Kas ražo saldējumu tavā pilsētā?

Resursi biznesa idejas īstenošanai

Tu uzzināsi:

kā rast ideju uzņēmējdarbībai un kas nepieciešams tās īstenošanai.

Matīss un Ansis nolēmuši skolas tirdziņam veidot koka spēli "Domino", bet Māra un Andris – rotaļlietas mīluļiem kaķiem. Visi ir izdomājuši savu izstrādājumu nosaukumus, bet ko darīt tālāk? Ar ko sākt?

Uzņēmēja mērķis ir gūt peļņu ar uzņēmējdarbību (ražošanu vai pakalpojumu sniegšanu).
Pārdodot sava uzņēmuma produkciju, uzņēmējs gūst ieņēmumus un var turpināt ražot un uzturēt savu uzņēmumu.

Plānojot uzņēmējdarbību, jāanalizē:

Andra krustmāte Beāte, iekārtojot savu māju, vēlējās iegādāties kvalitatīvas mēbeles. Izpētījusi veikalu piedāvājumu, viņa secināja, ka vēlētos kvalitatīvākas mēbeles, nekā piedāvā izpētītie mēbeļu veikali. Beāte veica izpēti un secināja, ka ir pieprasījums pēc kvalitatīvām koka mēbelēm, tāpēc pieņēma lēmumu izveidot galdniecības uzņēmumu.

Lai nodarbotos ar uzņēmējdarbību, piemēram, atvērtu ziedu veikalu vai galdniecību vai, piemēram, izgatavotu pārdošanai putnu būrīšus, nepieciešami dažādi resursi.

Krustmāte Beāte, izveidojot savu galdniecības uzņēmumu – mēbeļu ražošanas biznesu, apvienoja vienkopus visus mēbeļu ražošanai nepieciešamos resursus, arī prasmīgus meistarus.

Uzņēmējdarbība ir īpašs domāšanas un dzīvesveids, netradicionālu risinājumu meklēšana, jaunu tehnoloģiju ieviešana un jaunu tirgu meklēšana. Tā ir ilgtermiņa darbība, tāpēc uzņēmējam jābūt neatlaidīgam un mērķtiecīgam.

Vai uzņēmēji ir "slepenie aģenti"?

Uzņēmējs

Tu uzzināsi:

kas ir uzņēmējs un kas ir raksturīgi uzņēmējam.

Matīsa tētis ir algots darbinieks galdniecības uzņēmumā, kurā ražo mēbeles. Uzņēmums pieder Matīsa klasesbiedra Andra krustmātei Beātei. Viņa ir uzņēmēja.

Matīsa tētim ir hobijs – brīvajā laikā viņš draugiem un radiem izgatavo īpašas dāvanas, piemēram, dekorētas kastes mantu glabāšanai, dekoratīvus statīvus izcīnīto medaļu izvietošanai. Tētis labprāt uzklausa citu viedokļus par viņa izgatavotajām lietām, jo nākotnē arī viņš vēlas kļūt par uzņēmēju.

Par tēmu

Uzņēmējs

Andra krustmāte Beāte ir galdniecības uzņēmuma īpašniece. Strādājot algotu darbu, viņa nolēma, ka pati vēlas būt sev priekšniece. Andrim radās jautājums – no kā "pārtiek" uzņēmums? Draugi Ansis, Māra, Matīss un Andris nolēmuši noskaidrot visu par uzņēmējiem. Viņi vēlas izveidot savu uzņēmumu.

Ko no tēmas "Darba tirgus" būtu vēlams paturēt prātā?

Kopsavilkums

Kāpēc vienas profesijas pārstāvji dažreiz saņem atšķirīgas darba algas?

Darba algu atšķirību iemesli

Tu uzzināsi:

jo labākas zināšanas un prasmes tev būs, jo lielākas būs arī iespējas saņemt lielāku darba algu.

Kādu dienu pie Andra ciemos atnāca krustmāte Beāte. Andris palielījās ar dizaina un tehnoloģiju mācību stundā izgatavoto maizes dēlīti – to viņš bija izgriezis sirds formā un nolēmis dāvināt mammai. Krustmāte Andri paslavēja un ieteica savas prasmes pilnveidot. Nākotnē Andris, ja vēlēsies, varēs strādāt viņas galdniecības uzņēmumā. Ar pilnveidotām zināšanām un prasmēm Andris bez darba nepalikšot. Uzņēmumā pašlaik trūkst meistaru ar "zelta rokām".
Labu galdnieku uzņēmumā ir daudz, bet krustmāte meklē tādu, kurš prot gan uzzīmēt skices mēbelēm ar izsmalcinātiem kokgriezumiem, gan arī pats tās izgatavot. Tādam meistaram viņa maksāšot lielāku darba algu nekā citiem.

No kā atkarīgs galdnieka saražoto krēslu skaits un kvalitāte? Galvenokārt no viņa zināšanām un prasmēm – krēslu var izgatavot gan vienas stundas, gan nedēļas laikā, tas var kalpot vienu dienu vai daudzus gadus. Krēsls var būt arī unikāls, izgatavots dažos eksemplāros. 

Piemēram, tādas mēbeles savulaik izgatavoja ievērojamais latviešu grafiķis, gleznotājs un lietišķās mākslas meistars Ansis Cīrulis . Par šīm īpašajām mēbelēm viņš 1938. gadā saņēma zelta medaļu 1. Starptautiskajā amatnieku izstādē Berlīnē.

Jo vairāk zināšanu un prasmju nepieciešams un jo atbildīgāks ir veicamais darbs, jo lielāku algu iespējams saņemt.


Vairākumā labi apmaksātu profesiju nepieciešamas ne tikai izcilas prasmes un daudzveidīgas zināšanas, bet arī noteikta darba pieredze. Tās ir profesijas, kurās ir lielāka atbildība: šo profesiju pārstāvjiem jāuzņemas atbildība ne tikai par savu, bet arī citu cilvēku padarīto darbu, un viņi ļoti bieži riskē. Viņu darbam lielākoties ir nepieciešama augstākā izglītība.

Latvijā reģistrētas vairāk kā 4000 dažādu profesiju. Liela daļa no šīm profesijām Latvijā ir pieprasītas, bet ir arī retas, mazāk pieprasītas profesijas. Taču tas nenozīmē, ka tās ir mazāk nozīmīgas. Latvijā nav tik daudz iespēju (darba vietu), kur šādiem retu profesiju speciālistiem strādāt.

Bieži dzīvē cilvēki maina savu profesiju – darba tirgū pieprasījums pēc vienas profesijas pārstāvjiem samazinās un pēc citas – palielinās, mainās tehnoloģijas, un arī tas rada pārmaiņas darba tirgū.

Dažādu profesiju pārstāvji saņem atšķirīgus atalgojumus, jo atšķiras viņu:

• darba pienākumi;
• nepieciešamās zināšanas un prasmes;
• atbildība par veicamo darbu.

Vai visiem vienādi viss jāzina un jāprot vienlīdz labi?

Darba alga

Tu uzzināsi:

kā cilvēks tirgū apmaina savas zināšanas un prasmes pret citu cilvēku radītājām vērtībām.

Andris kādā sarunā ar tēti teica, ka reiz būs ne tikai izcils šahists, bet arī izcils ārsts, mūziķis, pasaulē slavens filmu aktieris un pilots, pats uzcels sev skaistu māju un uzbūvēs vēl neredzētu automašīnu. Tētis tikai pasmaidīja un noteica: "Kāpēc tu domā, ka tev izdosies apgūt visas šīm profesijām nepieciešamās zināšanas un prasmes? Cik zināms, nevienam līdz šim tas nav izdevies."

Apgūt pilnīgi visas zināšanas un prasmes nav iespējams. Cilvēkiem ir ļoti daudz vajadzību un vēlmju. Mums ir nepieciešams daudz dažādu preču un pakalpojumu. Lai to nodrošinātu, nepieciešams arī daudz dažādu zināšanu un prasmju. To ir daudz vairāk nekā viens cilvēks var iemācīties dzīves laikā.

Tas arī nav nepieciešams. Piemēram, ja ārsts nemāk vadīt autobusu vai izgatavot krēslu – tā nav problēma. Ārstējot bērnus un pieaugušos, ārsts saņem algu. Par šo algu var iegādāties gatavu krēslu un nopirkt autobusa biļeti.

Visi, kas strādā, par savu darbu saņem darba algu.

Andra mamma strādā par skolotāju. Viņa zina un prot iemācīt bērniem gudras lietas labāk nekā citu bērnu mammas un tēti, kuri nav skolotāji. Viņai maksā algu par to, ka viņa iemāca bērniem lasīt, rakstīt, rēķināt un saprast dažādas lietas.

Līdzīgi kā atzīme skolā atspoguļo ieguldīto centību mācībās, arī darba alga, ko par darbu saņem pieaugušie, atkarīga no padarītā darba daudzuma, sarežģītības un kvalitātes. 

Ir profesijas, kurās nepieciešams apgūt īpašas zināšanas un tādas prasmes, kuru nav katram. Piemēram, pilotam labi jāpārzina lidmašīnas uzbūve un darbības principi, jāzina vairākas svešvalodas, jāprot ļoti ātri pieņemt lēmumus, jābūt mierīgam pat sarežģītās situācijās. Viņam ir liela atbildība par daudzu cilvēku drošību un dzīvību. Tāpēc arī pilotu atalgojums ir lielāks nekā citu profesiju pārstāvjiem, kuriem šādas īpašas zināšanas un prasmes nav nepieciešamas.

Ikvienam, kurš strādā algotu darbu, ir tiesības saņemt darba algu, taču vienlaikus ir arī pienākums maksāt nodokļus.

Kāpēc vispār ir jāstrādā?

Darbs

Tu uzzināsi:

ko nozīmē darīt darbu;
kā zināšanas un prasmes palīdz paveikt darbu;
kāpēc ir svarīga attieksme pret veicamo darbu.

Vectēvs Mārai un abiem zēniem lūdza palīdzību sakraut malku, tātad – izdarīt noteiktu darbu.
Kas ir darbs, un kāpēc jāstrādā?

Visas materiālās un kultūras vērtības rodas darba rezultātā. Par daudzām šādām vērtībām, kas radītas pirms daudziem gadu simtiem, mēs turpinām rūpēties un priecāties arī mūsdienās, piemēram, par Rundāles pili.

Darbs palīdz uzlabot cilvēku dzīves apstākļus.

Katrs darbs rada kaut ko jaunu, kas vajadzīgs pašam vai citiem cilvēkiem.

Mēs varam veikt algotu darbu, par to saņemot samaksu – darba algu.

Varam veikt darbu arī, nesaņemot atlīdzību, piemēram, bez atlīdzības veikt dažādus darbus mājās, palīdzēt draugiem. Šāda darba "alga" ir gandarījums – iespēja vairāk laika pavadīt kopā ar ģimeni un draugiem.


Brīvprātīgais darbs ir ļoti svarīgs ikvienā sabiedrībā. Ir darbi, kuru veikšana iespējama tikai brīvprātīgi, piemēram, cilvēki dodas palīdzēt uzkopt dzīvnieku patversmes teritoriju, izvest dzīvniekus pastaigā. Tas ļauj dzīvnieku patversmei ietaupīt ierobežotos naudas līdzekļusun parūpēties par daudz vairāk dzīvniekiem.

 

Arī Rundāles pils skaistā parka atjaunošana kļuva iespējama, izmantojot brīvprātīgo darbu daudzās talkās. Vislielākā talka notika 1983. gadā, un tajā piedalījās 2180 talcinieku. A

Andra suns Džipiņš vienmēr ir jautrs un dzīvespriecīgs. Dvīņi Māra un Ansis labprāt palīdz Andrim izvest suni pastaigāties. Māra apsolīja Matīsam šodien aizvest Džipiņu uz speciālo suņu rotaļlaukumu. Māra ir sākusi lasīt interesantu grāmatu. Viņa noteikti grib šodien to izlasīt līdz galam un uzzināt stāsta beigas. Taču viņa atceras sev uzticēto uzdevumu un nolemj – vispirms izvedīs Džipiņu pastaigā un tikai tad lasīs grāmatu tālāk.

Katram darbam nepieciešamas atšķirīgas zināšanas un prasmes, kā arī pareiza attieksme pret darbu:

Par tēmu

Darba tirgus

Dvīņi Māra un Ansis kopā ar klasesbiedru Matīsu iet palīgā dvīņu vectēvam kraut malku. Matīss nekad to nav darījis. Viņam nav nekādu zināšanu, kā to pareizi darīt.
Ansis arī nav krāvis malku, bet ir palīdzējis kraut ķieģeļus. Tāpēc viņam ir nelielas iemaņas šādu darbu veikšanā.
Māra ir krāvusi malku, un viņa zina, kā tas jādara. Viņai ir labas iemaņas šajā darbā, taču viņa negrib to darīt. Māra saka, ka viņai šis darbs nepatīk. Viņa labāk spēlē spēles tālrunī un lasa grāmatu. Un vispār – vai šādu palīdzību dvīņu vectēvam var uzskatīt par darbu?

Ko no tēmas "Tirgus un cena" būtu vēlams paturēt prātā?

Kopsavilkums

• Tirgū satiekas pircēji un pārdevēji.
• Pārdevēji piedāvā nopirkt preces un pakalpojumus.
• Pircēji pieprasa preces un pakalpojumus.
• Mēs visi esam patērētāji, jo pērkam preces un pakalpojumus.
• Cena ir naudā izteikta preces vai pakalpojuma vērtība.
• Preces un pakalpojumi jāizvēlas saprātīgi — jāizvērtē to nepieciešamība, kvalitāte un cena.
• Pēc katra pirkuma jāpaņem pirkuma čeks.

Ko tirgus piedāvā, ko no tirgus var "prasīt"?

Pieprasījums un piedāvājums

Tu uzzināsi:

kā sauc tavu un citu cilvēku vajadzību un spēju kaut ko pirkt.

Tu sapratīsi:

kas ir ražotāju vajadzības un iespējas savu ražoto pārdot.

Dvīņu mamma devās uz tirgu ģimenei nopirkt maizi un citas pārtikas preces vakariņām. Uz Māras jautājumu "Kurp tu iesi?" mamma smaidot atbildēja — "Eju uz tirgu pirkt zirgu."
Māra pārjautā — "Uz tirgu pie maiznieka pirkt zirgu? Nesaprotu!"
Mamma pēc stundas atgriezās mājās ar pilnu pirkumu somu un noteica: "Maiznīcā bija tik liels piedāvājums, ka grūti izvēlēties. Tāpēc nopirku gan mūsu iecienīto maizi ar olīvām, gan maizi ar graudiem un vēl citus gardumus. Esam nu gan mēs patērētāji!"
Mārai un Ansim atkal ir daudz jautājumu mammai.

Tirgus ir vieta, kur satiekas pircējs un pārdevējs. Dvīņu mamma nopirka maizi pie maiznieka, kurš to pats arī cepa. Maiznieks šajā piemērā ir gan ražotājs, gan pārdevējs.

Tu ikdienā sastopies ar neskaitāmu preču un pakalpojumu piedāvājumu. Tomēr ne visi šie piedāvājumi tevi interesē.

Ja nevienam tavā ģimenē negaršo banāni, tad droši vien arī neinteresēs tas, kurā veikalā pašlaik tiem ir cenu atlaide — akcija. Tas nozīmē, ka tava ģimene neveido pieprasījumu pēc banāniem. Savukārt kādā citā ģimenē šie augļi garšo, tomēr pašlaik viņiem ir ierobežots pieejamais naudas daudzums. Tāpēc iespējams, ka arī šī ģimene neveidos pieprasījumu pēc banāniem. Lai gan viņiem banāni garšo, pašlaik viņi nevar atļauties tos nopirkt.

Iedomājies, ka tava ģimene ir izlēmusi pagatavot veselīgo banānu saldējumu Nice Cream, kura galvenā sastāvdaļa ir saldēti banāni. Vajadzēs daudz (vismaz 3 kg) banānu, jo Nice Cream ir ļoti garšīgs un ģimene uzaicinās ciemos arī draugus. Piemājas veikalā banāni maksā 1.20 eiro par 1 kilogramu, savukārt veikalā, kas ir blakus mammas darbam, banāniem ir atlaide — to cena par 1 kilogramu ir tikai 0.85 eiro. 

Tomēr pircēju kopumā ir ļoti daudz. Saliekot kopā visu maksātspējīgo pieprasījumu tirgū, veidojas kopējais pieprasījums.

Arī ne visi pārdevēji vienmēr piedāvā nopirkt vienu un to pašu preci. Piemēram, mazajā piemājas veikaliņā banānu nav, bet kādā citā veikalā tos var nopirkt. Iespējams, ka mazā piemājas veikala pārdevējs nevēlas tirgot pārtikas preces, kas ātri bojājas. 

Kā jau atceries — piedāvājums ir ražotāju (pārdevēju) vēlme un spēja par konkrētām cenām noteiktā laikā tirgū piedāvāt kādas preces vai pakalpojumus.

Tomēr līdzīgi kā piemērā visi pircēji kopīgi veido kopējo pieprasījumu pēc banāniem, tā arī otrādi — visi banānu pārdevēji veido šīs preces kopējo piedāvājumu.