevi!

2.1. uzdevums 

Pārbaudi sevi!

2.2. uzdevums 


Pierakstīties jaunumiem

Esiet lietas kursā par pēdējiem jaunumiem! Regulāri saņemiet aktualitātes savā e-pastā!

Esiet lietas kursā par pēdējiem jaunumiem! Regulāri saņemiet aktualitātes savā e-pastā!