Vai visi var darīt visu?

Specializācija un darba dalīšana

Tu sapratīsi:

kāpēc ir ieteicams specializēties un sadarboties noteiktu darbu veikšanai;
kā tas palīdz sasniegt izvirzītos mērķus.

Dažreiz var novērot situāciju, ka viens dara kādu darbu, bet citi stāv malā un tikai gudri spriež, kā šis darbs būtu jādara. Vai nebūtu prātīgāk šiem padomdevējiem nākt palīgā un visiem kopā izdarīt darbu ātrāk?

Andris, Matīss un Ansis nolēma pārsteigt savas mammas Mātes dienā, izcepot picas. Ja katrs ceps picu atsevišķi, katram būs arī jāsagādā nepieciešamie produkti un jāgatavo mīkla, kā arī katram būs nepieciešami savi instrumenti un iekārtas. Un šīs picas būs arī jāizcep. Ansim vislabāk padodas tieši sastāvdaļu izkārtošana uz picas. Matīss prot prātīgi iepirkties, lieki neiztērējot naudu. Andrim vecmāmiņa iemācījusi pagatavot labu picas mīklu. Ja visus trīs uzdevumus sadalītu atkarībā no tā, kurš pienākums katram ir tīkamāks un padodas labāk, darba process kopumā būtu atvieglots. Katrs no viņiem individuāli būtu patērējis mazāk sava laika, bet kopā visi trīs draugi varētu izcept vairāk picu. Vienas picas cepšana aizņemtu mazāk laika.


Draugi nolēma, ka katrs uzņemsies paveikt savu pienākumu un ceps picas kopā. Izmantojot šādu pienākumu dalīšanu – specializāciju –, draugiem ar mazāku kopējā laika patēriņu izdevās izcept vairāk picu, nekā to būtu varējis izdarīt katrs atsevišķi. Tādējādi tika celts viņu darba ražīgums.

Specializācija — koncentrēšanās uz kādu noteiktu nodarbošanos, specialitāti.


Pārbaudi sevi

2.1 uzdevums 


Pārbaudi sevi

2.2. uzdevums 


Līdzīgi kā darbus dalīja draugi, cepot picas, tā to dara arī uzņēmumi.
 
Iedomājies restorānu, kas pieder dvīņu tētim. Viņš ir uzņēmējs, kurš restorānu izveidojis un strādā tur kā restorāna vadītājs – organizē visu darbu, atbild par restorāna darbinieku un klientu labsajūtu. Restorāna darbības nodrošināšanai nepieciešams arī grāmatvedis, kurš aprēķina algas darbiniekiem, seko līdzi uzņēmuma norēķiniem. Nepieciešami arī pavāri, produktu piegādātāji, oficianti, kasieri, apkopēji. Uzņēmumam var būt vajadzīgi arī mūziķi, galdnieku un citu profesiju speciālistu pakalpojumi.

Padomā!

Vai visu varētu paveikt viens cilvēks?
Vai viņam pietiktu zināšanas un nepieciešamās prasmes?
Vai pietiktu laika un citu resursu, lai izdarītu visus darbus?



Iepriekšējos gadsimtos, kad lielākā daļa iedzīvotāju nodarbojās ar lauksaimniecību, daudzas saimniecības nepārdeva saražotos labumus, bet izmantoja tos tikai savām vajadzībām: paši ražoja un paši patērēja.
Taču cilvēku vajadzības un vēlmes pieauga. Visu paši saražot nevarēja. Līdztekus saimniecībām, kas ražoja tikai sev, pastāvēja arī tādas saimniecības, kas nodarbojās ar tirdzniecību; tā bija preču vai pakalpojumu maiņa.

Agrāk cilvēki izmantoja prečmaiņu jeb bārteru – mainīja preci pret preci, bet mūsdienās lielākoties izmanto naudu, lai norēķinātos par saņemto preci vai pakalpojumu.

1874. gadā amerikāņu politiskais nedēļas žurnāls Harper's Weekly publicēja ilustrāciju par bārteru, kurā bija redzams, ka kāds par avīzes abonēšanu grib maksāt ar vistu.
Attēls no žurnāla Harper's Weekly, kur stāv divi vīrieši, vienam rokā vista, lai samaksātu par avīzes abonēšanu.Attēls: Harper's Weekly A

Monētu un banknošu izmantošana norēķiniem būtiski atviegloja tirdzniecības procesu un uzlaboja pārdošanas procesu – varēja pārdot ātrāk un vairāk, precīzāk nosakot arī preču vērtību. Skotu ceļotāja un ārsta Deivida Livingtona (David Livingstone), kurš 19. gadsimtā plaši izpētīja Āfriku un, kā tiek uzskatīts, atklāja Viktorijas ūdenskritumu un nosauca to tieši šajā vārdā, laikabiedrs Vernī Lovets Kamerons (Verney Lovett Cameron) stāsta par kādu šādu ceļojumu uz Āfriku. 

  • Izlasi fragmentu no Vernī Loveta Kamerona ceļojuma apraksta! 

  • Pēc tam izpildi 2.3. uzdevumu!


V. L. Kamerona ceļojums uz Āfriku

Nonācis pie kāda dziļa ezera, viņš saprata, ka nepieciešama laiva. Ciematā tās nebija nevienam, un plosta pagatavošanai nebija koku. Vietējais iedzīvotājs teica, ka kaimiņos 10 stundu gājiena attālumā ir kāds arābu tirgotājs Saids ibn Habibs, kuram ir laiva.
 
Arābu tirgotājs Saids ibn Habibs bija ar mieru pārdot divas laivas tikai par ziloņkaulu. V. L. Kameronam bija ieroči un pulveris, bet nebija ziloņkaula. Tas bija Muhamedam ibn Saibam, taču, lai ziloņkaulu iegūtu, bija jāmēro garš, vismaz dienu ilgs ceļš.
 
Muhamedam ibn Saidam bija ziloņkauls, bet viņam vajadzēja vadmalu un apavus. Pētnieks uzzināja, ka vadmala un apavi ir viņa tautietim, līdz kuram atkal vajadzēja iet vairākas stundas.
 
Tautietis par vadmalu un apaviem gribēja stiepli, bet tā bija citam arābu tirgotājam. A


Pārbaudi sevi

2.3. uzdevums 


Tu noteikti esi novērojis, ka arī mūsdienās cilvēks pats mājas apstākļos spēj saražot produktus savām vajadzībām, piemēram, dārzā audzē dārzeņus un augļus, vāra ievārījumu.
Taču galvenokārt mēs iegādājamies produktus tirgū,  jo nemākam un nevaram sev visu nepieciešamo individuāli saražot.
Lai cilvēks varētu iegādāties preces un pakalpojumus, viņam nepieciešama nauda. To vajag nopelnīt – jākļūst par speciālistu kādā jomā.
Līdzīgi kā futbola komandā katram ir sava loma, jo katram spēlētājam ir sava stiprā puse, arī darba tirgū ir dažādi speciālisti un katrs dara to, kas viņam vislabāk padodas.