Kāpēc valdība vairākus gadus nespēj pieņemt lēmumu, kas mežu īpašniekiem ļautu cirst jaunākas meža audzes?

Valsts politikas izvēle ierobežoto resursu sadalē

Materiāls tev palīdzēs:

noskaidrot, kā valsts izjūt resursu ierobežotību;
kā valsts var izvēlēties dažādas politikas resursu sadalē;
ka katrai izvēlei ir alternatīvās izmaksa.


Valsts ir ne tikai ražošanas resursu īpašnieks (2017. gadā valstij un pašvaldībām piederēja 27,6% zemes un 50% mežu A), bet ar likumdošanu var būtiski ietekmēt resursu izmantošanu. Valsts var īstenot dažādu politiku, nosakot zemes un meža lietošanas noteikumus vai ierobežojot to izmantošanu. Valsts regulē darba attiecības (Darba likums) un uzņēmējdarbību (Komerclikums) u.c.

Ilustratīva karikatūra: arābu izcelsmes naftas uzņēmējs noslēdz degvielas padevi benzīntankiem.

Valstu politika var būtiski ietekmēt arī resursu piedāvājumu un to cenas. 20. gs. 60.–70. gados Izraēla okupēja vairāku arābu valstu teritorijas. Arābu naftas eksportētājvalstis izmantoja savu galveno resursu – naftu –, lai ietekmētu Izraēlas aizbildni ASV, un 1973. gada oktobrī noteica naftas embargo valstīm, kuras atbalstīja Izraēlu, un naftas eksportu samazināja par 30%. Naftas cena pieauga par 400% (no 2,90 USD par barelu līdz 11,65 USD par barelu). ASV tas izraisīja degvielas deficītu un milzīgas neērtības miljoniem amerikāņu. Benzīntankos trūka degvielas. Daudzi strādājošie nevarēja nokļūt darbā degvielas trūkuma dēļ. Arābu valstu politika būtiski samazināja naftas piedāvājumu, tāpēc nozīmīgi paaugstinājās naftas cena, pieauga daudzu produktu ražošanas izmaksas un to cenas palielinājās. Tas samazināja ASV ražošanas iespējas un daudzu ASV iedzīvotāju labklājību. A

Valsts politika, izvēle, tās izmaksas un sekas

Valsts politika var būtiski ietekmēt resursu sadali gan ar likumdošanu, gan valsts iepirkumiem, gan ar budžeta izdevumu politiku. Šķiet, ka valsts ir bagāta, ka tā var visu. Tomēr arī tā jūt ierobežotību un, īstenojot savu politiku, veic izvēli, kas vienmēr radīs alternatīvās izmaksas.

Lai to izprastu, izmantosim jau zināmo ražošanas iespēju robežu.

Šoreiz pieņemsim, ka ierobežotie resursi tiks izmantoti patēriņa preču un kapitālpreču ražošanā. Valsts var atbalstīt dažādas patēriņa preču un kapitālpreču kombinācijas. Kādu politiku izvēlēties?

Valsts ražošanas iespēju robeža parāda, kā tiek izmantoti tās ierobežotie resursi. Uzzini vairāk!


Valsts politikas sekas īstermiņā un ilgtermiņā

Arī valstij, izdarot izvēli, jārēķinās ar sekām īstermiņā ("šodien") un ilgtermiņā ("rīt").

Valdība var īstenot politiku, kas veicinās maksimālu patēriņa preču ražošanu. Ražošanas iespēju modelī (sk. videografiku par valsts ražošanas iespēju robežu) to atspoguļo A punkts ražo 100 patēriņa preču un 0 kapitālpreču. Īstermiņā patērētāji būtu pateicīgi par šādas politikas īstenošanu. Tomēr šai izvēlei būs negatīvas sekas ilgtermiņā, jo netiek ražotas kapitālpreces. Nolietojas esošais kapitāls, un nākotnē patēriņa preču ražošana varētu samazināties ierobežotā kapitāla dēļ. Tāpēc ilgtermiņā šis varētu nebūt optimāls risinājums.

Valdība var izvēlēties īstenot politiku, kas veicina kapitālpreču ražošanu. Ražošanas iespēju modelī šādu politiku atspoguļotu F punkts (ražo 50 kapitālpreču un 0 patēriņa preču). Guvums būtu saražotās kapitālpreces, kas pavērtu iespēju nākotnē saražot daudz patēriņa preču, bet īstermiņā iedzīvotājiem nebūtu iespējas iegādāties patēriņa preces. Šā iemesla dēļ arī šāda izvēle saistīta ar problēmām jau ļoti tuvā nākotnē. 

Valsts var īstenot politiku, kas nodrošinātu gan patēriņa preču, gan kapitālpreču ražošanu. To atspoguļotu B, C, D un E punkts.

Atceries, ka, veicot izvēli, vienmēr rodas alternatīvās izmaksas.

Guvumu un izmaksu salīdzināšana

Lai noteiktu, vai valsts politika ir sabiedrībai izdevīga, jāsalīdzina katras izvēles papildu guvumi un papildu izmaksas. Ja izvēle nodrošina lielāku papildu guvumu par papildu izmaksām, tad kopējais sabiedrības guvums palielināsies. 

Pieņemsim, ka sabiedrība vienu patēriņa preci vērtē 1000 eiro, bet kapitālpreci 2000 eiro vērtībā. Aprēķināsim guvumu un izmaksas, ja pārorientē ražošanu no A punkta uz B punktu.


Papildu guvums (saražots 15 kapitālpreču) = 15 × 2000 = 30 000 eiro.
Papildu izmaksas (jāatsakās no 10 patēriņa precēm) = 10 × 1000 = 10 000 eiro.
Sabiedrības guvums = 30 000 – 10 000 = 20 000 eiro.
Īstenojot politiku, kas veicināja kapitālpreču ražošanu, uzņēmumi pārorientēja ražošanu no A punkta uz B punktu un sabiedrības guvums palielinājās.

Pārbaudi sevi!

2.1. uzdevums


Valsts politikas īstenošanas problēmas

Īstenojot politikas, valdībai jāveic sarežģītas izvēles. Mums bija viegli aprēķināt sabiedrības guvumu, jo bija precīzi noteikta patēriņa preces un kapitālpreces vērtība. Tomēr realitātē daudziem labumiem šo vērtību ir grūti noteikt. Kāda ir ērgļa vērtība? Dabas draugi, putnu vērotāji teiks, ka tā ir milzīga, tas ir retums, un tāpēc valdībai nevajadzētu samazināt cērtamo koku vecumu, jo ērgļiem vajadzīgi meži, kuros koku vecums pārsniegtu 100 gadu. Ja tādu nebūs ērgļiem vieta būs tikai Sarkanajā grāmatā. Savukārt mežu īpašnieki ērgli uzskata par traucēkli nobrieduša meža apsaimniekošanai, jo krājas apjoms vairs būtiski nepieaug un viņi nevar pat atgūt mežā ieguldītos līdzekļus. Kā lai valdība izvērtē guvumus un izmaksas? Kādu izvēli valdībai izdarīt? Visticamāk, jāmeklē kompromiss.

20. gs. 90. gados veiktie Pasaules Bankas pētījumi liecina, ka valsts tautsaimniecības izaugsme cieši saistīta (korelē) ar augstskolu absolventu skaitu inženierzinātņu programmās. Mūsu valdība būtiski palielinājusi no budžeta finansēto studiju vietu skaitu IT un inženierzinātņu programmās, bet šie studiju virzieni nav populāri vidusskolu absolventu vidū, lai gan darba tirgū trūkst IT speciālistu un inženieru. Valdība ir atvēlējusi resursus IT speciālistu un inženieru sagatavošanai, īstenojusi situācijai atbilstošu politiku, bet tā nevar pavēlēt jauniešiem izvēlēties šīs specialitātes. Valdībai ir grūti saskaņot daudzu iedzīvotāju grupu atšķirīgās intereses un nav iespējams pieņemt lēmumus, kas apmierinātu visus. Tomēr valdības politikas būs rezultatīvas tad, ja tās atbalstīs pārējie tautsaimniecības dalībnieki mājsaimniecības un uzņēmumi.

Pierakstīties jaunumiem

Esiet lietas kursā par pēdējiem jaunumiem! Regulāri saņemiet aktualitātes savā e-pastā!

Esiet lietas kursā par pēdējiem jaunumiem! Regulāri saņemiet aktualitātes savā e-pastā!