Kas sedz veselības aprūpes izdevumus, kas radušies pasīvās smēķēšanas rezultātā?

Pozitīvie un negatīvie ārējie blakusefekti

Materiāls tev palīdzēs:

saprast, ka pastāv gan pozitīvi, gan negatīvi ārējie blakusefekti, kas rodas preču un pakalpojumu ražošanas un patērēšanas procesā. Pozitīvos blakusefektus valdība cenšas veicināt, savukārt negatīvos – mazināt.

Tirgus nepilnības ir situācija, kad tirgus sektors nespēj nodrošināt ierobežoto resursu efektīvu izmantošanu, sistemātiski radot preces vai pakalpojuma pārprodukciju vai nepietiekamību. Šāda situācija var rasties neregulējamā tirgus sistēmā un būt saistīta, piemēram, ar sabiedrisko preču nepietiekamību, ārējiem blakusefektiem vai nepilnīgu konkurenci.

Tātad būtiskākās tirgus nepilnības ir:
  • monopoli jeb konkurences trūkums (grafiski šī situācija jau tika aplūkota sadaļā par monopoliem, kad tika analizētas galējo izmaksu līknes, kā tas redzams arī 1. attēlā);
  • sabiedrisko preču un pakalpojumu trūkums;
  • ārējā ietekme jeb neparedzēti ražošanas vai patēriņa blakusefekti.
Ekonomisti netīšus patēriņa vai ražošanas blakusefektus sauc par ārējiem blakusefektiem (externalities). Ārējie blakusefekti ir guvumi vai izmaksas, kuras rodas trešai pusei, kurai nav nekādas kontroles pār faktoriem, kas radījuši šos guvumus vai izmaksas. Tātad produktu cenā nav iekļauti visi izdevumi, kas saistīti ar šo produktu ražošanu, jo daļa no tiem rodas trešai pusei. Ārējie blakusefekti ir pozitīvi, ja patēriņš vai ražošana netīši sniedz labumu citiem sabiedrības locekļiem, vai negatīvi, ja patēriņš vai ražošana netīši rada izmaksas citiem sabiedrības locekļiem.

Piemērs!

Blakus efekti, kas rodas ražošanas procesā. 


Piemēram, jaunu ceļu un tranzīta sistēmu būve blīvi apdzīvotu vietu tuvumā var radīt negatīvu ietekmi uz apkārtējo vidi, piemēram, gaisa piesārņojums no izplūdes gāzēm un augstāku trokšņu līmeni, kas var pazemināt jaunā ceļa tuvumā dzīvojošo iedzīvotāju dzīves kvalitāti un nekustamā īpašuma vērtību. Šis ir negatīvs blakusefekts, kas rodas ražošanas procesā.


5G interneta ieviešana rada ne tikai peļņas iespējas telekomunikāciju pakalpojumu sniedzējiem, bet arī citiem uzņēmumiem, kuri var izmantot šo tehnoloģiju. Tas dod iespēju citiem uzņēmumiem savus pakalpojumus nodrošināt ātrāk un labākā kvalitātē. Šis ir pozitīvs blakusefekts, kas rodas ražošanas procesā.



Blakusefekti, kas rodas patērēšanas procesā.

Ja mūžizglītība ilgstošiem strukturālajiem bezdarbniekiem ļauj iegūt noderīgu apmācību un izglītību un tādējādi atrast darbu, tas dod labumu citiem sabiedrības locekļiem – samazinās bezdarba līmenis, kas palīdz uzlabot sabiedrības noskaņojumu. Šis ir pozitīvs patēriņa blakusefekts. 




Kāds dzīvokļa īpašnieks klausās ("patērē") mūziku tik skaļi, ka tas traucē pārējiem iedzīvotājiem, kuri ir stresa stāvoklī un cīnās ar bezmiegu. Kaimiņi šādā situācijā gūst samazinātu labumu no saviem mājokļiem. Šie cilvēki faktiski sedz izmaksas par trokšņa piesārņojumu, kas degradē viņu dzīves telpu. Tas ir negatīvs blakusefekts.


Brīvā tirgus apstākļos, tirgus līdzsvars veidojas punktā, kur D=S jeb kur ar preces ražošanu saistītās izmaksas uzņēmumam ir vienādas ar šīs preces derīgumu patērētajiem. Šādā situācijā ir runa par punktu kur galējās privātās izmaksas ir vienādas ar galējiem privātajiem guvumiem MPC = MPB, kur MPC = S un MPB = D.

Tomēr, situācijā kad brīvais tirgus resursus sadala neefektīvi, var rasties ārējie blakusefekti. Kā aplūkojām iepriekš, ārējie blakusefekti var būt gan pozitīvi, gan negatīvi un skart gan ražošanu, gan patēriņu. Lai aplēstu preces vai pakalpojuma ietekmi uz sabiedrību kopumā, galējās sabiedriskās izmaksas (MSC) un galējie sabiedriskie guvumi (MSB) jāsalīdzina ar galējām privātajām izmaksās (MPB) un galējajiem privātajiem guvumiem (MPB).  

Galējās sabiedriskās izmaksas aprēķina pie aprēķina pie galējām privātajām izmaksām pieskaitot ārējās izmaksas vai atņemot ārējos ieguvumus, kas saistīti ar preces vai pakalpojuma ražošanu. Situācijā, ja preces ražošanas procesā nerodas ārējie blakusefekti MSC=MPC.

Savukārt galējos sabiedriskos guvumus aprēķina pie galējajiem privātajiem guvumiem pieskaitot ārējos guvumus vai atņemot ārējās izmaksas, kas saistītas ar preces vai pakalpojuma patēriņu. Līdzīgi kā galējo izmaksu gadījumā, ja patēriņa procesā nerodas ārējie blakusefekti MSB=MPB.

Aplūkosim divus piemērus. Pozitīva ārējā blakusefekta gadījumā guvumi sabiedrībai pārsniedz privātos guvumus. Šāda situācija var rasties, piemēram, ja tiek patērēta kāda prece vai pakalpojums, kuras patēriņš dod labumu ne tikai tās tiešajam patērētājam, bet arī citiem sabiedrības locekļiem. Tā piemēram Covid-19 vakcīna sniedz ieguvumus ne tikai pašam vakcinētajam, kurš ir pasargāts no saslimšanas, bet arī sabiedrībai kopumā, jo tiek mazināta vīrusa izplatība. Šādā situācijā galējais guvums sabiedrībai ir lielāks nekā galējais privātais guvums (MSB > MPB, skatīt 1. attēlu).
 
1. attēls. Pozitīvu ārējo blakusefektu attēlojums

Brīvā tirgus līdzsvars veidojas punktā, kur D=S jeb MPB = MPC. Tātad tiktu patērēts daudzums Q1 pie cenas P1, tomēr tas nav sociāli optimāli, jo eksistē potenciāls guvums sabiedrībai (sarkanais trjstūris 1. attēlā) un sociāli optimāli būtu patērēt punktā kur MSC=MSB. Tas nozīmē, ka valsts uzdevums būtu iesaistīties tirgū, lai stimulētu šīs preces patēriņu.

Aplūkosim otru gadījumu. Negatīva ārējā blakusefekta gadījumā, sabiedriskās izmaksas pārsniedz privātās izmaksas. Šāda situācija var rasties, piemēram, ja tiek ražotas automašīnas un ražošanas rezultātā rodas gaisa piesārņojums, kas ietekmē apkārtējo iedzīvotāju veselību. Papildus uzņēmuma ražošanas izmaksām, rodas ārējās izmaksas, kuras brīvā tirgus apstākļos netiek iekļautas preces cenā (veselības aprūpes izmaksas). Brīvā tirgus apstākļos ražošana notiktu tirgus līdzsvara punktā, kur ražotu daudzumu Q1 pie cenas P1 (skatīt 2. attēlu). Tomēr šādā gadījumā resursi ir sadalīti neefektīvi un rodas labklājības zudums, ko atspoguļo sarkanais trijstūris. Sociāli optimāli būtu ražot punktā kur MSC=MPB, tātad tiktu ražots mazāk vieglo automašīnu par augstāku cenu. Tas nozīmē, ka valsts uzdevums būtu iesaistītes tirgū, lai ierobežotu šīs preces ražošanu un virzītos tuvāk sabiedriski optimālajai ražošanai.

2. attēls. Negatīvu ārējo blakusefektu attēlojums

MPB = D ir "privātā" pieprasījuma līkne (D), kas balstīta uz patērētāju derīgumu vai guvumu.

Apkopojot, ja tirgū nav nekādu ārējo blakusefektu, sabiedrības galējās izmaksas ir vienādas ar sabiedrības galējiem guvumiem (MSC = MSB). Tādā gadījumā resursi tiek izmantoti efektīvi un sabiedrības guvums ir optimāls. Ja ir ārējie blakusefekti, MSC nav vienādas ar MSB, resursi netiek sadalīti efektīvi, un tas nozīmē, ka pastāv tirgus nepilnība.

Apkoposim aplūkoto informāciju tabulā!

1. tabula. Ārējo blakusefektu dalījums
 
RažotājsPatērētājs
1. Negatīvie blakusefekti, kas rodas ražošanas procesā1. Negatīvie blakusefekti, kas rodas patēriņa procesā
2. Pozitīvie blakusefekti, kas rodas ražošanas procesā2. Pozitīvie blakusefekti, kas rodas patēriņa procesā

Valsts var iesaistīties ārējo blakusefektu mazināšanā, piemēram, pieņemot likumus un noteikumus, kādā vecumā jāsāk apmeklēt skola, kuras vakcīnas ir obligātas. Tāpat valsts var subsidēt preces ar pozitīvu ārējo blakusefektu un aplikt ar augstākiem nodokļiem negatīvu ārējo blakusefektu radošas preces. Pieņemot šādus lēmumus, tiek rūpīgi izvērtēti to guvumi un izmaksas, jo gan valsts, gan uzņēmumu budžeta iespējas ir ierobežotas. Tāpēc ne visas tirgus nepilnības ir iespējams novērst.
 

Konkrētu piemēru analīze


Ražošanas blakusefekti ir:
a) negatīvs ārējais blakusefekts, kas rodas ražošanas procesā.
Rūpnīca ražo krāsas, un tiek piesārņots gaiss, jo netiek lietoti gaisa attīrīšanas filtri, kuri palielina ražošanas izmaksas. Apkaimē dzīvojošie cilvēki piesārņotā gaisa dēļ saskaras ar veselības problēmām. Lai gan vietējie iedzīvotāji nav produktu pircēji un nav iesaistīti ražošanā, viņi, būdami trešās personas, izjūt negatīvu ietekmi uz savu veselību.

3. attēls. Negatīvs ārējais blakusefekts, kas rodas ražošanas procesā

3. attēlā atainota piemērā par krāsas ražošanu izklāstītā situācija. Gadījumā, kad ražošanas apjomu nosaka tirgus, tiks saražots apjoms Q1 ar cenu P1, bet tas ir neefektīvi, jo privātās galējās izmaksas ir zemākas nekā sabiedrības galējās izmaksas, jo piesārņotais gaiss ir pasliktinājis pilsētas iedzīvotāju veselības stāvokli (MPC<MSC). Šādā situācijā veidojas labklājības zudums, jo tiek saražots neefektīvs produkcijas daudzums. Efektīvs ražošanas apjoms ir Q2 ar cenu P2, jo, ja ir šāds apjoms un cenas, MSB = MSC. Tiek segtas arī sabiedrības izmaksas veselības problēmu risināšanai.

Krāsu ražošanas gadījumā – lai ražošanas apjoms būtu optimāls, valstij jāiejaucas. To var darīt, piemēram,  apliekot krāsu ražotnes produktus ar augstāku nodokli, kas paaugstinātu cenu un tādējādi mazinātu ražošanas apjomu. Var tikt izmantoti arī citi risinājumi, piemēram, valsts var paaugstināt dabas resursu izmantošanas nodokli. 

Aplūkosim piemēru no Latvijas.  Rīgas ostā ogļu pārkraušanas procesā tās tiek laistītas ar ūdeni, lai putekļi neceltos gaisā, bet ziemā to nedrīkst darīt, lai ogles nesasaltu. Tāpēc veidojas "melnais sniegs". Cietēji ir Rīgas iedzīvotāji, viņu veselība, turklāt visa apkārtne ir pārklāta ar ogļu putekļiem. Kopš jaunā ogļu kravas termināļa izbūves Krievu salā šī problēma tiek risināta ar putekļu žoga izveidi.

b) Pozitīvs ārējais blakusefekts, kas rodas ražošanas procesā.

4. attēls. Pozitīvs ārējais blakusefekts, kas rodas ražošanas procesā

4. attēlā redzams, ka brīvā tirgus apstākļos tiks saražots apjoms Q1 ar cenu P1, brīvais tirgus ignorē trešo pušu pozitīvo blakusefektu, tāpēc privātās galējās izmaksas ir lielākas nekā sabiedrības galējās izmaksas (MPC>MSC). Kad tiek ražots apjoms Q1, resursu izlietošana nav optimāla. Kad tiek ņemtas vērā visas sabiedrības galējās izmaksas, redzams, ka efektīvs ražošanas apjoms ir Q2, ja cena ir P2, jo MSB = MSC.

Piemēram, pozitīvais blakusefekts rodas gadījumā, ja uzņēmums A regulāri iegulda līdzekļus darbinieku kvalifikācijas paaugstināšanā, tas rada ieguvumus ne tikai uzņēmumam, bet arī sabiedrībai kopumā. Ja  uzņēmums B, kurš neiegulda līdzekļus darbinieku apmācībā, vēlas piesaistīt līdzīga profila speciālistus kā strādā uzņēmumā A, to iespējams izdarīt maksājot lielāku algu un pārvilinot darbiniekus vai piesaistot darba meklētājus, kas iepriekš strādāja uzņēmumā A (bet kādu iemeslu dēļ vairs to nedara). Tādējādi uzņēmums A rada pozitīvo blakusefektu trešai personai, paaugstinot sabiedrības zināšanu un prasmju līmeni.

Šādi piemēri sastopami arī realitātē, piemēram, lieli IT uzņēmumi rīko IT apmācības ar mērķi piesaistīt jaunus darbiniekus. Pēc apmācību beigšanas uzņēmums patur darbā tikai daļu no apmācītajiem. Tādējādi arī citiem IT nozares uzņēmumiem šo apmācību rezultātā ir iespēja piesaistīt kvalificētus speciālistus.

Šādās situācijās valsts var izvēlēties atbalstīt uzņēmumu, kurš rada pozitīvu ārējo blakusefektu.

Patēriņa blakusefekti


Blakusefekti rodas arī patēriņa procesā.

a) Negatīvs ārējais blakusefekts, kas rodas patēriņa procesā.
Patērēšanas procesā arī var rasties izmaksas, kuras sedz trešā persona, nevis preces lietotājs vai ražotājs. Negatīvo blakusefektu piemēri ir smēķēšana, alkohola lietošana, azartspēļu spēlēšana, braukšana ar automobili u.c.

5. attēls. Negatīvs ārējais blakusefekts, kas rodas patēriņa procesā

Aplūkosim smēķēšanas piemēru. 5. attēlā redzams, ka brīvā tirgus apstākļos tiks izsmēķēts cigarešu daudzums Q1, kura cena ir P1. Tā kā brīvais tirgus ignorē negatīvo blakusefektu, kas tiek radīts trešajām personām (ietekmi uz līdzcilvēku veselību), netiek noteikta optimāla cigarešu cena. Grafiskajā attēlā redzams, ka privātais galējais guvums ir lielāks nekā sabiedrības galējais guvums (MPB>MSB). Ja tiek ņemta vērā smēķētāju radītā negatīvā ietekme uz sabiedrību kopumā, tad efektīvs patēriņa apjoms ir Q2 un cena ir P2. tas nozīmē, ka sabiedrības interesēs ir mazāks cigarešu patēriņš (MSB = MSC).

Lai panāktu efektīvāku resursu izmantošanu, valsts var aplikt cigarešu tirdzniecību ar augstāku nodokli, tāpat ar regulu palīdzību iespējams ierobežot cigarešu patēriņu, aizliedzot smēķēt publiskās vietās. Papildus iespējams izglītot sabiedrību par smēķēšanas negatīvo ietekmi uz veselību un veidot negatīvas kampaņas par cigarešu lietošanu. Šādās situācijās mazinātos patērēto cigarešu daudzums.

b) Pozitīvs ārējais blakusefekts, kas rodas patēriņa procesā.
Pozitīvu efektu sabiedrībai rada, piemēram, izglītības līmeņa paaugstināšana valstī. Lai gan tam nepieciešamas liels finansējums, iegūst visa sabiedrība. Cilvēki, kuri paaugstina savu izglītības līmeni,  iegūst, jo nākotnē saņems augstāku atalgojumu un labāku darbu, paaugstinās savu pašvērtējumu. Sabiedrība kopumā iegūs, jo paaugstināsies darba efektivitāte, ienākumu līmenis, kā arī valsts saņems lielākus nodokļu maksājumus, kurus varēs izmantot, piemēram, uzlabojot infrastruktūras, izglītības un veselības aprūpes kvalitāti.

Tā kā ne visiem sabiedrības locekļiem ir iespēja segt mācību izdevumus, valsts piedāvā bezmaksas izglītību skolās, nodrošina budžeta vietas augstskolās. Tāpat valsts nodrošina arī bezmaksas veselības aprūpi (vai arī ar zemu pacienta līdzmaksājumu) un piedāvā vakcinēšanās programmas.

6. attēls. Pozitīvs ārējais blakusefekts, kas rodas patēriņa procesā

Brīvā tirgus apstākļos tiek ignorēta izglītības pozitīvā ārējā ietekme, un tiks apmācīts cilvēku skaits Q1, pie cenas P1. Šāds apmācāmo cilvēku skaits nav optimāls, jo privātais galējais guvums ir mazāks nekā sabiedrības galējais guvums (MPB<MSB). Optimāli būtu apmācīt lielāku cilvēku skaitu Q2, pie cenas P2, jo šādā gadījumā MSB = MSC, un resursi tiek izmantoti efektīvi.

Papildus iepriekš minētajam, pozitīva patēriņa blakusefekta gadījumā iespējams palielināt pieprasījumu ar pozitīvas reklāmas izmantošanu. Piemēram, veselīgas pārtikas patēriņš dod labumu sabiedrībai kopumā – uzlabojas cilvēku veselība, samazinās darba kavējumi slimības dēļ, nepieciešami mazāki izdevumi slimības pabalstiem, palielinās darba produktivitāte.

Valdības metodes un pasākumi tirgus nepilnību novēršanai


Ir dažādas metodes, ko valdība izmanto, lai novērstu tirgus nepilnības un efektīvāk sadalītu ierobežotos resursus, piemēram, nodokļi, subsīdijas un sociālās programmas.

a) Nodokļi

Lai panāktu efektīvāku resursu izmantošanu, var piemērot augstāku nodokli. Precēm, kuru patēriņš rada negatīvus ārējos blakusefektus, piemēram, tabakas izstrādājumiem, alkoholiskajiem dzērieniem, cukuru saturošajiem bezalkoholiskajiem dzērieniem, t.i., veselībai kaitīgajām precēm, tiek piemērots akcīzes nodoklis. Tas paaugstina preces cenu un tādējādi samazina tās patērēto un saražoto daudzumu.
Aplūkojot 5. attēlu, redzams, ka efektīvs (sociāli optimāls) patēriņa apjoms ir Q2, ja cena ir P2 (MSB = MSC). Šo apjomu iespējams iegūt, nosakot nodokli, kura apjoms atbilst negatīvā blakusefekta lielumam. Tādā gadījumā cena būs tirgus cena un nodokļa apjoms, kas vienāds ar negatīvā blakusefekta lielumu.
 p3 = p1 + nodoklis
Arī ar ES regulu palīdzību iespējams ierobežot cigarešu patēriņu, aizliedzot smēķēt publiskās vietās. Papildus iespējams izglītot sabiedrību par smēķēšanas negatīvo ietekmi uz veselību un veidot negatīvas kampaņas par cigarešu lietošanu. Ar nodokļu palīdzību iespējams ierobežot arī negatīvos blakusefektus, kas rodas ražošanas procesā, piemēram piemērojot dabas resursu nodokli saistībā ar nodarīto kaitējumu apkārtējai videi.

b) Subsīdijas
Lai veicinātu preču un pakalpojumu, kas rada pozitīvu blakusefektu ražošanu, var izmantot subsīdijas. Piemēram, zinot, ka veselības aprūpes pakalpojumu izmantošanai ir pozitīvs ārējais blakusefekts, valsts varētu veicināt lielāku veselības aprūpes pakalpojumu patēriņu (nodrošinot bezmaksas pakalpojumus un tādējādi padarot šos pakalpojumus pieejamākus). Viens no veidiem, kā to var darīt, ir izmantojot subsīdijas. Subsīdiju izmantošanas rezultāti atainoti 7. attēlā.

7. attēls. Kā valdība ar subsīdiju palīdzību veicina preču ar pozitīvu blakusefektu lielāku patēriņu


Attēlā redzams, ka brīvā tirgus apstākļos veselības aprūpes pakalpojumu patēriņš būtu Q1, ja cena ir P1, tomēr tas nebūtu optimāls, jo MPB<MSB (pozitīvs ārējais blakusefekts), tāpēc valdība nolemj iejaukties un nodrošināt subsīdiju P0 – P2 apjomā. Subsīdijas veicina piedāvājuma līknes pārvietošanos pa labi, tāpēc cilvēki izmantos vairāk veselības aprūpes pakalpojumu Q2, savukārt jaunā cena būs zemāka (P2). Šis punkts uzskatāms par optimālu, jo MSB = MSC.

Turpinot attīstīties tehnoloģijām un ražošanas procesiem, rodas arvien jauni ārējie blakusefekti. To ietekmi uz sabiedrību vērtē valsts institūcijas, kas arī sniedz rekomendācijas valdībai par iespējām un veidiem, kā varētu šos negatīvos ārējos blakusefektus mazināt un pozitīvos – veicināt.

c) Sociālās programmas
Visām sabiedriskajām precēm ir pozitīva ietekme gan uz katru patērētāju atsevišķi, gan uz visu sabiedrību kopumā. Preces ar pozitīvu ietekmi ir izglītība, veselības aprūpe, sporta zāles, opera u.c.

Preces un pakalpojumi ar pozitīvu ietekmi uz sabiedrību parasti tirgū tiek piedāvāti mazāk, nekā tas būtu nepieciešams, raugoties no sabiedrības kopējā labuma prizmas, tāpēc tiek patērēti pārāk maz. Šie pakalpojumi no valdības viedokļa rada pozitīvu ietekmi uz patērētāju un sabiedrību kopumā, tāpēc valdība uzskata, ka šādi pakalpojumi būtu jāpatērē vairāk. Valdība cenšas stimulēt šādu pakalpojumu piedāvājumu un tādējādi palielina to patēriņu. Veidi, kā tas tiek darīts, atkarīgi no tā, cik svarīgs valdībai šķiet konkrētais pakalpojums. Ļoti svarīgi pakalpojumi, piemēram, izglītība un veselības aprūpe, var tikt piedāvāti, izmantojot speciālas valsts programmas vai subsidējot privātos uzņēmumus, kuri sniedz attiecīgos pakalpojumus. Tas, protams, nenozīmē, ka šie pakalpojumi tiek nodrošināti bez maksas. Tie tiek finansēti no nodokļiem, tādējādi par šiem pakalpojumiem maksā visa sabiedrība kopumā.

Kā aplūkojām, tirgus nepilnības ir ekonomiskā situācija, ko nosaka neefektīva ierobežoto resursu izmantošana brīvajā tirgū. Vēl viens tirgus nepilnību piemērs ir tautsaimniecības nevienmērīga attīstība. Jau izskaidrots, ka makroekonomisko situāciju raksturo trīs rādītāji: ekonomiskā izaugsme, nodarbinātība un cenu līmenis. Ja tautsaimniecības izaugsmes temps katru gadu palielinās, novērojama resursu pilnīga nodarbinātība un cenu līmeņa pieaugums ir minimāls – pastāv ekonomiskā stabilitāte. Ja sākas ekonomiskā lejupslīde, tautsaimniecības izaugsmes temps samazinās, bezdarba līmenis palielinās, iedzīvotāju ienākumi samazinās un tautsaimniecībā iestājas makroekonomiskā nestabilitāte.

8. attēls. Tirgus nepilnības (apkopojums)



Tiek uzskatīts, ka valsts pienākums tirgus nepilnību ietekmes mazināšanai ir samazināt ekonomiskās svārstības, kas iespējams, straujas ekonomiskās izaugsmes laikā īstenojot ierobežojošu fiskālo un monetāro politiku, bet ekonomiskās lejupslīdes laikā – stimulējošu fiskālo un monetāro politiku. Valsts īstenoto politiku ekonomisko svārstību mazināšanai sauc par tautsaimniecības stabilizācijas politiku, kas ir vērsta uz ekonomiskās attīstības ciklu svārstību un to ilguma samazināšanu, neraugoties uz to, kas ir bijis šo svārstību cēlonis. Tautsaimniecības stabilizācijas politikas galvenais mērķis ir produkcijas izlaides apjoma saglabāšana atbilstoši potenciālajam izlaides līmenim un pilnas nodarbinātības nodrošināšana. Izmantojot tautsaimniecības stabilizācijas politiku, iespējams arī novērst gan iekšējās, gan ārējās sociālekonomiskās disproporcijas, tādējādi veicinot ekonomisko izaugsmi. Kā jau minēts, svarīgākie tautsaimniecības stabilizācijas politikas instrumenti ir fiskālā un monetārā politika, jo ar to palīdzību iespējams ietekmēt nodarbinātības, kopējā pieprasījuma un produkcijas izlaides līmeni.

Tagad arī rasta atbilde uz sadaļas sākumā izvirzīto jautājumu par pasīvās smēķēšanas radītājiem zaudējumiem. Pasīvais smēķētājs cietis no negatīva ārējā blakusefekta, kas radies citai personai patērējot cigaretes.  Šis piemērs ilustrē, ka apliekot cigaretes ar nodokli, var mazināt cigarešu patēriņu (mazinot arī pasīvo smēķētāju skaitu), kā arī nodrošināt līdzekļus valsts budžetā, kurus novirzīt veselības aprūpei, ļaujot segt daļu veselības aprūpes izdevumu, kas radušies pasīvajam smēķētājam.



Pārbaudi sevi

4.1. uzdevums 

Pārbaudi sevi

4.2. uzdevums 

Pārbaudi sevi

4.2. uzdevums 

Pierakstīties jaunumiem

Esiet lietas kursā par pēdējiem jaunumiem! Regulāri saņemiet aktualitātes savā e-pastā!

Esiet lietas kursā par pēdējiem jaunumiem! Regulāri saņemiet aktualitātes savā e-pastā!