Ko no tēmas "Nauda" būtu vēlams paturēt prātā?

Kopsavilkums

• Nauda ir īpaša prece, ko cilvēki pieņem apmaiņā pret precēm un pakalpojumiem.
• Nauda tev palīdz apmierināt tavas vēlmes un vajadzības.
• Latvijā kā naudu izmantojam eiro monētas un eiro banknotes.
• Samaksāt par precēm un pakalpojumiem varam arī ar maksājumu karti.

• Nauda nodrošina efektīvāku prečmaiņu. 
• Rezultātā cilvēki saražo un patērē vairāk, jo kļūst iespējams ātrāk un efektīvāk apmainīties ar daudzveidīgākām precēm un pakalpojumiem.

Kā naudu “ražo” bankomāts?

Skaidra nauda

Tu uzzināsi:

ar ko monētas un banknotes atšķiras no maksājumu kartes.

Andris kopā ar vectētiņu, darbojoties dārza darbos, atrod burku. Stiklam cauri neredz, tā ir smaga, un tajā kaut kas skan. Abi ir ieinteresēti – kas tur ir iekšā? Vectētiņš atver burku, un uz zemes izbirst dažādas monētas. "Kāpēc cilvēki lika naudu burkā un tad vēl raka zemē?" jautā Andris. Vectētiņš skaidro, ka tā laikam senāk bija viena no visdrošākajām vietām, kur glabāt skaidru naudu. Andris atkal kļūst domīgs – kur mūsdienās var droši glabāt naudu? Kas ir skaidrā nauda? Andrim vēl ir tik daudz jautājumu! Vectētiņš apsola pastāstīt par naudu vairāk.

Par skaidro naudu sauc monētas un banknotes.

Par monētu dzimteni uzskata Ķīnu, kur pirmās monētas parādījās jau pirms vairāk nekā 3000 gadu. Monētas nosaukuma izcelsme saistīta ar romiešu dievietes Jūnonas Monētas vārdu. Senajā Romā monētas kala šīs dievietes templī.

Pirmās monētas tika kaltas ar rokām, bet, augot monētu skaitam, šo procesu centās mehanizēt. Kā redzams šajā video par Latvijas eiro monētu kalšanu, mūsdienās šis process ir pilnībā automatizēts.

Kā ir ar papīra naudas zīmēm? Kur un kad tās ir radušās?
Papīra naudas zīmju pirmsākumi meklējami Ķīnā 650. gadā, bet nozīmīgākais posms ir saistāms ar notikumiem Francijā 18. gs., kad azartiskais skotu ekonomists un vēlākais Francijas finanšu galvenais kontrolieris un centrālās bankas idejas autors Džons Lo (John Law) kādā ruletes spēlē zaudēja un izrakstīja 18 parāda "orderus" (parādzīmes) par lielu naudas summu. Papīra parādzīmju vērtību viņš garantēja ar savu lielo īpašumu. Šī atziņa viņam kalpoja, lai dotos pie karaļa Luija XIV un nolūkā glābt Franciju no draudošā bankrota aicinātu izlaist papīra naudas zīmes, garantējot to apmaiņu pret zeltu un iespēju šīs papīra naudas zīmes izmantot darījumos ar valsts iestādēm un nodokļu maksājumiem. Papīra naudas zīmi mūsdienās sauc par banknoti. Banknotes izgatavo no īpaša materiāla, un tajās iestrādā dažādus pretviltošanas elementus.

Andra vecmāmiņa, dodoties uz veikalu kopā ar Andri, bieži no bankomāta izņem eiro banknotes. Citreiz mazāku naudas summu, citreiz lielāku. Andris beidzot grib noskaidrot – kā nauda tur nokļūst un vai visi, kuri grib saņemt naudu, var to bankomātā dabūt? 

Kāpēc nauda Latvijā ir tik dažāda?

Nauda Latvijas teritorijā

Tu uzzināsi:

kā un kāpēc mainījās nauda Latvijā.

Māras un Anša vectētiņam nejauši saplīsa krājkasīte. Tajā dvīņi atrada līdz šim neredzētas monētas, uz kurām nebija uzraksta "euro". Vectētiņš teica, ka tā ir "vēsturiska nauda". Ansis gribēja ar šo naudu samaksāt veikalā par gardumiem sunim Džipiņam, bet pārdevēja pie kases to nepieņēma kā maksāšanas līdzekli. Kāpēc? Pēc atbildes uz šo jautājumu abi devās uz bibliotēku. 

Lai Latvijā veikalā nopirktu kāroto preci, tev pašlaik makā ir jābūt eiro monētām un banknotēm. Taču vēl pirms dažiem gadiem bija pavisam citādāk. Līdz 2014. gadam Latvijā norēķinājāmies ar latiem. Tad latus un santīmus nomainīja eiro banknotes un monētas un centu monētas.

Naudai Latvijā ir divus tūkstošus gadu sena vēsture – tā var daudz pastāstīt par mūsu zemi un cilvēkiem. Latvijā senākā līdz šim atrastā nauda ir romiešu monētas. Tās Latvijas teritorijā nonāca kopā ar tirgotājiem. Monētas iemainīja pret dzintaru, kažokādām, vasku vai medu.

Tam sekoja ilgs laikposms, kad Latvijas teritorijā mainījās varas un kā maksāšanas līdzekļus izmantoja dažādas naudas zīmes no citām valstīm, piemēram, dālderus, dukātus, sudraba un zelta rubļus, markas. Dažus gadus pēc Latvijas valstiskās neatkarības iegūšanas – 1922. gadā – Latvijas Banka laida apgrozībā pirmo Latvijas latu, kas savu nosaukumu ieguva no vārda "Latvija". Pēc gada latam pievienojās arī santīmi.

1940. gadā Latvija tika okupēta un iekļauta PSRS sastāvā. Latvijas nacionālā valūta lats tika anulēts. Tikai pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas lats atguva Latvijas nacionālās valūtas statusu. Savukārt kopš 2014. gada Latvija pievienojusies eiro zonai. Latvijā tika ieviests eiro. Tagad norēķiniem mēs izmantojam Eiropas Savienības vienoto valūtu eiro.

 Noskaties video par naudas laikiem Latvijā!

Naudas vēsturiskais ceļš Latvijā 

Visā pasaulē monētas un banknotes ir kā vēstures ceļveži, jo uz naudas zīmēm attēloja populāras personības, valstsvīrus, ievērojamas celtnes, valsts ģerboņus un svarīgus vēsturiskus notikumus.

Mūsdienās norēķināmies par precēm un pakalpojumiem pārsvarā ar monētām vai banknotēm vai arī maksājam ar maksājumu kartēm. Darījumu summas mūsdienās reizēm sasniedz tādus apjomus, ka izmantot monētas un banknotes nav praktiski. Risinājums šai problēmai ir maksājumi internetbankā, kur preču apmaiņu atspoguļo vien skaitļu maiņa datora ekrānā.

Kāda būtu dzīve un iepirkumi bez naudas?

Preču nauda

Tu uzzināsi:

kā norēķinājās senāk, kad nebija mūsdienu naudas;

kāpēc vajadzēja ieviest naudu.

Andrim un Matīsam patīk sports. Abi nodarbojas ar dažādiem sporta veidiem. Viņiem ir nepieciešams sporta inventārs. Skolēni savstarpēji vienojas, ka labprāt mainītos ar sporta inventāru – florbola nūju un bumbu. Matīss labprāt iedod Andrim savu futbola bumbu un pretī saņem Andra florbola nūju.

Senos laikos nebija izgudrotas ne banknotes, ne monētas, nebija arī maksājumu karšu kā mūsdienās. Cilvēki norēķinājās, izmantojot bārteru: viņi mainīja vienu preci pret citu preci.

Piemēram, šajā Olava Magnusa (Olaus Magnus) 1555. gadā zīmētajā grafikā attēlots, kā skandināvu un krievu tirgotāji maina savas preces.

Risinājums: kā starpnieku starp pircēju un pārdevēju varētu izmantot noteiktu preci, kura kopumā nepieciešama daudziem. Tā radās preču nauda.

Par preču naudu vislabāk var kalpot ilgstoši uzglabājama, dalāma, grūti viltojama un vienlaikus viegli pārbaudāma prece.



Cilvēki kā naudu vēlāk sāka izmantot zeltu un sudrabu.
Zeltam piemīt tādas īpašības, kuras ir noderīgas naudai: zelts nerūsē, to ir grūti viltot, un tas ir skaists (izmantojams rotaslietām). Zelts ir reti sastopams metāls, tāpēc biežāk naudas izgatavošanai izmantoja sudrabu, kam ir līdzīgas īpašības.







Jebkura prece nevar kalpot kā nauda.

• Kaut arī pārtika ir nepieciešama visiem, to praktiski nevar izmantot par naudu. Lielākoties to nevar ilgstoši uzglabāt, un iztikai nepieciešamais pārtikas apjoms (svars, izmēri) ir neparocīgs apmaiņai.

• Dārgakmeņus, piemēram, dimantus, var uzglabāt neierobežoti ilgi. To vērtību var novērtēt vizuāli. Taču, sadalot lielu dārgakmeni daļās, kopējā vērība samazinās.

Lai gan preču naudai kā attiecīgajai precei piemīt vērtība, tai vienlaikus ir arī trūkumi.
Par naudu izmantotā prece var zaudēt tās izmantošanas nozīmi, piemēram, ļoti lielus dzirnakmeņus vairs neizmanto graudu malšanai.
Var tikt atklātas, piemēram, jaunas sāls atradnes, un sāls kļūst daudz vieglāk ikvienam pieejams. Līdz ar to šī preču nauda – sāls – kļūst nevērtīgāka. To atsakās pieņemt pavisam vai arī prasa vēl lielākā apjomā.

Ko tev izsaka vārds "nauda"?

Nauda kā maksāšanas līdzeklis

Tu uzzināsi:

kas var kalpot kā nauda un kāda ir mūsdienu nauda.

Ikvienam no mums ir daudz dažādu vēlmju un vajadzību.

Ja Tev nepieciešama burtnīca skolai, tad tu kopā ar kādu no ģimenes dosies uz veikalu to nopirkt. Pārdevēja noteikti prasīs par šo preci – burtnīcu – naudu. Kā tu domā, vai pārdevēja pieņems kā naudu arī tevis lasītos kastaņus? Vai tomēr priekšroku dos makā esošajiem naudas līdzekļiem?

Svarīgi, lai cilvēki naudai kā maksāšanas līdzeklim uzticētos. Jābūt pārliecinātiem, ka par makos esošo naudu rīt varēsim nopirkt to pašu lietu daudzumu, ko šodien.

Nauda ikdienā palīdz salīdzināt dažādu preču vērtību un cenu. Tā mums nodrošina brīvību lemt, ko un cik daudz mēs vēlamies pirkt un par kādu cenu.

Nauda nodrošina ērtāku un ātrāku tās apmaiņu pret precēm un pakalpojumiem.

Par tēmu

Nauda

Ne tas ir priekšmets, ne parādība, tomēr kaut kas tāds, bez kā nevaram dzīvot ne dienu. Uz brīdi iedomājamies, ka pazudusi visa nauda. Nekur pasaulē vairs nevar atrast ne eiro, ne rubli, ne franku, ne dolāru vai zlotu.  Ko nu? Kā nopirkt pārtiku? A

Ko no tēmas "Personīgais budžets" būtu vēlams paturēt prātā?

Kopsavilkums

• Katram cilvēkam pieejamie naudas līdzekļi ir ierobežoti, tāpēc jāizdara izvēle, kuras vajadzības apmierināt vispirms.
• Personiskajā budžetā uzskaita cilvēka ienākumus un izdevumus.
• Ikvienam jāplāno laiks gan darbam, gan atpūtai, lai sasniegtu savus mērķus.
• Brīžos, kad uzreiz nav iespējams apmierināt kāroto vajadzību, ir iespējams krāt naudu, lai vēlāk apmierinātu šo vajadzību.
• Ikdienā jāizvērtē naudas tērēšanas nepieciešamība, lai vispirms apmierinātu svarīgākās vajadzības un sakrātu kādiem lielākiem ieplānotajiem mērķiem.
• Naudas līdzekļus iespējams palielināt, strādājot un saņemot par to algu.
• Kabatas nauda ir nauda, ko vecāki var piešķir bērniem un kas galvenokārt veido bērnu ienākumus ikdienas tēriņiem.
  
  

 
 

Kur pazūd mana kabatas nauda?

Personīgais budžets

Tu uzzināsi:

kā veidot savu finanšu līdzekļu plānu, ko sauc par budžetu.

Dažreiz nonākam situācijās, kad vajadzīgās lietas mums nav, taču tā nepieciešama uzreiz. Ja nevaram to nopirkt, iespējams, ka varam to aizņemties.


Aizņemoties dažādas lietas, tāpat kā vēlāk aizņemoties bankā finanšu līdzekļus (naudu), svarīgi atcerēties – aizdotais noteikti jāatdod!


Viens no resursiem, kas ierobežo mūsu ikdienas iespējas apmierināt visas vajadzības, ir naudas līdzekļi.
Tā kā pieejamie resursi ir ierobežoti, mēs katru dienu izdarām izvēli, kā tos izmantot. Izdarot izvēli, mēs saskaramies ar alternatīvajām izmaksām.
Kā iepriekš aprakstīts, Matīsam ir mērķis kopā ar vecākiem sakrāt naudu sporta nodarbībām vajadzīgajam jaunajam motociklam.
Šā mērķa īstenošanai Matīss ir gatavs nepirkt popkornu un citus našķus, tādējādi samazinot savus izdevumus. Viņam dzimšanas dienā uzdāvinātā nauda un kabatas nauda veido viņa ienākumus. Ietaupīto naudu viņš uzkrās.



 
 
Situācijā, kad ir ienākumi un izdevumi, veidojas budžets. To no vienas puses veido ienākumi, piemēram, tev tā var būt kabatas nauda, bet pieaugušajiem – darbā nopelnītā nauda jeb darba alga. No otras puses – izdevumi dažādu vajadzību un vēlmju apmierināšanai, piemēram, izdevumi ēdienam, ūdenim, mājoklim, kā arī citi izdevumi.



Mēs nevaram iztērēt vairāk naudas nekā mums ir, ja vien to neaizņemamies.

 Iesakām noskatīties mācību animācijas filmu "Ziņkārīgi jautājumi par naudu"! A

 

 
Dvīņu Māras un Anša vecvecāki ir pensionāri. Viņi katru mēnesi saņem pensiju. Māris, Ansis , viņu vecāki un vecvecāki dzīvo vienā mājā. Viņu privātmāja ir ar lielu dārzu. Dvīņu vectēvs vislabāk pārzina ģimenes budžetu, jo rēķināšana un skaitļi vectētiņam patīk. Dvīņu mamma ir pārliecināta, ka arī viņa un vecmāmiņa prot plānot ģimenes budžetu tikpat labi kā vectētiņš.
 
Vecmāmiņa ir aktīva un aizņemta – viņa darbojas pensionāru klubā, dzied korī un ir adītāju kluba biedre. Tāpēc viņa ar prieku uztic vectētiņam ģimenes budžeta plānošanu. Vectētiņš ir iekārtojis lielu kladi, kurā regulāri atzīmē visus ienākumus un izdevumus. Klāt pielīmē arī čekus. Katras nedēļas beigās vectētiņš sagatavo kopsavilkumu un secina, ka visvairāk nauda tiek tērēta pārtikai.

 
Daudz naudas tiek tērēts arī dažādām dvīņu nodarbībām un vajadzībām. Piemēram, Ansis ir vieglatlēts un regulāri brauc uz dažādām sacensībām. Savukārt Māra ir sporta deju dejotāja. Brīvajos brīžos visi ir iecienījuši lasīt grāmatas. Abi dvīņi vēlas izveidot arī savu bibliotēku, tāpēc labprāt iegādājas grāmatas.
 
Dvīņu vecāki ir pašnodarbinātie. Dvīņu mamma strādā savā uzņēmumā, vadot nodarbības bērniem. Lai iekārtotu šīm nodarbībām piemērotas telpas, mammai bija nepieciešams ieguldīt lielu naudas summa. Šo naudu no saviem iekrājumiem viņai aizdeva vectētiņš. Dvīņi saka, ka "vectētiņš ir mammas baņķieris". Katru mēnesi mamma atdod atpakaļ vectētiņam daļu no ieguldītās naudas.
 
Vectētiņš vēl neprot labi darboties ar datoru, tāpēc reizi mēnesī dodas uz banku veikt maksājumus par tālruni, elektrību, ūdeni un atkritumu izvešanu (komunālos maksājumus). Taču viņš apmeklē datorkursus iesācējiem un drīz visus maksājumus veiks internetbankā, un arī budžeta plānošanai izmantos speciālu plānošanas rīku.
 

Kāpēc kādam ir vairāk?

Uzkrājumu veidošana

Tu uzzināsi:

kādas ir iespējas īstenot lielākas vajadzības un vēlmes pēc pirkumiem arī tad, ja līdzekļu pašlaik tam nepietiek.

 
Matīss šodien ir ļoti priecīgs. Viņam ir dzimšanas diena. Vecāki Matīsu no rīta vēlējās pārsteigt un uzdāvināja 15 balonus. Katrā no tiem bija ielikts viens eiro. Tikpat lielu naudas summu viņam uzdāvināja arī vecvecāki.
Matīss vēlas iegādāties skrituļdēli. Tā cena ir 20 eiro. Viņš kopā ar draugiem plāno arī aiziet uz kino. Kino biļetes cena ir 6 eiro. Popkornu, kas maksā 3 eiro, Matīss nepirks.
Atlikušo summu Matīss ieliks krājkasītē, jo ir vienojies ar vecākiem sakrāt naudu, lai nopirktu jaunu motociklu sporta nodarbībām. Šim mērķim vēl ir jāsakrāj 200 eiro.


Ja nav iespējams uzreiz apmierināt visas vajadzības un vēlmes, jāizlemj, ko īstenot vispirms.
Ko darīt Matīsam, ja tomēr nevar  uzreiz nopirkt kāroto jauno motociklu pat tad, ja atsakās no visu pārējo vēlmju un vajadzību īstenošanas?
Risinājums – pakāpeniski sakrāt nepieciešamo naudu vajadzīgās summas apjomā.
Uzkrāšanai labi noderēs krājkasīte – tajā laiku pa laikam iemetot pa vienai vai vairākām monētām, var sakrāt naudu lielākam mērķim.

 
Svarīgi regulāri papildināt krājkasīti!


Ja nepieciešamā naudas summa jāsakrāj tikai no uzdāvinātās naudas, Matīsam būs ilgi jākrāj.
Palielināt pieejamo naudas līdzekļu apjomu var ne tikai pārdomāti tērējot naudu un krājot to, bet arī saņemot samaksu par paveikto darbu.
Kā tu domā – kur vecāki iegūst naudu? Pieauguši cilvēki līdzekļus iegūst strādājot un saņemot par to darba algu.
Pieaugušie rūpējas, lai tiktu apmierinātas gan savas, gan bērnu svarīgākās vajadzības.
Gudri saimniekojot kopā un plānojot, var sasniegt izvirzīto mērķi ātrāk un vieglāk.

 

Ģimene no kopīgas saimniekošanas iegūst: naudu, kopības sajūtu ģimenē, prieku, vairāk brīva laika.
 

 
Iespējams, ka Matīss var vienoties ar vecākiem, ka par noteiktiem darbiem viņš arī varētu saņemt atalgojumu un tā palielināt savu kabatas naudu. Tad viņam izdotos savā krājkasītē uzkrāt vēl vairāk!

Kā izvirzīt piecu lietu likumu?

Mērķu izvirzīšana

Tu uzzināsi:

kā izvirzīt mērķus, lai varētu sasniegt plānoto.

 

Matīss ir izvirzījis sev mērķi: šīs sporta sezonas laikā (līdz novembrim) mototriāla sacensību kopvērtējumā iekļūšu pirmajā trijniekā!
Kas ir mototriāls?

Šā mērķa sasniegšanai Matīss sāk plānot darbus katrai dienai, nedēļai un mēnesim!


 Mērķu izvirzīšana palīdz sasniegt iecerēto. Mērķi var būt dažādi.



Lai mērķi būtu viegli sasniegtu, tam jābūt: 

 
Mērķa sasniegšanai ir jāpārvar dažādi šķēršļi, jāīsteno uzdevumi, kuri virza tuvāk mērķim.
Ievies savā ikdienā piecu soļu likumu! A

• Ieplāno, ko tu vari izdarīt katru mēnesi, lai pietuvotos savam mērķim!
• Ieplāno, ko tu vari izdarīt katru nedēļu, lai pietuvotos savam mērķim!
• Ieplāno, ko tu vari izdarīt katru dienu, lai pietuvotos savam mērķim!
• Izdomā, ko tu vari izdarīt jau šodien!
• Katru dienu ieraksti vismaz piecas lietas, kuras tu apņemies izdarīt, lai pietuvotos savam lielajam mērķim!