Kāpēc Konkurences padome Rīgā apturēja līguma slēgšanu ar uzņēmumu A/S „Tīrīga”?

Nepilnīga konkurence un monopolvara

Materiāls tev palīdzēs:

izprast, kas notiktu, ja valsts neiejauktos tirgū, kur ir viens liels ražotājs – monopolists, un kā tas ietekmētu katru indivīdu atsevišķi un sabiedrību kopumā.

Ierobežoto resursu efektīvu izmantošanu tirgus ekonomikā nodrošina pilnīga konkurence. Nepilnīgas konkurences gadījumā pastāv monopolvara. Monopolkonkurences un citos nepilnīgas konkurences apstākļos uzņēmumi var izmantot nepilnīgas konkurences priekšrocības, nosakot par precēm un pakalpojumiem augstāku cenu nekā pilnīgas konkurences apstākļos. Monopola gadījumā ir svarīgi, ka patērētājiem nav iespējas šo preci vai pakalpojumu aizvietot, jo tirgū nav alternatīvu (nav citu ražotāju), tāpēc patērētāji piekritīs maksāt augstāku cenu, lai iegūtu savā īpašumā preci vai saņemtu pakalpojumu.

1.a attēls. Guvumi un zaudējumi pilnīgas konkurences tirgos un monopoltirgos



Labklājības guvums ir patērētāja un pircēju guvumu summa. Pilnīgas konkurences tirgū maksimālais guvums ir 1. attēla a) gadījumā. Monopoldarbības rezultātā daļa patērētāju guvuma tiek pārdalīta par labu ražotājam, jo monopolists cenšas pārdot preces par augstāku cenu, samazinot ražošanas apjomu, tāpēc rodas zudumi:
a) neiegūtais pircēju guvums – trijstūris abc (virs pilnīgas konkurences tirgus cenas Ppc un līdzsvara punkta a);
b) ražotāja zudums – trijstūris acd (zem pilnīgas konkurences tirgus cenas Ppc un līdzsvara punkta a).

Tātad labklājības zudums rodas, ja cena, par kuru prece vai pakalpojums tiek piedāvāts, atšķiras no līdzsvara cenas. Tas padara tirgu neefektīvu, jo tirgū esošās preces tiek pārvērtētas vai nenovērtētas. Lai gan daži sabiedrības locekļi var gūt labumu no šādas situācijas, citus novirzīšanās no līdzsvara cenas ietekmēs negatīvi.

Ja monopolcena pārsniedz galējās izmaksas, situācija neatbilst ekonomiskās efektivitātes pamatnosacījumiem, (ka, pieņemot lēmumus par cenu, jāņem vērā visas izmaksas un visas izvēles priekšrocības). Tā kā monopoluzņēmums pieprasa cenu, kas pārsniedz galējās izmaksas, patērētāji patērēs mazāk monopolpreču vai pakalpojumu, nekā ir ekonomiski izdevīgi – cena sasniegs Pm un iegādātais daudzums samazināsies no Qpc uz Qm. Izveidojoties monopolam, rodas zaudējumus sabiedrībai (trijstūris abd).

1.b attēls. Pilnīgas konkurences tirgus un monopoltirgus salīdzinājums



1.b attēlā patērētāju guvumu pilnīgas konkurences apstākļos attēlo laukums PFB, bet monopola apstākļos – P1FA (redzams, ka tas ir ievērojami mazāks). Daļu patērētāju guvuma saņem monopolists, bet laukums ABC parāda to, ko zaudē gan patērētāji, gan uzņēmums – tātad zaudējumus sabiedrībai kopumā, kas rodas neefektīvas resursu izmantošanas dēļ (ražo un patērē mazāk).

Var secināt, ka monopoltirgum salīdzinājumā ar pilnīgas konkurences tirgu piemīt vairāki trūkumi.
Augstākas cenas nekā pilnīgas konkurences apstākļos (kā redzams grafiskajā attēlā, pilnīgas konkurences tirgus cena ir P un saražotais daudzums ir Q, bet monopola gadījumā cena ir P1 un daudzums ir Q1).
Resursu izmantošana nenotiek optimāli, jo monopoluzņēmumam nav tik lielas motivācijas samazināt ražošanas izmaksas, kā tas būtu konkurences apstākļos.
Monopoli var izmantot savu stāvokli, piedāvājot piegādātājiem zemākas cenas. Bieži vien arī Latvijā lielās veikalu ķēdes tiek kritizētas, ka tās spiež lauksaimniekus piegādāt preces lētāk, jo lauksaimniekiem ir maz alternatīvu, kur savu produkciju pārdot, tāpēc dominējošās veikalu ķēdes izmanto savas priekšrocības.
Konkurences trūkums nestimulē darboties efektīvāk (piemēram, meklēt jaunus tehnoloģiju risinājumus resursu pilnvērtīgākai izmantošanai) un radīt jaunus produktus un inovācijas.


Lai samazinātu monopola radīto sabiedrības labklājības zudumu, valstij iespējams rīkoties šādi:
  • valsts var izdot likumus, kas veicina konkurenci, piemēram, var aizliegt uzņēmumu apvienošanos vai pārņemšanu, ja šā procesa rezultātā uzņēmuma tirgus daļa pārsniedz, piemēram, 25%. Papildus iespējams attiecināt šo pašu likumu uz vairākiem uzņēmumiem, piemēram, ja tirgū ir oligopols, noteikt, ka četri lielākie uzņēmumi nedrīkst kontrolēt vairāk par, piemēram, 60% no tirgus, utt.;
  • lielākajā daļā pasaules valstu tiek veidotas institūcijas, kas nodarbojas ar tirgus uzraudzīšanu. Šo institūciju mērķis ir sekot līdzi, lai uzņēmumi ar dominējošu tirgus daļu neizmantotu savu stāvokli pretēji sabiedrības kopējām interesēm. Šīm institūcijām tiek dota vara reaģēt uz situācijām, kurās saskata problēmas, ar sodu palīdzību vai lemjot par uzņēmumu apvienošanos.
Latvijā konkurenci tirgū uzrauga Konkurences padome, kuras mērķis ir nodrošināt iespēju katram tirgus dalībniekam veikt ekonomisko darbību brīvas un godīgas konkurences apstākļos, kā arī veicināt konkurences attīstību visās tautsaimniecības nozarēs sabiedrības interesēs.



Lai labāk izprastu šīs institūcijas uzdevumus, iztēlosimies gadījumu: lidsabiedrība "Air ABC" uzsāk pārvadājumus no starptautiskās lidostas "Rīga". Brīdī, kad "Air ABC" uzsāk savus pasažieru pārvadājumus, lidostā "Rīga" pārvadājumus pa līdzīgiem maršrutiem piedāvā vēl piecas lidsabiedrības. Ātri vien "Air ABC" saprot, ka ir liela konkurence un, lai piepildītu lidmašīnu ar pasažieriem, jāpiedāvā biļetes par zemāku cenu, nekā īpašnieki vēlētos. "Air ABC" lidsabiedrības īpašnieks, kura rīcībā ir lieli finanšu resursi, nolemj pārpirkt un apvienot vienā lidsabiedrībā visas konkurējošās lidsabiedrības, kas līdz šim nodrošināja pasažieru pārvadāšanu no lidostas "Rīga". Pēc lidsabiedrību apvienošanas "Air ABC" ir palikusi vienīgā lidsabiedrība šajā lidostā.
Tas nozīmē, ka "Air ABC", zinot, ka pasažieriem nav alternatīvu, var pieņemt lēmumu paaugstināt biļešu cenas,  kā arī optimizēt maršrutus (lidot retāk nekā gadījumā, ja būtu konkurence).Jebkurš no šiem lēmumiem paaugstinās biļešu cenas un samazinās lidot gribētāju skaitu. Šo lēmumu rezultātā ceļotāji cietīs, jo biļetes būs dārgākas un lidmašīnas reisu dienā – mazāk. Var secināt, ka zaudētāja būtu sabiedrība kopumā.

Bet, ja iejauktos valsts:
visticamāk, lai investors varētu iegādāties konkurentu lidsabiedrības, viņam būtu jāvēršas pēc atļaujas institūcijā, kas uzrauga konkurenci (Latvijā – Konkurences padomē), kas pētītu un lemtu, vai šāda investora iniciatīva apvienot visas lidsabiedrības vienā ir pieļaujama. Tā kā Konkurenes padome jau laikus pārliecinātos, ka veidojas monopolsituācija un sabiedrības ilgtermiņa intereses šādi varētu tikt aizskartas, tā lemtu šādu apvienošanos neatļaut.

Kā zināms, dažkārt monopoli veidojas dabiskā ceļā. Ir jomas, kurās darbības uzsākšana prasa lielas investīcijas un plašas infrastruktūras izveidi, piemēram, dzelzceļa izbūve (Rail Baltica), gāzes vadu izveide utt. Šādos gadījumos monopoldarbība var būt veids, kā nodrošināt, ka investīcijas tiek atpelnītas. Var secināt, ka, ņemot vērā to, ka Latvijas iedzīvotāju skaits salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm ir neliels, vairāku privātu dzelzceļu izbūve varētu neradīt pietiekami lielus ienākumus privātajiem uzņēmējiem. Tāpēc dzelzceļa līnijas, visticamāk, savienotu tikai lielākās pilsētas, lai būtu noslogotas, bet mazākas nozīmes maršruti, kurus iespējams uzturēt monopola gadījumā, būtu jālikvidē.

Sadaļas beigās atbildot uz jautājumu, kāda ir valsts institūciju loma sabiedrības locekļu labklājības paaugstināšanā, var secināt, ka Pareto efektivitāte nosaka maksimāli efektīvu resursu pārdali, ja ir noteikts ražošanas apjoms, un katras valsts institūciju uzdevums ir veicināt pēc iespējas augstāku kopējo rezultātu un pilnīgu resursu (tehnoloģiju un darbaspēka) izmantošanu. Lai sasniegtu maksimālu labklājību, nepietiek ar efektīvu resursu un tehnoloģiju izmantošanu, bet nepieciešams regulēt ražošanu tādā veidā, lai iedzīvotāji būtu nodrošināti ar nepieciešamajām precēm un pakalpojumiem. Valsts institūcijām jāveicina to ražošanas nozaru attīstība, kuras dod vislielāko ieguldījumu IKP pieaugumā, lai rastu pamatu iedzīvotāju labklājības palielināšanai.

Tātad Konkurences padomes lēmums apturēt līguma slēgšanu ar uzņēmumu AS "Tīrīga" tika pieņemts, lai neradītu monopolstāvokli atkritumu apsaimniekošanā. Šāds stāvoklis salīdzinājumā ar pilnīgas konkurences tirgus cenām Rīgas iedzīvotājiem radītu atkritumu apsaimniekošanas cenu kāpumu.

Alternatīvais viedoklis

 Jozefs Šumpēters. Foto: Hārvardas Universitātes arhīvsPastāv arī alternatīvs viedoklis – radošā iznīcināšana. Tas ir jēdziens, kas saistīts ar Jozefu Šumpēteru (Joseph Schumpeter), kurš apgalvoja, ka biznesa cikla dinamika kapitālisma apstākļos var iznīcināt dažus lielus neefektīvus uzņēmumus, mazākiem jaunpienācējiem konkurences cīņā izmantojot inovācijas. Jaunpienācēji varēs izmantot jaunas tehnoloģijas un iegūt konkurences priekšrocības salīdzinājumā ar vecākiem, lielākiem uzņēmumiem, kuri turpina izmantot vecās tehnoloģijas. Jaunie uzņēmēji bieži vēlas uzņemties risku un izmantot jaunas tehnoloģijas, lai iekļūtu tirgos. Savā ziņā viņiem ir mazāk, ko zaudēt, nekā jau esošajiem uzņēmumiem. Galu galā visā tautsaimniecībā jaunas tehnoloģijas aizstāj vecākas un novecojušās.


Šumpētera analīzi var izmantot monopola aizstāvībai, vismaz attiecībā uz regulējuma nepieciešamību. Ja Šumpētera viedoklis ir pareizs, pat dabiskus monopolus var ietekmēt jauno dalībnieku konkurence un jauninājumi.



Pārbaudi sevi

2.1. uzdevums 

Pierakstīties jaunumiem

Esiet lietas kursā par pēdējiem jaunumiem! Regulāri saņemiet aktualitātes savā e-pastā!

Esiet lietas kursā par pēdējiem jaunumiem! Regulāri saņemiet aktualitātes savā e-pastā!