Praktiska nodarbība "Kas tev būtu jāzina par savu pensijas uzkrājumu?" | Liepājas pašvaldības darbiniekiem

  • Kad? 3. decembrī 
  • Cikos?  9.00 - 10.30
  • Kur? Tiešsaistē
  • Kam? Liepājas pašvaldības darbiniekiem
  • Pieteikšanās, rakstot uz e- pastu: agnese.lejniece@liepaja.edu.lv
  • Rīko: Latvijas Banka

Iespēja iegūt praktiskas zināšanas par savu pensijas uzkrājumu, uzzināt, kur atrast nepieciešamo informāciju, un kā efektīvāk pārvaldīt pensijas 2. un 3. līmeņa uzkrājumus.

Instagram Live saruna par ilgtspējīgiem pensiju ieguldījumiem

Vai zini, ka arī tava nauda var palīdzēt samazināt tavu CO2 pēdas nospiedumu? 💶🌱

Mūsdienās arvien vairāk cilvēku Latvijā izvēlas dzīvot ilgtspējīgi – šķirojam atkritumus, samazinām plastmasas patēriņu un izmantojam alternatīvus enerģijas avotus. Bet vai esi aizdomājies, kā tavi finanšu lēmumi var ietekmēt klimatu? 🌿

Kas notiek ar manu pensiju? Aktualitātes un mītu atspēkošana | Facebook tiešraide

4.decembrī plkst 10.00 Swedbank Facebook lapā skaties tiešraidē sarunu ar Swedbank Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības vadītāju Anželiku Dobrovoļsku par karstajām aktualitātēm pensiju jomā un galveno mītu atspēkošanu.

Sarunā apskatīsim šādas tēmas:

Praktiska nodarbība "Kas tev būtu jāzina par savu pensijas uzkrājumu?" | Jāņa Eglīša Preiļu Valsts ģimnāzijas darbiniekiem, skolēniem un viņu vecākiem

  • Kad? 3. decembrī 
  • Cikos? 17.00 - 18.15
  • Kur? Tiešsaistē
  • Kam? Jāņa Eglīša Preiļu Valsts ģimnāzijas darbiniekiem 
  • Pieteikšanās, rakstot uz e-pastu: solvita.kibere@preili.lv
  • Rīko: Latvijas Banka

Iespēja iegūt praktiskas zināšanas par savu pensijas uzkrājumu, uzzināt, kur atrast nepieciešamo informāciju, un kā efektīvāk pārvaldīt pensijas 2. un 3. līmeņa uzkrājumus.

Nelaidīsim garām iespēju pensijai uzkrāt vairāk!

""
Teksts

Izskan teiciens "Līdz pensijai vēl jānodzīvo". Tomēr statistika (par laimi) ir nepielūdzama – pārliecinoši lielākā daļa strādājošo Latvijā ne tikai sasniedz pensionēšanās vecumu, bet kā pensionāri nodzīvo vidēji 17 gadus. Tas nebūt nav īss dzīves posms, kura finansiālās labklājības līmenis ir stipri atkarīgs no lēmumiem, kas pieņemti darbaspējas vecumā.

tēmas
  1. Mana ekonomika

Par tēmu

Kritiskie finanšu pakalpojumi

Kas ir krīze?


Krīze ir bīstams un sarežģīts dzīves brīdis. 
Piemēram, plūdi vai karš.

Tādas lielas nelaimes var mainīt daudzu cilvēku dzīvi.
Tad valdība paziņo par ārkārtas situāciju valstī.
 
Ārējā ienaidnieka uzbrukums ir bīstams visai valstij.
Tad valdība paziņo par izņēmuma stāvokli valstī.

Atbildīgie dienesti sāk aizsargāt valsti.
Par rīcību šādā krīzē var lasīt šajā atvērumā.

Šajā bukletā “Kas jāzina par naudu krīzes gadījumā?” var izlasīt: 

- kā rīkoties ar naudu krīzes gadījumā; 

- kā krīzē darbosies bankas un bankomāti, 

- kā sagatavoties krīzei. 


Latvijas Banka krīzē rūpēsies: 

- lai tava nauda ir drošībā; 

- lai informācija par banku klientiem ir drošībā, 

- lai bankas Latvijā turpina strādāt.


Krīzē noteikti strādās 4 Latvijas lielākās bankas.

Tās ir: Swedbank, SEB banka, Citadele, Luminor.

Kas ir kritiskie finanšu pakalpojumi?


Kritiskie finanšu pakalpojumi ir tie bankas pakalpojumi, bez kuriem cilvēki nevar iztikt.

1. Maksājumi internetbankā un mobilajā telefonā vai planšetē.

Krīzē kādu laiku var nebūt elektrības un interneta.
Tomēr bankas rūpēsies,
lai pārējā laikā maksājumi darbojas kā parasti.

2. Maksājumi ar bankas karti. 

Ar bankas karti varēs maksāt,
ja būs elektrība un internets.

Ja interneta nebūs,
ar bankas karti varēs  nopirkt tikai visvajadzīgākās preces.
Tā drīkstēs iztērēt ne vairāk kā 200 eiro. 

Latvijas Banka rūpēsies,
lai pārējā laikā maksājumi darbojas kā parasti.

3. Naudas izņemšana no bankomāta. 

Visā Latvijā krīzē noteikti strādās 99 bankomāti.
Lai apskatītu bankomātu karti, spied šeit!

Kā varēs dabūt skaidro naudu?


Skaidrā nauda ir papīra naudas zīmes un monētas.

Krīzē ar skaidru naudu maksāt var būt vienkāršāk.
Tāpēc mājās vienmēr jābūt skaidrai naudai.

Latvijas Banka iesaka:
• vienmēr turēt mājās skaidru naudu 1 nedēļas iepirkumiem;
• turēt mājās skaidru naudu mazās naudas zīmēs.
Piemēram, 5, 10 vai 20 eiro.

Bankas centīsies,
lai krīzē strādā visi bankomāti.
Visā Latvijā noteikti strādās 99 bankomāti.
Šo bankomātu adreses tu vari atrast Latvijas Bankas mājas lapā.

Var gadīties, 

ka nauda bankomātā ir beigusies. 

Neuztraucies! 

Tava nauda ir drošībā! 

Bankas piepildīs bankomātu ar naudu, 

tiklīdz varēs. 



Kā sargāt savu naudu no krāpniekiem?

Ar savu naudu vienmēr rīkojies uzmanīgi!
Krīzē cilvēku bailes un neziņu var izmantot krāpnieki.
Viņi var mēģināt nozagt tavu naudu.

Neizņem pārāk daudz naudas bankomātā!
Daudz skaidras naudas ir grūti glabāt droši.
Cik daudz skaidras naudas tev vajag?
Latvijas banka iesaka turēt mājās skaidru naudu 1 nedēļas iepirkumiem.
Neizņem vairāk naudas no bankomāta bez konkrētas vajadzības!

Izvērtē ziņas! 
Krīze cilvēkus baida un satrauc.
Tādos brīžos rodas arī viltus ziņas.
Viltus ziņas ir izdomājumi vai meli.
Tāpēc vienmēr pārbaudi ziņas!

Sargā savus datus un naudu!
Krāpnieki var piedāvāt glabāt tavu naudu drošākā vietā.
Piemēram, ārzemju bankā.
Netici šādiem piedāvājumiem!
Tā krāpnieki mēģina nozagt tavu naudu.

Nekad nedod svešiem cilvēkiem:
• savu bankas karti;
• savas bankas kartes numurus un paroles;
• savas internetbankas numurus un paroles.


Vai tava banka ir gatava krīzei?

 
Bankas Latvijā rūpēsies par tavas naudas drošību arī krīzē. 

Visām bankām Latvijā ir: 

• plāns darbam krīzē; 

• krīzei apmācīti darbinieki.


Tava nauda bankā nepazudīs arī krīzē.

Valsts sargā tavu naudu!

Ja tava banka nevarēs izmaksāt naudu,
naudu tev izmaksās no īpaša valsts fonda.

Kur krīzē atrast uzticamas ziņas par naudu un bankām?

Latvijas Bankā, bank.lv, tālrunis informācijai 67 02 2300
Finanšu ministrijā, fm.gov.lv, tālrunis informācijai 67 09 5405


Vienmēr var jautāt padomu 4 lielākajās Latvijas bankās:

Swedbank, swedbank.lv, tālrunis informācijai 67 44 4444
SEB banka, seb.lv, tālrunis informācijai 67 77 9988
Citadele, citadele.lv, tālrunis informācijai 67 01 0000
Luminor, luminor.lv, tālrunis informācijai 67 17 1880

Kā būt gatavam krīzei?

Vienmēr turi mājās naudu 1 nedēļas pirkumiem mazās naudas zīmēs! Piemēram, 5, 10 vai 20 eiro.

• Visā Latvijā krīzē noteikti strādās 99 bankomāti.
Sameklē un pieraksti sev tuvākā bankomāta adresi!
Sameklē un pieraksti savas bankas telefona numuru!
 
• Lasi savas bankas ziņas sociālajos tīklos!
 
• Bankas ziņos par visu svarīgo.
Piemēram, ko darīt krīzē vai kā sargāt naudu no krāpniekiem.
 
• Turpini atmaksāt savus kredītus arī grūtās situācijās!
Par savām grūtībām brīdini banku!
 
• Sargā savus svarīgos datus, numurus un paroles!
 
• Krīzē drošība būs vēl svarīgāka nekā parasti.
Tāpēc jau tagad parūpējies par vairākiem veidiem,
kā droši apstiprināt sevi kā bankas lietotāju.

Piemēram, tagad tu lieto kodu kalkulatoru.
Drošiem maksājumiem krīzē iemācies lietot arī Smart ID!
 
• Jau tagad iemācies izmantot visus pakalpojumus internetbankā!

Buklets - Kas jāzina par naudu un finanšu pakalpojumiem krīzes situācijā?
tēmas
  1. Mana ekonomika

Par tēmu

Naudas mūļi

Krāpnieki var izmantot tavu vēlēšanos ātri nopelnīt.

Piemēram, tevi palūdz izņemt no bankomāta naudu.
Pēc tam tev jāatdod šī nauda cilvēkam,
kurš to pārskaitīja uz tavu kontu.
Daļu naudas tu drīksti paturēt sev.

Tu šādā darījumā kļūsti par naudas mūli.
Tā sauc naudas atmazgāšanā izmantotu cilvēku.

Naudas atmazgāšana ir noziegums,
kurā noziedzīgi iegūtu naudu izmanto godīgos darījumos.
Piemēram, atmazgā cilvēku tirdzniecībā vai par narkotikām dabūtu naudu.

Krāpnieki var atmazgāt arī citiem cilvēkiem izkrāptu naudu.
Naudas mūlis ir nozieguma dalībnieks.

Kādi cilvēki kļūst par naudas mūļiem?

Krāpnieki noziegumos iesaista cilvēkus ar sliktām zināšanām naudas jautājumos.
Parasti tie ir:
  • jaunieši no 16 gadu vecuma,
    kuru darījumus bankas kontā vecāki nepārbauda;
  • nabadzīgi cilvēki;
  • bezdarbnieki;
  • cilvēki naudas grūtībās,
    piemēram, cilvēki ar lieliem parādiem;
  • ārvalstu studenti. 



Kur krāpnieki atrod naudas mūļus?

Dažādās reklāmās internetā un sociālajos tīklos:
  • Telegram 
  • Tik Tok
  • WhatsApp
  • Messenger
  • Viber. 
Skolās, koledžās, augstskolās krāpnieki uzrunā cilvēkus personiski.
Dažreiz krāpnieki lūdz pastāstīt par iespēju ātri nopelnīt skolēnu un studentiem draugiem.

Piedāvājumu ātri nopelnīt krāpnieki nosūta e-pastā.

Krāpnieki iespēju labi nopelnīt cilvēkiem bez darba pieredzes var solīt darba sludinājumos. 

Kā krāpnieki pierunā cilvēkus?

Krāpnieks cenšas ar tevi sadraudzēties.
Viņš runā ar tevi par kopējām interesēm un iegūst tavu uzticēšanos.
Tad krāpnieks piedāvā tev ātri nopelnīt.

Bieži krāpnieki iesaista pierunāšanā citus jauniešus.
Piemēram, tavus skolas biedrus vai draugus.
Viņi piedāvā labi nopelnīt.
Tev tikai jāiedod savi bankas dati.
Parasti šie jaunieši stāsta,
ka viņi paši tā pelna daudz naudas. 

Kāda ir atbildība par piedalīšanos naudas atmazgāšanā?

Tikai tu pats atbildi par to,
ko tu dari!

Naudas mūļi ir nozieguma dalībnieki.
Naudas mūļus notiesā un piespriež viņiem sodu.
Sodu var piespriest cilvēkam jau no 14 gadu vecuma.

Soda veidi var būt dažādi:
  • cietumsods uz laiku līdz 12 gadiem;
  • naudas sods;
  • piespiedu darbs sabiedrības labā; 
  • tavas mantas atņemšana un atrašanos atbildīgo dienestu uzraudzībā līdz pat 3 gadiem. 


Kā sevi pasargāt?

Uzmanies no aicinājumiem viegli nopelnīt!
 
Neklusē!
Pārrunā ar saviem tuviniekiem piedāvājumu viegli nopelnīt.
 
Ziņo! 
Ziņo par piedāvājumu viegli nopelnīt Valsts policijai!
 
Kā ziņot policijai?
Vairāk lasi šajā mājas lapā: Valsts policija.
 
Kur vēl var ziņot par aizdomīgiem piedāvājumiem internetā?
Vairāk lasi šajā mājas lapā: Drošs internets.

Kā kļūšana par naudas mūli ietekmēs tavu nākotni?

Vairāki gadi cietumā.
Tavi draugi un vienaudži tikmēr turpinās dzīvi brīvībā.

Grūtības atrast darbu. 
Vairākās profesijās pirms pieņemšanas darbā rūpīgi pārbauda cilvēka pagātni. Šajās profesijās nevar strādāt
cilvēki pēc soda izciešanas.
 
Piemēram, tevi neņems darbā  aviācijā, bankā, apdrošināšanā.
Tu nevarēsi strādāt par policistu, advokātu, prokuroru  vai tiesnesi.

Grūtības strādāt vai studēt ārzemēs.

Slēgti bankas norēķinu konti.
Tev var neļaut izmantot banku pakalpojumus.  

Krāpnieki tavus datus var izmantot arī citos noziegumos.
Sargā savus bankas datus no svešiniekiem!
Krāpnieki tavu bankas konta numuru, kartes vai internetbankas datus var izmantot sev par labu.
 

Piemēram, paņemt ātro kredītu uz tava vārda vai nodibināt uzņēmumu.
Tad tu būsi atbildīgs par šī uzņēmuma darbību. 

Kas vēl tev draud?

Tu visu laiku baidīsies no soda par izdarīto noziegumu.  

Tu nevarēsi pārtraukt  būt par naudas mūli.
Krāpnieki tev neļaus pašam pieņemt lēmumu beigt šo darbu.
Viņi var ar spēku tevi piespiest strādāt.

Krāpnieki var draudēt pastāstīt citiem par tavu nodarbošanos.
Tā viņi var piespiest piedalīties tevi citos noziegumos. 

Atceries!

Tu esi gudrāks par krāpnieku! 
Nekļūsti par naudas mūli! 

 Vairāk tu vari lasīt internetā:
 Finanšu izlūkošanas dienesta vietnē.
Izdrukāt