Kas jāzina par naudu un finanšu pakalpojumiem krīzes situācijā?

Kritiskie finanšu pakalpojumi

Jāņem vērā, ka valsts apdraudējums neaprobežojas tikai ar gadījumiem, kad izsludināta ārkārtējā situācija, izņēmuma stāvoklis vai iestājies kara laiks, var būt arī cita veida krīzes. Par tām atbildīgās institūcijas iedzīvotājus informēs.


Latvijas Banka un kredītiestādes ir gatavas dažādiem scenārijiem un nodrošinās klientu informācijas, līdzekļu un sniegto pakalpojumu drošību un pieejamību.

---

Kritiskie finanšu pakalpojumi

Finanšu pakalpojumus krīzes situācijā iespēju robežās nodrošinās visas Latvijas komercbankas.

Kritiskie finanšu pakalpojumi ir: 




Kritiskie finanšu pakalpojumi obligāti jānodrošina Latvijas komercbankām, kurās noguldījumu apmērs ir 5% no visiem Latvijas noguldījumiem vai lielāks.

Latvijā tādas ir četras komercbankas:

---

Skaidrās naudas pieejamība

Skaidrās naudas pietiks visiem

Krīzes situācijā jārēķinās, ka var tikt ietekmēts ierastais naudas piegādes process. Latvijā ir noteikti kritiskie bankomāti, kuri krīzes situācijā ar naudas apgādi tiks nodrošināti pastiprināti.

Latvijas dalība eiro zonā nodrošina, ka dažādu ārkārtēju situāciju laikā cilvēkiem nav jābažījas par naudas stabilitāti un drošību.

---

Kā sagatavoties ārkārtējai situācijai

• Vienmēr mājās glabā noteiktu skaidrās naudas daudzumu.  
• Ieteicamais skaidrās naudas apmērs ir summa, kas nepieciešama vienas mājsaimniecības pamatvajadzību segšanai vienai nedēļai.
• Vēlams, lai šī summa būtu maza nomināla eiro banknotēs.

---

Uzmanies no krāpniekiem!

---

Kas notiks, ja tavas komercbankas darbība tiks nopietni apdraudēta?

Latvijas Banka un komercbankas ir gatavas krīzes situācijām.

---

Kredītsaistības krīzes situācijā

Arī krīzes situācijā, ja tev ir pieejami finanšu pakalpojumi un nav finansiālu grūtību, tev ir jāturpina pildīt savas finanšu saistības. Krīzes situācijā ir svarīgi, ka tā netiek izmantota likumu un saistību ignorēšanai.

---

Kā rīkoties tehnisku problēmu gadījumā

• Ja krīzes situācijā ir traucēta elektrības vai interneta darbība un nedarbojas komercbankas sistēmas, seko līdzi aktuālajai informācijai Latvijas Radio.
• Tiklīdz tehniskās problēmas ir novērstas un ir kārtējā maksājuma termiņš, veic norēķinu ar komercbanku.

---

Ko darīt, ja esi nonācis finansiālās grūtībās

Ja esi zaudējis ienākumu avotu, noteikti sazinies ar komercbanku un vienojies par kredīta brīvdienām. Kredīta brīvdienas ir saistību samaksas atlikšana, nevis kredīta dzēšana, un tās nesamazina saistību summu.

Krīzes situācijā prioritāte ir tava un tavu tuvinieku drošība, taču brīdī, kad situācija normalizējas, atceries par nepieciešamo jautājumu risināšanu un neignorē tos.

Ņem vērā, ka, izvairoties no komunikācijas ar savu komercbanku, tu vari radīt sev nepatīkamas finansiālas sekas nākotnē.

---

Uzticami informācijas avoti

Uzticamu informāciju par situāciju finanšu sektorā un pakalpojumu pieejamību sniedz:
Latvijas Banka | 67 02 2300
Finanšu ministrija | 67 09 5405

Precīzu informāciju par sniegtajiem pakalpojumiem vari uzzināt savas komercbankas interneta tīmekļvietnē vai zvanot uz klientu apkalpošanas centru.

---

Noderīgi

• Seko savas komercbankas sociālo mediju kontiem.
• Saglabā savas komercbankas klientu apkalpošanas kontakttālruņa numuru.
• Iespēja lietot drošu e-parakstu krīzes situācijā var noderēt finanšu pakalpojumu saņemšanā, tādēļ laikus parūpējies par to.

---

Informatīvais buklets par kritiskajiem finanšu pakalpojumiem

Kura iestāde palīdzēs konkrētos gadījumos?

Kur vērsties?

Noskaidro, kurā par finanšu pakalpojumiem atbildīgajā institūcijā vērsties katrā jautājumā un kam nepieciešamības gadījumā adresēt iesniegumu vai sūdzību.

Kur vērsties, ja esi apkrāpts?
Kriminālprocesa likuma 369. pants paredz, ka gadījumos, ja radušās aizdomas, ka tirgus dalībnieks (tā darbinieki) ir veikuši finanšu krāpniecību vai negodprātīgu rīcību (parakstu viltošana, dokumentu izņemšana un iznīcināšana, neizpaužamu datu nodošana trešajām personām u. c.), un tavā rīcībā ir informācija vai dokumenti, kas to apstiprina, ir jāvēršas ar iesniegumu Valsts policijā.
Kā mazināt risku tikt apkrāptam, lasi šeit! 

---

Patērētāju tiesību pārkāpumi
Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) izskata iesniegumus par patērētāju tiesību pārkāpumiem. Ja esi saskāries ar negodīgu tirgotāju vai pakalpojumu sniedzēju, radušās domstarpības ar līzinga kompāniju vai nebanku aizdevēju, vērsies PTAC. Tajā izskatīs, piemēram, sūdzības par netaisnīgiem līguma noteikumiem, ja esi vērsies pie pakalpojuma sniedzēja un tas nav piekritis līgumu mainīt. PTAC sniedz palīdzību konfliktu risināšanā, juridisku palīdzību, kā arī pieprasa patērētāju likumīgo prasību izpildi.
 

---

Sūdzības par Latvijā reģistrēta finanšu tirgus dalībnieka rīcību
Ikviena finanšu un kapitāla tirgus dalībnieka – banku, krājaizdevu sabiedrību, apdrošināšanas sabiedrību un apdrošināšanas starpnieku, maksājumu iestāžu, finanšu instrumentu tirgus dalībnieku un privāto pensiju fondu – klienti var vērsties Latvijas Bankā, lai noskaidrotu, vai tirgus dalībnieka rīcībā nav saskatāmi pārkāpumi, vai ir ievērotas normatīvo aktu prasības, kas regulē to darbību. Tomēr civiltiesisku strīdu gadījumā, kas izriet no noslēgtā līguma starp klientu un finanšu iestādi, jāvēršas Finanšu nozares asociācijas ombudā.


Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma prasību neievērošana
Latvijas Banka izskata arī iesniegumus par Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma prasību neievērošanu, ja tā radījusi vai var radīt būtisku kaitējumu šo pakalpojumu izmantotāju interesēm.

---

Sūdzības ombudam par darījumiem kredītiestādēs un maksājumu iestādēs
Latvijas Finanšu nozares asociācijas ombuds izskata sūdzības par rīcību, kas saistīta ar maksājumiem, darījumiem ar elektroniskajiem maksāšanas līdzekļiem un vienoto fizisko personu kontu maiņas principu ievērošanu. Tas attiecas uz Latvijā reģistrētām kredītiestādēm, ārvalstu banku filiālēm vai pārstāvniecībām un maksājumu iestādēm, kam ir līgums ar ombudu.


Sūdzības par apdrošinātāja pieņemto lēmumu, apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpniecības pakalpojumiem
Latvijas Banka sniedz atzinumus par saņemtajām sūdzībām par normatīvo aktu prasību pārkāpumiem, ja tas saistīts ar apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpniecību saskaņā ar Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieku darbības likumu.
 
Latvijas Apdrošinātāju asociācijas ombuds izskata sūdzības par apdrošinātāja pieņemto lēmumu par apdrošināšanas atlīdzības izmaksāšanu vai atteikumu to izmaksāt attiecībā uz pieteikto iespējamo dzīvības, palīdzības, īpašuma, sauszemes transportlīdzekļu vai nelaimes gadījuma apdrošināšanas gadījumu.

---

Fizisko personu datu aizsardzības pārkāpumi
Ja radušās aizdomas, ka tavi dati, kas bijuši kāda finanšu un kapitāla tirgus dalībnieka rīcībā, ir izpausti trešajai personai, tas ir pietiekams iemesls, lai vērstos Datu valsts inspekcijā. Atceries, ka tavus datus tiešajam mārketingam vai citām līdzīgām darbībām var izmantot tikai ar tavu atļauju!

---

Civiltiesiski strīdi
Ja starp tevi un tirgus dalībnieku (banku, apdrošinātāju u. c.) radies civiltiesisks strīds, piemēram, par tava līguma noteikumiem, ir jāvēršas tiesā, jo visi civiltiesiskie strīdi ir risināmi tajā. Izņēmums – ja likumā ir noteikts citādi vai ir panākta vienošanās strīda izšķiršanai vērsties šķīrējtiesā.
 
Latvijas Bankai nav tiesību iejaukties pakalpojuma sniedzēja un saņēmēja līgumiskajās attiecībās un risināt tos strīdus, kas balstīti uz savstarpējiem darījumiem.
 
Arī PTAC neizskata civiltiesiskus strīdus, kas nav saistīti ar patērētāju tiesību aizsardzības normatīvo aktu pārkāpumiem. Piemēram, tādus strīdus, kas saistīti ar apdrošināšanas atlīdzības izmaksāšanu vai atteikumu to izmaksāt, kā arī gadījumus, kad patērētājs nevar izpildīt kredītsaistības, pastāv strīds par procentu likmes apmēru, atmaksājamā kredīta apmēru vai zaudējumu atlīdzību.

---

Kredītu reģistra informācija
 
Kredītu reģistrs ir Latvijas Bankas izveidota un uzturēta informācijas sistēma, kurā tiek vāktas ziņas par fizisko un juridisko personu kredītsaistībām, saņemtajiem un sniegtajiem galvojumiem un maksājumu kavējumiem. Kredītu reģistrā ziņas iekļauj kredītiestādes, līzinga sabiedrības, citas komercsabiedrības, kurām ir ciešas attiecības ar kredītiestādēm, krājaizdevu sabiedrības, apdrošinātāji, AS “Attīstības finanšu institūcija Altum” un Valsts kase.
 
Lai noskaidrotu, kāda informācija par tevi apkopota Latvijas Bankas uzturētajā Kredītu reģistrā, kā arī to, kurš reģistra dalībnieks un cik bieži ir pieprasījis informāciju par tevi, piesakies šo ziņu saņemšanai Latvijas bankas Kredītu reģistrā. Pakalpojums pieejams bez maksas.

Kādas ir manas tiesības un pienākumi?

Tiesības un pienākumi

Patērētāju tiesības

• Latvijā finanšu pakalpojumu sniedzēju darbību uzrauga Latvijas Banka un Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC).
• Latvijas Banka uzrauga banku, krājaizdevu sabiedrību, apdrošināšanas sabiedrību un apdrošināšanas starpnieku, finanšu instrumentu tirgus dalībnieku, privāto pensiju fondu, maksājumu iestāžu un elektroniskās naudas iestāžu darbību.
• Patērētāju tiesību aizsardzības centrs uzrauga nebanku finanšu pakalpojumu sniedzējus (nebanku aizdevējus, līzinga izsniedzējus u. c.). PTAC rūpējas, lai patērētāju tiesības tiktu aizsargātas arī ārpus finanšu sektora robežām, piemēram, ja kāds tirgotājs veic negodīgu komercpraksi, maldina klientus, tirgo neatbilstošas preces vai pakalpojumus, nepilda līguma nosacījumus.

Vairāk par Latvijas atbildīgo institūciju atbildību sūdzību un strīdu izskatīšanā vari uzzināt sadaļā "Kur vērsties?".

---

Kas uzrauga finanšu un kapitāla tirgu?

• Kopš 2023. gada Latvijas Banka uzrauga un regulē finanšu un kapitāla tirgu, nodrošinot tā stabilitāti un attīstību un iedzīvotāju interešu aizsardzību.
• Latvijas Banka uzrauga banku, krājaizdevu sabiedrību, apdrošināšanas sabiedrību un apdrošināšanas starpnieku, finanšu instrumentu tirgus dalībnieku, privāto pensiju fondu, maksājumu iestāžu un elektroniskās naudas iestāžu darbību. 
• Kopumā Latvijas Banka uzrauga aptuveni 300 finanšu sektora dalībnieku.
• Latvijas Banka informē sabiedrību par finanšu sektora un kapitāla tirgus darbības rezultātiem un aktuālajām tendencēm, informē par aktualitātēm saistībā ar finanšu uzņēmumu darbību. Uzzini vairāk www.bank.lv.

Taču, kā minēts iepriekš, e-banku aizdevējus, līzinga izsniedzējus, kā arī parādu piedziņas uzņēmumus licencē un uzrauga PTAC. 

---

Esi vērīgs!

Lai atbildīgi pārvaldītu savas finanses un izvairītos no nepatīkamām situācijām, kas var rasties, saņemot finanšu pakalpojumus, iesakām ievērot vairākus noteikumus.

• Vienmēr rūpīgi izlasi līgumus un pakalpojumu lietošanas noteikumus, kurus paraksti un kuriem piekrīti, vienojoties ar tirgotāju vai pakalpojumu sniedzēju. 
• Nekad neparaksti līgumu, kuru pilnībā neizproti. Ja tev rodas jautājumi, nebaidies jautāt un precizēt! Parakstot līgumu, tu uzņemies atbildību par tajā ietverto punktu izpildi, tāpēc ir būtiski izprast noteikumus, pirms tiem piekrīti. 
• Ja līgumā ir atsauces uz citiem dokumentiem, kuru prasības būs jāievēro tā ietvaros, noteikti tos izlasi un pārliecinies, ka izproti tos pilnībā. 
• Pirms sāc sadarbību ar uzņēmumu, kuram uzticēsi savus finanšu līdzekļus, pārliecinies, ka tam ir atbilstoša darbības atļauja. To vari pārbaudīt PTAC tīmekļvietnē un Latvijas Bankas tīmekļvietnē. 
• Saglabā svarīgākos finanšu dokumentus, līgumus un čekus par pirkumiem, kuriem ir garantija. 
• Seko līdzi bankas konta izrakstam un kontrolē savu naudas plūsmu. Lai novērstu iespējamību, ka tavi naudas līdzekļi tiek izkrāpti, rūpīgi pārbaudi tos maksājumus, kuri atšķiras no taviem ierastajiem maksājumiem. 
• Seko līdzi pakalpojumu sniedzēja paziņojumiem e-pastā, internetbankā, tīmekļvietnē. Neizlasīti paziņojumi var sagādāt nepatīkamus pārsteigumus nākotnē. 
• Pievērs uzmanību bankas un citu pakalpojumu sniedzēju cenrādim, lai zinātu, cik jāmaksā par pakalpojumiem, un lai vari pieņemt apzinātu lēmumu par to, kurus no tiem izmantot. 
• Laikus sagādā visus dokumentus, ko paredz līgums ar pakalpojumu sniedzēju (piemēram, atjauninātu īpašuma apdrošināšanas polisi, izziņu par atalgojumu), lai nodrošinātu visu līguma prasību izpildi. 
• Pretenzijas un sūdzības pakalpojuma sniedzējam iesniedz tādā veidā, lai tavs iesniegums tiktu reģistrēts pakalpojumu sniedzēja lietvedības vai informācijas sistēmā un vajadzības gadījumā vari uz to atsaukties. 
• Ja nepieciešams, vērsies pēc padoma uzraugošajās institūcijās. Kurās? Uzzini sadaļā "Kur vērsties?".

Ja izveidosi šādus ieradumus, būs mazāk pārpratumu. Tev nebūs jādusmojas par to, ka pakalpojuma komisijas maksas ir palielinātas, bet jau sākotnēji izvērtēsi, kur tās ir zemākas, un dosies pie izvēlētā pakalpojumu sniedzēja.
Laikus pamanīsi, ja notikusi kāda kļūda – piemēram, nepareizi sarēķināti procenti, dubultā noņemta vai rezervēta nauda, noticis pārskaitījums uz nepareizu kontu, veikts nepareizs ieraksts Kredītu reģistrā, – un varēsi pamatoti un laikus vērsties pie pakalpojumu sniedzēja.

Par tēmu

Klientu aizsardzība

 

---

Materiāli vieglajā valodā

Kā atgūt nodokļu atvieglojumus par veiktajām iemaksām uzkrājumā?

Nodokļu atvieglojumi

Atgūsti nodokļu atvieglojumus par veiktajām iemaksām 25,5 % apmērā.

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) atmaksas kalkulators

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa atmaksu tu vari saņemt, veicot iemaksas:

• dzīvības apdrošināšanā ar uzkrājumu; 
• dzīvības apdrošināšanā ar uzkrājumu bērnam;
• pensiju 3.līmenī.

Dzīvības apdrošināšanā ar uzkrājumu izpildoties šādiem nosacījumiem:

• uzkrājuma periods nav mazāks par 10 gadiem;
• pie iemaksas uzkrājumā, jums ir iespēja saņemt nodokļu atvieglojumus, kas nepārsniedzot 10 % no tavas ikgadējās bruto algas (pirms nodokļiem), un kopumā ne vairāk 4000 eiro gadā;
• noslēdzot līgumu, nodokļu atvieglojumu saņēmējs ir līgumā norādītais: labuma guvējs termiņa beigās, apdrošinātais, apdrošinājuma ņēmējs.

---

Pensijas 3. līmenī izpildoties šādiem nosacījumiem: 

• pie iemaksām uzkrājumā, jums ir iespēja saņemt nodokļu atvieglojumus, kas nepārsniedzot 10 % no tavas ikgadējās bruto algas (pirms nodokļiem), un kopumā ne vairāk 4000 eiro gadā;
• saņem uzkrājumu no 55 gadu vecuma.

---

Kāds nodoklis tiek ieturēts pirms uzkrājuma izmaksas?

• Dzīvības apdrošināšanas līgumā ar uzkrājumu; dzīvības apdrošināšanā ar uzkrājumu bērnam, kā arī pensiju 3. līmeņa izmaksas brīdī, apdrošinātājs no uzkrājuma gūtās peļņas automātiski ietur iedzīvotāju ienākuma nodokli 25,5 % apmērā un ieskaita to valsts budžetā.
• Izņēmums, izmaksātā atlīdzība netiek aplikta ar nodokli, ja izmaksa tiek veikta, iestājoties apdrošināšanas gadījumam (nāve, invaliditāte u.tml.). Vairāk informācija likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 9.pants.

Vairāk informācija likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli".

---

Kā pieteikties nodokļa atvieglojumiem?

• bankas katru gadu līdz martam ziņo Valsts ieņēmumu dienestam (VID) par tavām iemaksām uzkrājumā;
• lai tu varētu saņemt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) atmaksu, tev jāaizpilda un VID jāiesniedz gada ienākumu deklarācija.

Kā iesniegt gada ienākumu deklarāciju?
Metodiskais materiāls Iemaksas privātajos pensiju fondos un dzīvības apdrošināšanas prēmiju maksājumi
Konsultāciju par nodokļiem un kā izpildīt gada ienākumu deklarāciju vari uzzināt VID vietnē.

Ko vērtīgi zināt, slēdzot apdrošināšanas līgumu?

Praktiski padomi

Lai sadarbība un komunikācija ar apdrošinātāju norisētu raiti, ņem vērā šos praktiskos padomus.

Salīdzini!
Salīdzini vairākus apdrošināšanas piedāvājumus. Pievērs uzmanību ne tikai cenai, bet arī nosacījumiem, piemēram, pašriskam – summai, kas nelaimes gadījumā būs jāsedz pašam.

Izlasi līgumu!
Rūpīgi izlasi apdrošināšanas līgumu un pārliecinies, kādi riski ir apdrošināti un kādi nav.

Saglabā kontaktus!
Saglabā apdrošinātāja tālruņa numuru, lai nepieciešamības gadījumā vari ātri sazināties.

Informē laikus!
Ja notiek apdrošināšanas gadījums, pēc iespējas ātrāk paziņo par to apdrošinātājam un ievēro līgumā noteiktos termiņus.

Noskaidro kārtību!
Uzzini, kā un kādā veidā jāziņo apdrošinātājam par notikušo.

Seko līdzi polises termiņam!
Pārbaudi, kad beidzas polises darbības laiks, un laikus to atjauno.

Kā finansiāli nodrošināties pret dažādām negaidītām situācijām?

Apdrošināšanas veidi

Dzīvības apdrošināšana 
Nedzīvības apdrošināšana 
Kredītsaistību apdrošināšana  
Veselības apdrošināšana 
Obligātā apdrošināšana 

Ko es varu apdrošināt?

Apdrošināšana

Ja tev pieder īpašums, ir ģimene, kredīts, tu brauc ar auto, ceļo, izmanto veselības aprūpi un ikdienā maksā rēķinus, apdrošināšana var noderēt, lai pasargātu sevi no negaidītiem izdevumiem.

Apdrošinoties tev ir iespēja pasargāt sevi un savu ģimeni pret iespējamiem zaudējumiem.

Apdrošināšanas prēmija parasti ir daudz mazāka nekā izdevumi, kas var rasties nelaimes gadījumā. To var samaksāt uzreiz vai pa daļām, ja to paredz līgums. Samaksājot prēmiju, tu iegūsti apdrošinātāja garantiju, ka līgumā noteiktajos gadījumos tas segs visus vai daļu no taviem zaudējumiem.

Apdrošināšana var būt:

• brīvprātīga. Tu pats izvēlies apdrošināt savu vai ģimenes veselību, dzīvību, īpašumu, ceļojumu vai citas tev svarīgas lietas;
• obligāta, ja to nosaka likums. Piemēram, visiem transportlīdzekļiem, kas piedalās ceļu satiksmē, ir jābūt OCTA apdrošināšanai.

Apdrošināšanas līgumā:

• tu un apdrošinātājs vienojaties, kas tiks apdrošināts un kādos gadījumos būs spēkā apdrošināšana;
• apdrošinātājs apņemas izmaksāt atlīdzību, ja notiek līgumā paredzētais apdrošināšanas gadījums;
• tu apņemies laikus samaksāt apdrošināšanas prēmiju un ievērot līguma noteikumus.

Lai sniegtu apdrošināšanas pakalpojumus, apdrošinātājam jābūt licencētam. Visi Latvijā licencētie apdrošināšanas pakalpojumu sniedzēji atrodami Latvijas Bankas vietnē.


Katrs apdrošinātājs var noteikt savus izņēmumus, kad atlīdzību neizmaksā.
Piemēram:

• Īpašuma apdrošināšanā, ja nav ievēroti ugunsdrošības, būvniecības vai lietošanas noteikumi.
• Nelaimes gadījumu apdrošināšanā, ja persona bijusi alkohola vai citu apreibinošu vielu ietekmē.
• Veselības apdrošināšanā, ja izdevumi saistīti ar, piemēram, plastiskajām operācijām.
• Civiltiesiskās atbildības apdrošināšanā, ja zaudējumi radušies pirms līguma noslēgšanas vai noziedzīgas rīcības dēļ.
• Dzīvības apdrošināšanā, ja iestājies līgumā noteikts izņēmuma gadījums, piemēram, pašnāvība.
• Ceļojumu apdrošināšanā, ja zaudējumi radušies slikti saplānota ceļojuma dēļ.
  

Tāpēc pirms līguma noslēgšanas vienmēr izlasi, kas ir apdrošināts un kādi ir izņēmumi.

---

Noskaties Latvijas Apdrošinātāju asociācijas video un uzzini, kāpēc nepieciešama ir apdrošināšana?                                                                                    

Par tēmu

Apdrošināšana

Kā veidojas mana pensija?

Pensija (vieglajā valodā)

Latvijā visi cilvēki vecumdienās saņem pensiju.
Mūsu valstī ir stabila pensiju sistēma.
Pensija sakrājas cilvēka darba dzīves laikā.
 
Pensiju var sakrāt dažādos veidos.
Tāpēc Latvijā ir 3 pensiju līmeņi.
Pensiju 1. un 2. līmenī nauda sakrājas no samaksātajiem nodokļiem.
Pensiju 3. līmenī cilvēks pats var sakrāt papildu naudu pensijai.
Viņš pats izvēlas,
cik daudz naudas katru mēnesi var iemaksāt savai pensijai nākotnē.

Katram cilvēkam ir tiesības zināt,

• kā veidojas viņa pensija,
• kā viņš var ietekmēt savas pensijas lielumu.

Buklets - Pensija Latvijā

---

Pensiju 1. līmenis

Pensiju 1. līmeni katram strādājošam cilvēkam nodrošina valsts.
Šī pensija veidojas no katra strādājoša cilvēka samaksātajiem nodokļiem.
Pensiju 1. līmenī katru mēnesi ieskaita 15 % no cilvēka bruto darba algas.
Bruto darba alga ir alga pirms nodokļu nomaksas.
Reizēm to sauc par darba algu “uz papīra”.
 
Katra cilvēka pensijas lielumu aprēķina un izmaksā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra.
Saīsināti to sauc VSAA.
Savas nākotnes pensijas lielumu šobrīd var apskatīties
interneta mājaslapā www.latvija.gov.lv.
E-pakalpojumu sadaļā jāmeklē pakalpojums
"Informācija par prognozējamo vecuma pensijas apmēru".
Šo informāciju var uzzināt arī jebkurā VSAA klientu apkalpošanas centrā.

---

Pensiju 2. līmenis

Kā cilvēki piedalās pensiju 2. līmeņa veidošanā?

• Šajā līmenī noteikti jāpiedalās cilvēkiem,
   kuri dzimuši pēc 1971. gada 1. jūlija.
   Piedalīties sāk katrs strādājošs cilvēks no 15 gadu vecuma.
• Brīvprātīgi var piedalīties cilvēki,
  kuri dzimuši laikā no 1951. gada 2. jūlija līdz 1971. gada 1. jūlijam.

Katrs pensiju 2. līmeņa dalībnieks pats var izvēlēties:

• pārvaldnieku savam pensiju 2. līmenim,
• ieguldījumu plānu,
• kā saņemt savu pensiju 2. līmenī sakrāto naudu pensijas vecumā,
• vai kāds var mantot pensiju 2. līmenī sakrāto naudu pēc cilvēka nāves.

Pensiju 2. līmenī katru mēnesi ieskaita 5 % no cilvēka bruto darba algas.
Šī nauda nekrājas bankā kā pensiju 1. līmenī.
Pensiju 2. līmenī pensiju pārvaldnieki naudu iegulda finanšu tirgū,
lai pelnītu lielāku nākotnes pensiju.
Finanšu tirgus ir starptautisks tirgus,
kurā pērk un pārdod dažādus vērtspapīrus.
Piemēram, akcijas un obligācijas.

Akcijas ir uzņēmumu daļas,
kas ļauj to īpašniekiem saņemt daļu no uzņēmuma peļņas.

Peļņa ir papildu nauda,
ko var nopelnīt papildus pirkumā iztērētai naudai.

Obligācijas ir naudas aizdevums valstij vai uzņēmumam uz noteiktu laiku.
Pēc noteiktā laika cilvēks saņem atpakaļ
aizdoto naudu un iegūst arī peļņu.

Pārvaldnieks

Katra cilvēka pensiju 2. līmenim ir vajadzīgs pārvaldnieks.

Pārvaldnieks ir ieguldījumu sabiedrība.
Latvijā ir 8 naudas pārvaldnieki.

Ikviens var izvēlēties sev citu pensiju 2. līmeņa pārvaldnieku.

Savas pensijas pārvaldnieku var mainīt 1 reizi gadā.
Informāciju par savu pensiju 2. līmeņa pārvaldnieku var atrast
mājaslapā ww.latvija.gov.lv.
E-pakalpojumu sadaļā jāmeklē pakalpojums
“Informācija par valsts fondēto pensiju dalībnieka
reģistrāciju un ieguldījuma plāna izvēli”.
Šo informāciju var uzzināt arī
jebkurā VSAA klientu apkalpošanas centrā.
 

Ieguldījumu plāni

Cilvēka izvēlētais pensiju 2. līmeņa pārvaldnieks iegulda naudu finanšu tirgos.
Finanšu tirgos naudu var nopelnīt un arī pazaudēt.
Var būt drošāki ieguldījumi ar mazāku peļņu.
Citi ieguldījumi var ļaut nopelnīt vairāk,
taču reizēm var naudu arī pazaudēt.

Pārvaldnieks piedāvā izvēlēties katram izdevīgākos veidus naudas pelnīšanai.
Tos sauc par ieguldījumu plāniem.
 
Var izvēlēties ieguldīt naudu:

• dažādu uzņēmumu akcijās un vērtspapīros,
• ar lielu, vidēju vai mazu risku naudu zaudēt vai nopelnīt,
• noteiktas valsts un pasaules daļas uzņēmumos.

Par naudas pārvaldīšanu cilvēki pārvaldniekam maksā komisijas maksu.
Komisijas maksa ir samaksa par darbu.
Komisijas maksa dažādiem plāniem atšķiras.

Katrs cilvēks var mainīt ieguldījuma plānu pie sava pārvaldnieka
2 reizes kalendārajā gadā.
Kalendārais gads sākas ar janvāri un beidzas ar decembri.
 

Kā atrast sev izdevīgu ieguldījumu plānu?

Viens un tas pats ieguldījumu plāns dažādos laikos var darboties atšķirīgi.
Piemēram, vienā gadā tas nopelna papildu naudu.
Citā gadā tas pats ieguldījumu plāns zaudē naudu.
Tāpēc ir svarīgi salīdzināt dažādus ieguldījumu plānu rezultātus vienādā laika posmā.
Tie ir vismaz 5–7 gadi.

Mājaslapā www.manapensija.lvvar salīdzināt:

• dažādus pensijas pārvaldniekus,
• kā darbojas dažādu ieguldījumu plāni.

Ieguldījumu plānu veidi

Viens un tas pats ieguldījumu plāns
Dažādos laikos var darboties atšķirīgi.
 
Tie var būt:

• augsta riska plāni,
• vidēja riska plāni,
• zema riska plāni.

Dažādos vecumos izdevīgi ir atšķirīgi ieguldījumu plāni.
Ir svarīgi izvēlēties savam vecumam labāko ieguldījumu plānu.
 
1. Līdz pensijai ir vairāk nekā 20 gadu
Šajā vecumā var izvēlēties augsta riska ieguldījumu plānus.
Augsta riska plānos pensiju pārvaldnieks par lielāko daļu naudas pērk akcijas.
Īsā laikā šādos plānos peļņa var būt ļoti mainīga.
Augsta riska plānos peļņa par nopirktajām akcijām dažos brīžos ir liela,
dažos brīžos peļņas nav.
Savukārt 20 gados šādi plāni ļauj nopelnīt visvairāk papildu naudas pensijai.

2. Līdz pensijai ir vairāk nekā 7 gadi
Šajā vecumā var izvēlēties vidēja riska ieguldījumu plānus.
Vidēja riska plānos pensiju pārvaldnieks pērk akcijas ne vairāk kā par pusi naudas.
Par pārējo naudu pārvaldnieks pērk obligācijas.
Īsā laikā peļņa vidēja riska plānam var būt mainīga.
Tomēr vairāk nekā 7 gados šāda plāna peļņa ir vidēja.
Tas ļauj nopelnīt papildu naudu nākotnes pensijai.

3. Līdz pensijai ir palikuši 3 gadi vai mazāk
Šajā vecumā var izvēlēties zema riska ieguldījumu plānus.
Zema riska ieguldījumu plānos pārvaldnieks pērk akcijas ne vairāk kā par ceturto daļu naudas.
Par pārējo naudu pensiju pārvaldnieks pērk obligācijas.
Zema riska plānos peļņa mainās vismazāk.
Šie plāni ļauj nopelnīt nedaudz papildu naudas pensijai.
 

Sakrātās naudas mantošana

Dažreiz cilvēki nomirst pirms vecuma pensijas saņemšanas.
Tāpēc pensiju 2. līmenī sakrāto naudu var atstāt mantiniekiem.
Mantinieki ir tie,
kas pēc cilvēka nāves saņem viņa īpašumu un dzīves laikā sakrāto.
 
Ir vairāki veidi naudas atstāšanai mantojumā:

1. Var norādīt konkrētu mantinieku. 
Pensiju 2. līmenī sakrāto naudu valsts ieskaitīs šī mantinieka pensiju 2. līmenī.
Mantinieks šo naudu saņems,
kad dosies pensijā.

2. Atstāt mantošanā mantiniekiem.
Cilvēks pats neizvēlas konkrētu mantinieku.
Tad valsts rīkosies ar šo naudu atbilstoši likumam.
Mantiniekiem vajadzēs notāra palīdzību.
Notārs ir valsts apstiprināts jurists,
kurš palīdz cilvēkiem kārtot svarīgu darījumu dokumentus.
Naudu var ieskaitīt mantinieka pensiju 2. līmenī.
Naudu var arī pārskaitīt uz mantinieka bankas kontu.
Tad mantiniekam no saņemtās naudas būs jāmaksā nodoklis.

3. Ieskaitīt valsts pensiju speciālajā budžetā. 
Tad sakrātā nauda kļūs par daļu no bērnu apgādnieka zaudējuma pensijas.
Šī iespēja ir piemērotāka vecākiem ar maziem bērniem.
 
Ja cilvēks nav izvēlējies nevienu par savu mantinieku,
pensiju 2. līmenī sakrātā nauda pēc cilvēka nāves paliek valstij.
 
Cilvēks var mainīt izvēlēto mantinieku tik reizes,
cik viņš to grib.
Mantinieks var saņemt mantoto naudu 10 gadu laikā.
Ja mantinieki 10 gadu laikā nepiesakās,
nauda paliek valstij.
 

Kā var saņemt pensiju 2. līmenī sakrāto naudu?

Sakrāto naudu var saņemt,
kad pienāk pensijas vecums.

Savu pensijas vecumu var uzzināt: 

• VSAA mājaslapas www.vsaa.gov.lv pakalpojumu sadaļā,
  tālāk sadaļā “Pensijas” jāatrod sadaļa “Vecuma pensija” un “Plašāk par pakalpojumu”;
• jebkurā VSAA klientu apkalpošanas centrā.
   

Pensijas vecumā katrs cilvēks var izvēlēties veidu,
kā saņemt naudu.
 
1. Pievienot savu 2. pensiju līmenī sakrāto naudu 1. pensiju līmeņa naudai.
Ar šo brīdi valsts katru mēnesi izmaksās no sakrātās naudas aprēķināto pensiju.
Naudas krāšana beidzas.
Tagad sakrāto naudu vairs neviens cits vairs nevarēs mantot.

2. Noslēgt pensijas apdrošināšanas līgumu ar kādu apdrošinātāju. 
To var izdarīt tikai tas cilvēks,
kuram 2. pensiju līmenī sakrājušies vismaz 2 tūkstoši eiro.
Tagad apdrošinātājs katru mēnesi izmaksās no sakrātās naudas aprēķināto pensiju.
Ja cilvēks nomirst,
viņa mantinieki var mantot vēl neizmaksāto naudu.

---

Pensiju 3. līmenis

Pensiju 3. līmenī cilvēki paši izvēlas piedalīties.
Pensiju 3. līmenis ļauj sakrāt vairāk naudas vecumdienām.
Cilvēki ieskaita savu naudu privātos pensiju fondos.
Cilvēki paši izvēlas,
cik bieži to darīt un cik daudz naudas ieskaitīt.
Tās sauc par iemaksām.
 
Pensiju 3. līmenī var būt šādas iemaksas:

• Katrs pats no darba algas vai jebkuras citas naudas iemaksā pensiju 3. līmenī.
   Piemēram, no saviem ietaupījumiem vai mantojuma. 
• Darba devējs iemaksā pensiju 3. līmenī noteiktu naudas summu
  no darbinieka darba algas. 
• Cits cilvēks var iemaksāt otra cilvēka pensiju 3. līmenī.
  Piemēram, to var darīt vīrs vai sieva.

Iemaksas pensiju 3. līmenī ir svarīgi sākt jauniem cilvēkiem.
Tad varēs uzkrāt vairāk naudas.

Kā darbojas privātie pensiju fondi?
Privātie pensiju fondi saņem iemaksas no daudziem cilvēkiem.
Šo naudu privātie pensiju fondi iegulda finanšu tirgos.
Tā katra cilvēka iemaksātā nauda pelna papildu naudu pensijai.
Jāatceras,
ka finanšu tirgos naudu var nopelnīt un arī pazaudēt.
 
Privātie pensiju fondi piedāvā dažādus pensiju plānus.
Pensiju plāns ir kā grozs,
kurā ir dažādas akcijas un obligācijas.
Katrs cilvēks izvēlas sev izdevīgāko pensiju plānu.
Par naudas pārvaldīšanu cilvēki maksā komisijas maksu.
 

Pensiju plānu veidi

Privātie pensiju fondi piedāvā dažādus pensiju plānus.
Tas ir tāpēc,
ka privātie pensiju fondi var ieguldīt naudu:

• dažādu uzņēmumu akcijās un vērtspapīros,
• ar lielu, vidēju vai mazu risku naudu zaudēt,
• noteiktas valsts vai pasaules daļas uzņēmumos,
• dažādu valstu naudā.
  Piemēram, eiro vai dolāros.

Viens un tas pats pensiju plāns
dažādos laikos var darboties atšķirīgi.
Piemēram, vienā gadā tas nopelna papildu naudu.
Citā gadā tas pats ieguldījumu plāns zaudē naudu.
Šo izmaiņu dēļ sakrātās naudas kļūst vairāk vai mazāk.
Tāpēc ir jāsalīdzina dažādu pensiju plānu rezultāti vienādā laika posmā.
 
Ir vairāki pensiju plānu veidi pensiju 3. līmenim.
Tie var būt:

• augsta riska plāni,
• vidēja riska plāni,
• zema riska plāni.

Katrs cilvēks var izvēlēties vienu vai vairākus pensiju 3. līmeņa plānus.
 
Kā atrast sev izdevīgu pensiju plānu? 
Dažādos vecumos izdevīgi ir atšķirīgi pensiju plāni.
Ir svarīgi izvēlēties savam vecumam labāko pensiju plānu.
 
1. Līdz pensijai ir vairāk nekā 20 gadu
Šajā vecumā var izvēlēties augsta riska pensiju plānus.
Augsta riska plānos pensiju pārvaldnieks par lielāko daļu naudas pērk akcijas.
Īsā laikā šādos plānos peļņa var būt ļoti mainīga.
Augsta riska plānos peļņa par nopirktajām akcijām dažos brīžos ir liela,
dažos brīžos peļņas nav.
Savukārt 20 gados šādi plāni ļauj nopelnīt visvairāk papildu naudas pensijai.

2. Līdz pensijai ir vairāk nekā 7 gadi
Šajā vecumā var izvēlēties vidēja riska pensiju plānus.
Vidēja riska plānos pensiju pārvaldnieks pērk akcijas ne vairāk kā par pusi naudas.
Par pārējo naudu pārvaldnieks pērk obligācijas.
Īsā laikā peļņa vidēja riska plānam var būt mainīga.
Tomēr vairāk nekā 7 gados šāda plāna peļņa ir vidēja.
Tas ļauj nopelnīt papildu naudu nākotnes pensijai.

3. Līdz pensijai ir mazāk nekā 3 gadi
Šajā vecumā var izvēlēties zema riska pensiju plānus.
Zema riska pensiju plānos pārvaldnieks pērk akcijas ne vairāk kā par ceturto daļu naudas.
Par pārējo naudu pensiju pārvaldnieks pērk obligācijas.
Zema riska plānos peļņa mainās vismazāk.
Šie plāni ļauj nopelnīt nedaudz papildu naudas pensijai.
 
Ikvienam cilvēkam ir tiesības: 

• uzzināt par izvēlētā pensiju plāna rezultātiem,
• mainīt pensiju plānu pret citu tā paša privātā pensiju fonda plānu,
• uzdot citam pensiju fonam pārvaldīt sakrāto naudu. 

Sakrātā nauda

Sakrātās naudas daudzums būs atkarīgs no tā:

• cik daudz naudas ieskaita pensiju plānā,
• cik veiksmīgs būs izvēlētais pensiju plāns.

Vairāk var sakrāt:

• ja regulāri ieskaita pensiju plānā vairāk naudas,
• ja pensiju plānā ieskaita naudu ilgu laiku,
•  ja pārvaldniekam labi veicas finanšu tirgū un
  iemaksātā nauda nopelna vairāk papildu naudas.

Kā var saņemt pensiju 3. līmenī sakrāto naudu?
Pensiju 3. līmenī sakrāto naudu cilvēks var saņemt,
kad sasniedz pensiju plānā noteikto vecumu.
Tie ir vismaz 55 gadi.
 
Pensiju 3. līmenī sakrāto naudu var saņemt pa daļām vai visu uzreiz.
Par papildus nopelnīto naudu ir jāsamaksā nodokļi.
To izdarīs pensiju pārvaldnieks.
Arī pēc naudas saņemšanas var turpināt krāt naudu pensiju 3. līmenī.

Ja cilvēks pats ieskaita naudu pensiju 3. līmenī,
valsts atmaksā iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļu.
Tad jāiesniedz nodokļu deklarācija Valsts ieņēmumu dienestam.
Taču nauda pensiju 3. līmenī jāieskaita vismaz 2 gadus.
Tikai tad valsts atmaksās iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļu.

Ja naudu pensiju 3. līmenī ieskaita darba devējs,
valsts nodokļus neatmaksā.

Mājaslapā www.vid.gov.lvvar:

• saņemt konsultāciju par nodokļiem,
• uzzināt,
  kā jāaizpilda gada ienākumu deklarācija.
  Jāmeklē sadaļa “Gada ienākumu deklarācija”.

Pensiju 3. līmenī sakrātās naudas mantošana

Pensiju 3. līmenī sakrāto naudu var mantot.
Mantiniekus sakrātajai naudai var ierakstīt jau pensiju 3. līmeņa līgumā.
Mantinieku var arī neierakstīt līgumā.
Tad pēc cilvēka nāves valsts rīkosies ar naudu atbilstoši likumam.
 
Vairāk par pensiju 3. līmeni un pensiju plāniem var izlasīt
mājaslapā www.manapensija.lv.

Tests: Vai vari atbildēt ar "jā" uz visiem testa jautājumiem?