Kā atšķiras ieguldījumu veidi, un kas jāņem vērā, izvēloties piemērotāko?

Ieguldījumu veidi

Noguldījumi

No garantētas drošības valsts obligācijās līdz lielākam ienesīgumam uzņēmumu obligācijās – izvēlies sev piemērotāko.

Noguldījums — naudas līdzekļi, kas tiek glabāti bankas (vai krājaizdevu sabiedrības) kontā noteiktu vai nenoteiktu laiku ar vai bez procentiem.

Termiņnoguldījumi

Termiņnoguldījumi — uz noteiktu laika periodu bankā noguldīti naudas līdzekļi, par kuriem banka maksā nolīgtos procentus.

Termiņnoguldījums tiek fiksēts uz noteikta laika periodu ar garantētu pamatsummu un procentiem.

Tu vari sekot līdz aktuālajām kredītiestāžu piedāvātajām procentu likmēm Latvijas Bankas vietnē.
Plašāka informācija par termiņnoguldījumiem pieejama sadaļā "Uzkrājumu veidi".

Valsts un korporatīvās (uzņēmumu) obligācijas

Obligācijas emitē (izlaiž) valstis, pašvaldības un uzņēmumi, un tās tiek tirgotas biržā. Tās sniedz iespēju prognozēt ienākumus no ieguldījuma.

Obligācija (bond) — parāda vērtspapīrs, ar kura palīdzību ieguldītājs aizdod naudu emitentam. Emitents uzņemas pienākumus atmaksāt obligācijas, tās pilno vērtību un kuponu (procentus) noteiktā datumā.

Nominālvērtība — iegādāto parādu vērtspapīru apjoms.

Kupons (coupon rate) - fiksēta vai mainīga procentu likme, kādu emitents maksā obligāciju turētājam.

Termiņš (maturity date) — termiņš, kad nomināla vērtība tiks atmaksāta obligāciju turētājam.

Dzēšanas datums (redemption date) — datums, kurā beidzas obligācijas termiņš un emitents atgriež obligāciju turētājam aizņemtos līdzekļus.

Emitents (izdevējs) — tas, kurš aizņemas naudu (piemēram, uzņēmumi, pašvaldības, valstis, starptautiskas organizācijas), apņemas maksāt noteiktu procentu likmi un termiņa beigās atmaksāt aizņemto naudas summu - obligāciju nominālvērtību.

Valsts obligācijas ir valsts vērtspapīri. Iegādājoties obligācijas, ieguldītājs aizdod naudu valstij, pretī saņemot iespēju uzkrāt un gūt procentu ienākumus. Valsts emitē (izlaiž) obligācijas, lai īstenotu reformas vai segtu budžeta izdevumus.

Uzņēmuma (korporatīvās) obligācijas. Iegādājoties obligācijas, ieguldītājs aizdod naudu uzņēmumam, pretī saņemot iespēju uzkrāt un gūt procentu ienākumus. Uzņēmumi emitē (izlaiž) obligācijas, lai piesaistītu līdzekļus uzņēmējdarbības attīstībai.

Ieguldītāja (obligāciju turētāja) mērķis

Iegādājoties obligācijas, ieguldītājs vēlas:

saņemt regulārus procentu ienākumus (kuponus);
termiņa beigās atgūt ieguldīto pamatsummu.

Obligāciju emisijas noteikumos ir paredzēts, kad ieguldītājs saņem regulārus procentu maksājumus - reizi ceturksnī, pusgadā vai gadā līdz obligāciju dzēšanas termiņam. Procentu likme var būt fiksēta vai mainīga.

Obligāciju pamatsumma tiek atmaksāta to dzēšanas dienā. Tomēr ieguldītājs var izvēlēties pārdot obligācijas arī pirms termiņa beigām. Šādā gadījumā obligāciju pārdošanas cena būs atkarīga no tirgus situācijas un procentu likmēm pārdošanas brīdī.

Obligāciju veidi pēc dzēšanas termiņa

īstermiņa obligācijas - līdz 1 gadam;
vidēja termiņa obligācijas - no 1 līdz 5 gadiem;
ilgtermiņa obligācijas - ilgāk par 5 gadiem;
beztermiņa obligācijas - termiņš nav noteikts.

Riski, ieguldot obligācijās

Obligācijas tiek uzskatītas par zema riska ieguldījumu veidu, tomēr:

tās nav pilnībā bez riska;
zemāks risks nozīmē arī vidēji zemāku peļņu salīdzinājumā ar riskantākiem ieguldījumu veidiem, piemēram, akcijām;
uzņēmuma bankrota gadījumā, obligāciju turētājs var zaudēt daļu ieguldījuma vai, atsevišķos gadījumos, visu savu ieguldījumu.

Pirms ieguldīšanas rūpīgi iepazīsties ar obligāciju emisijas prospekta noteikumiem, kurā ietverta svarīga informācija par emisijas noteikumiem un riskiem.
Lai mazinātu risku diversificē ieguldījumu, sadalot to starp dažādiem ieguldījumu veidiem.

Drošība vai risks

Ja tava prioritāte ir drošība un ieguldītās naudas vērtības saglabāšana, piemērotākas var būt valsts obligācijas vai krājobligācijas.
Ja vēlies augstāku ienesīgumu un esi gatavs uzņemties lielāku risku, apsver iespēju ieguldīt labi zināmu un finansiāli stabilu uzņēmumu obligācijās.

Obligāciju iegāde

Atver ieguldījumu vai vērtspapīru kontubankas filiālē, internetbankā vai pie ieguldījumu brokera. Dažas bankas šo pakalpojumu piedāvā bez maksas.
Izvēlies obligācijas, kuras vēlies iegādāties.
Iesniedz pirkuma rīkojumu obligāciju iegādei.
Informāciju par jaunajām obligāciju emisijām meklē Nasdaq Baltija vietnē, vai konsultējies ar savu banku vai ieguldījumu brokeri.

Emitents tev regulāri izmaksā procentus (kuponus), bet termiņa beigās atmaksā visu aizdoto naudas summu.

Informācija par norisēm Baltijas obligāciju tirgū ir pieejama Nasdaq Baltija vietnes sadaļā "Obligāciju saraksts".

Par nodokļu samaksu ir atbildīgs pats ieguldītājs

Darījumiem, kas tiek veikti, izmantojot ieguldījumu vai vērtspapīru kontu, nodokļu piemērošana notiek saskaņā ar tā noteikumiem.
Peļņai, kas gūta no Latvijas, citas Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomiskās zonas valsts, vai pašvaldību obligācijām, fiziskām personām nav jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) no procentu (kuponu) ienākumiem.

Uzņēmuma vai valsts obligācijas

	Uzņēmuma obligācijas (nepieciešama rūpīga uzņēmuma finanšu izvērtēšana)	Valsts obligācijas
Iegādājoties tu iegūsti	Parāda vērtspapīrus	Parāda vērtspapīrus
Ieguldījuma periods	Iespēja pārdot pirms to termiņa beigām, taču cena var būt atkarīga no pārdošanas brīdī esošās tirgus situācijas.	Iespēja pārdot pirms to termiņa beigām, taču cena var būt atkarīga no pārdošanas brīdī esošās tirgus situācijas.
Peļņas iespējas	Kuponi (procentu ienākumi)	Kuponi (procentu ienākumi)
Garantija atmaksāt ieguldīto summu	Ir - perioda beigās	Ir – perioda beigās
Paredzama peļņa	Ir	Ir
Risks	Vidējs. Uzņēmuma darbības rezultāti, tirgus svārstības, un ekonomiskie faktori var ietekmēt uzņēmuma spēju atmaksāt aizdoto naudu.	Zemāks
Nodokļi no gūtās peļņas	Par obligāciju kuponu ienākumiem jāmaksā 25.5 %.	Nav jāmaksā, ja iegādātas Latvijas vai citas ES dalībvalsts, vai Eiropas Ekonomiskās zonas valsts, vai pašvaldību obligācijas, tad Latvijā no šiem ienākumiem (arī kuponiem jeb procentu ienākumiem) fiziskajām personām nodoklis nav jāmaksā.

_{IIN - iedzīvotāju ienākuma nodoklis}

Noskaties Nasdaq Baltija video un uzzini, kā pelnīt, ieguldot obligācijās?

Obligāciju IPO (Initial Public Offering)

Obligāciju IPO ir uzņēmuma obligāciju sākotnējais publiskais piedāvājums. Šādā emisijā uzņēmums piedāvā plašākai sabiedrībai iegādāties tā emitētās obligācijas. Iegādājoties šādas obligācijas, tu faktiski aizdod naudu uzņēmumam uz noteiktu termiņu, par ko saņem regulārus procentu maksājumus – piemēram, reizi gadā.

Obligāciju IPO ļauj uzņēmumam sākotnēji publiski piedāvāt savas obligācijas par noteiktu cenu, pēc tam obligācijas parasti tiek iekļautas tirdzniecībai biržā, kur jau notiek obligāciju pirkšanas un pārdošanas darījumi, jeb otrreizējā tirdzniecība.

Obligāciju emisijas process

Lai obligācijas tiktu piedāvātas publiski, uzņēmumam jāizstrādā emisijas prospekts vai vienkāršots informācijas dokuments, kurā aprakstītas obligācijas un emisijas nosacījumi. Prospektu apstiprina Latvijas Banka. Tajā iekļauj informāciju par:

piedāvāto obligāciju skaitu un nominālvērtību;
procentu likmi (fiksēto vai mainīgo; to dēvē arī par kupona likmi);
dzēšanas termiņu (datumu, kad obligācijas tiks atmaksātas);
datumiem, kad var pieteikties obligāciju iegādei;
bankām vai ieguldījumu platformām, kuras nodrošina iespēju iegādāties obligācijas.

Visbiežāk, obligācijas pēc IPO tiek iekļautas biržā un kļūst pieejamas otrreizējā tirgū.

Piemērs!

Uzņēmums piedāvā 25 000 obligāciju ar katras obligācijas nominālvērtību 100 eiro. Ja visas obligācijas tiek pārdotas, uzņēmums piesaista 2,5 milj. eiro. Tu iegādājies 100 obligāciju ar 5 % fiksētu kupona likmi:

Ieguldījums: 100 × 100 eiro = 10 000 eiro
Gada ienākums no procentiem: 5 % × 10 000 eiro = 500 eiro
Termiņa beigās saņemsi atpakaļ ieguldīto summu: 10 000 eiro.

Krājobligācijas

Krājobligācijas — Latvijas valsts vērtspapīra veids, kas ir drošs ieguldījums, kura procenta likmes nosaka Valsts kase. Iegādājoties krājobligācijas tu investē savā valsts attīstībā.

Priekšrocības

Drošība - valsts garantē ieguldītās summas atmaksu.
Procentu likmes - pielāgotas aktuālai tirgus situācijai.
Nodokļu atvieglojumi - peļņa no krājobligācijām netiek aplikta ar iedzīvotāju ienākuma nodokli.

Kā un kurš var iegādāties krājobligācijas?

Apmeklē www.krajobligācijas.lv un izvēlies aktuālo piedāvājumu.
Pirkums tiek veikts, izmantojot tiešsaistes maksājumu ar internetbankas starpniecību.
Krājobligācijas tiek izsniegtas elektroniskā formā un saglabātas vērtspapīru kontā valsts kasē.
Fiziskas personas no 18 gadu vecuma, kurām ir atvērts norēķinu konts kredītiestādē.

Uzzini, vai krājobligācijas var mantot, pārdot vai uzdāvināt citai personai, kā arī atrodi atbildes uz citiem sev interesējošiem jautājumiem vietnē www.krajobligacijas.lv.

Noskaties Nasdaq Baltija video un uzzini, kā pelnīt, ieguldot krājobligācijās?

Ikvienam Latvijas komercbanku vai krājaizdevu sabiedrību klientam tiek nodrošināta atlīdzība par visu veidu noguldījumiem līdz 100 000 eiro katrā komercbankā vai krājaizdevu sabiedrībā (visos kontos kopā, ja vienā bankā ir vairāki konti). Plašāku informāciju vari uzzināt Latvijas Bankas vietnē.

Plašāka informācija par noguldījumiem pieejama sadaļā "Uzkrājumu veidi".

Akcijas

Aplūko akcijas kā ieguldījumu veidu, sākot no to emisijas un sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO) līdz brīvprātīgai un obligātai akciju atpirkšanai.

Akcijas

Ieguldīšana konkrētos uzņēmumos

Akcija (-s) — vērtspapīrs, kas apliecina, līdzdalību uzņēmumā. Iegādājoties akcijas, akcionārs kļūst par uzņēmuma līdzīpašnieku ar noteiktām tiesībām - Latvijā, Eiropā, ASV un citviet pasaulē.

Dividendes — peļņa pēc nodokļu nomaksas, kas iegūta uzņēmuma darbības laikā. Peļņa rodas pieaugot akcijas vērtībai.

Akciju portfeļi vēsturiski nodrošina lielāku peļņu nekā citi ieguldījumu risinājumi.
Akciju ieguldījumi visbiežāk nes lielāku atdevi ilgākā laika posmā, tāpēc tie ir piemēroti tiem, kuri plāno ieguldīt ilgtermiņā.
Tomēr peļņa nav garantēta - akciju cenas mainās katru dienu - tās ietekmē gan uzņēmuma darbības rezultāti, gan ekonomiskais stāvoklis un tirgus apstākļi.
Ja ieguldījums veikts veiksmīga uzņēmuma pamatkapitālā, no akciju turēšanas akcionārs var gūt lielāku peļņu – gan no dividendēm, gan no akciju vērtības pieauguma.
Ieguldījumi akcijās nav bez riska. Uzņēmumam nonākot finansiālās grūtībās, akcionāri var daļēji vai pilnībā zaudēt visu ieguldīto naudu.

Akciju iegāde

Atver ieguldījumu vai vērtspapīru kontu bankas filiālē, internetbankā vai pie ieguldījumu brokera. Dažas bankas šo pakalpojumu piedāvā bez maksas.
Izvēlies akcijas, kuras vēlies iegādāties.
Iesniedz pirkuma rīkojumu akciju iegādei.
Informāciju par jaunajām akciju emisijām vai par esošo akciju piedāvājumu meklē Nasdaq Baltija vietnē vai konsultējies ar savu banku vai ieguldījumu brokeri.
Ieguldīšanu iespējams sākt ar nelielām summām - piemēram, iegādājoties Baltijas uzņēmumu akcijas.

Informācija par norisēm Baltijas akciju tirgū ir pieejama Nasdaq Baltija vietnes sadaļā "Akciju saraksts".

Par nodokļu samaksu ir atbildīgs pats ieguldītājs

Pārdodot akcijas, no gūtās peļņas ir jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN), ja pārdošanas cena pārsniedz iegādes vērtību.
Darījumiem, kas tiek veikti, izmantojot ieguldījumu kontu, nodokļu piemērošana notiek saskaņā ar tā noteikumiem.

Akcijas vai valsts obligācijas

	Akcijas	Valsts obligācijas
Iegādājoties tu iegūsti	Īpašumtiesību daļas uzņēmumā	Parāda vērtspapīrus
Ieguldījuma periods	Nav noteikts	Noteikts. Iespējams pārdot obligācijas pirms to termiņa beigām, taču cena būs atkarīga no pārdošanas brīdī esošās tirgus situācijas.
Peļņas iespējas	Dividendes, procentu ienākumi	Kuponi (procentu ienākumi)
Garantija atmaksāt ieguldīto summu	Nav	Ir – perioda beigās
Paredzama peļņa	Nav	Ir
Risks	Augstāks. Uzņēmuma darbības rezultāti, tirgus svārstības un ekonomiskie faktori var ietekmēt peļņu no akciju vērtības.	Zemāks
IIN no gūtās peļņas	Ir jāmaksā. Atkarīgs no emitenta valsts normatīvajiem aktiem.	Nav jāmaksā, ja iegādātas Latvijas vai citas ES dalībvalsts, vai Eiropas Ekonomiskās zonas valsts, vai pašvaldību obligācijas, tad Latvijā no šiem ienākumiem (arī kuponiem jeb procentu ienākumiem) fiziskajām personām IIN nav jāmaksā.

_{IIN - iedzīvotāju ienākuma nodoklis}

Noskaties Nasdaq Baltija video un uzzini, kā pelnīt, ieguldot akcijās?

IPO jeb sākotnējais publiskais akciju piedāvājums

IPO jeb sākotnējais publiskais akciju piedāvājums — viens no publisko akciju emisiju veidiem. Uzņēmuma akcijas pirmo reizi publiski tiek piedāvātas iegādei plašam ieguldītāju lokam.

Lai uzņēmums varētu piedāvāt akcijas biržā, tam ir jāveic rūpīga sagatavošanās. Sākotnējā publiskā piedāvājuma nosacījumi, tiek noteikti prospektā, kuru apstiprina Latvijas Banka.
IPO ļauj uzņēmumiem pirmo reizi piedāvāt savas akcijas publiskā tirgū (biržā), dodot iespēju iedzīvotājiem tās iegādāties un kļūt par uzņēmuma līdzīpašniekiem.

Tas ir veids, kā uzņēmums iegūst papildu naudas līdzekļus, lai:

veicinātu sava uzņēmuma attīstību;
izstrādātu jaunus produktus;
palielinātu eksportu;
paplašinātu savu tirgus daļu;
veiktu ieguldījumus jaunos tehnoloģiju risinājumos.

Piemēram, ja uzņēmums emitē vienu tūkstoti akciju un vienas akcijas nominālvērtība ir 100 eiro, tad, pārdodot visas IPO akcijas, šis uzņēmums būs piesaistījis papildu 100 000 eiro.

IPO akciju iegāde

Pirms katra IPO Nasdaq Baltija biržā uzņēmums publicē paziņojumu, kurā norādīta šāda informācija:

IPO akcijas cena;
termiņš, līdz kuram var pieteikties akciju iegādei;
kā piedalīties piedāvājumā;
bankas, kuras nodrošinās iespēju interesentiem iegādāties IPO akcijas;
prospekts vai informācijas dokuments ar visu būtiskāko informāciju ieguldītājam par piedāvātajām akcijām un uzņēmuma attīstības plāniem.

Lielākoties uzņēmumi vēlas nodrošināt veiksmīgu startu biržā, tāpēc sākotnējā IPO akciju cena var būt izdevīga.

Atceries!

Ieguldījumiem ir jābūt diversificētiem. Jebkurš ieguldījuma veids ir saistīts ar risku.

Brīvprātīgā akciju atpirkšana

Akciju atpirkšana ir process, kurā persona (vai personas, kas rīkojas saskaņoti) izsaka piedāvājumu iegādāties pārējo akcionāru akcijas, parasti ar mērķi palielināt savu līdzdalību vai pilnībā pārņemt kontroli sabiedrībā.

Galvenie atpirkšanas veidi:

Obligātais piedāvājums – jāizsaka, ja persona iegūst būtisku ietekmi (parasti pārsniedz 30% balsstiesību).
Brīvprātīgais piedāvājums – izsaka persona pēc savas iniciatīvas, bez obligāta pienākuma, lai iegūtu akcijas.

Brīvprātīgā akciju atpirkšana
(Akciju atpirkšanas likuma 15. pants)

Brīvprātīgais piedāvājums ir tāda veida akciju atpirkšanas piedāvājums, kuru persona (parasti akcionārs vai cita ieinteresēta persona) izsaka pēc savas iniciatīvas, bez likumā noteikta pienākuma to darīt. Tas nozīmē, ka persona pati izvēlas uzsākt akciju atpirkšanu no citiem sabiedrības akcionāriem, lai iegūtu lielāku ietekmi uzņēmumā vai sasniegtu kādus citus mērķus.

Kad tiek veikta brīvprātīgā akciju atpirkšana?

Piedāvājumu var izteikt jebkura persona, kura vēlas iegūt sabiedrības akcijas. Tas nav obligāts – šāds piedāvājums tiek veikts pēc paša piedāvātāja gribas.

Ja prospektā nav norādīts maksimālais akciju skaits vai akciju kategorija, uzskatāms, ka piedāvājums attiecas uz visām sabiedrības akcijām.

Piedāvātājs var noteikt:

Maksimālo akciju skaitu, ko vēlas atpirkt;
Minimālo akciju skaitu, kas jāsasniedz, lai piedāvājums stātos spēkā.

Par kādu cenu tiek atpirktas akcijas?

Brīvprātīgās atpirkšanas laikā cena tiek noteikta pēc piedāvātāja izvēles, regulējums neparedz konkrētu metodoloģiju cenas noteikšanai un var būt atkarīga no dažādiem faktoriem:

Tirgus vērtība.
Uzņēmuma finansiālā situācija.
Akcionāru interese.

Akcijas cena parasti tiek piedāvāta augstāka nekā tirgus cena, lai mudinātu akcionārus pārdot savas akcijas.

Ja brīvprātīgā piedāvājuma rezultātā persona iegūst vismaz 30 % balsstiesības, tai rodas pienākums izteikt obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu. Tomēr piedāvātājs ir atbrīvots no šāda pienākuma un obligāto piedāvājumu drīkst neizteikt, ja brīvprātīgais piedāvājums izteikts attiecībā uz visām sabiedrības akcijām par cenu, kura nav zemāka par šā likuma 9.pantā noteikto cenu. Lai izmantotu šo atbrīvojumu personai, izsakot brīvprātīgo piedāvājumu, papildus jāiesniedz piedāvājuma cenas atbilstības izvērtējums.

Atļauja izteikt brīvprātīgo akciju atpirkšanas piedāvājumu

Brīvprātīgais piedāvājums ir jānoformē kā piedāvājuma prospekts, kuru izskata un apstiprina Latvijas Banka, un kurš tiek publicēts regulētā tirgus organizētāja tīmekļvietnē.

Obligātā akciju atpirkšana

Latvijā akciju atpirkšanas procesu regulē Akciju atpirkšanas likums. Tas ir piemērojams uzņēmumiem, kuru akcijas ir iekļautas regulētajā tirgū – biržā Nasdaq Baltija (Baltijas regulētais vērtspapīru tirgus) – vai citos gadījumos, kad to nosaka likums.

Tajā noteikts, ka personai (vai personām, kas rīkojas saskaņoti) ir pienākums vai tiesības izteikt piedāvājumu atpirkt citiem akcionāriem piederošās akcijas. Šis process ir būtisks, lai aizsargātu mazākuma akcionāru intereses, īpaši situācijās, kad kāds iegūst būtisku ietekmi uzņēmumā vai plānots izņemt (izslēgt) akcijas no regulētā tirgus (biržas).

Vairāk uzzini par Nasdaq Baltija biržu šeit: Nasdaq Baltijas vērtspapīru tirgus.

Akcionārs ir uzņēmuma līdzīpašnieks, kuram pieder daļa no uzņēmuma. Viņa ienākumi var veidoties no regulārām dividendēm un kapitāla pieauguma, ja uzņēmuma darbība ir veiksmīga un akciju cena palielinās.

Kad akcionārs var pieprasīt akciju atpirkšanu?

Pienākums izteikt obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu iestājas tad, ja persona vai personas, kas rīkojas saskaņoti, iegūst tiešu vai netiešu kontroli pār sabiedrību, piemēram, iegūstot vairāk nekā 30 % no sabiedrības balsstiesībām, un šādā gadījumā likums paredz pienākumu izteikt piedāvājumu pārējiem akcionāriem atpirkt tiem piederošās akcijas.

Balsstiesību ierobežojumi

Ja personai vai personām, kas rīkojas saskaņoti, iestājas pienākums izteikt obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu, taču šis pienākums netiek izpildīts likumā noteiktajā kārtībā, tad šīs personas zaudē tiesības izmantot tieši vai netieši iegūtās balsstiesības.

Balsstiesību izmantošanas iespēju var atgūt tikai pēc tam kad ir izpildīts obligātais piedāvājums un pabeigti norēķini par iegūtajām akcijām, vai arī tad, ja balsstiesību apjoms tiek samazināts zem likumā noteiktā sliekšņa.

Par kādu cenu akcijas tiek atpirktas?

Obligātajā akciju atpirkšanas piedāvājumā akcijas tiek atpirktas par taisnīgu atlīdzību, ko nosaka, ievērojot vairākus cenu noteikšanas kritērijus, lai aizsargātu mazākuma akcionāru intereses.
Pamatā atlīdzība par akcijām tiek noteikta naudā, taču papildus var tikt piedāvāta arī maiņa pret citiem vērtspapīriem.

Ja iestājas piedāvājuma izteikšanas pienākums, tad par akciju cenu izmanto augstāko cenu, par kādu attiecīgā persona vai personas, kas rīkojas saskaņoti, pēdējo 12 mēnešu laikā pirms pienākuma iestāšanās iegādājušās sabiedrības akcijas. Ja šāda darījuma nav bijis, cena tiek noteikta, ņemot vērā akcijas vidējo svērto cenu biržā, kā arī bilances vērtību.

Tādējādi akciju atpirkšanas cena ir balstīta uz principu, ka tā nedrīkst būt zemāka par akcionāriem taisnīgi pienākošos atlīdzību.

Akcionārs, kurš nepiekrīt obligātajā piedāvājumā noteiktajai akcijas atpirkšanas cenai, ir tiesīgs 18 mēnešu laikā pēc piedāvājuma noslēgšanās vērsties tiesā un prasīt atlīdzināt cenu starpību, ja uzskata, ka noteiktā cena neatbilst taisnīgai atlīdzībai. Šādos gadījumos lietā piedalās arī Latvijas Banka, kas sniedz atzinumu atbilstoši savai kompetencei un aizstāv mazākuma akcionāru tiesības, tādējādi nodrošinot papildu uzraudzību pār taisnīgas cenas noteikšanu un aizsargājot investoru intereses..

Akciju atpirkšanas procesa galvenie posmi

Pienākuma iestāšanās – konstatēšana, ka ir sasniegts noteikts līdzdalības slieksnis vai citi apstākļi, kas rada pienākumu izteikt piedāvājumu.
Piedāvājuma prospekta izstrāde – persona izstrādā obligātā piedāvājuma prospektu, kurā jānorāda visi būtiskie piedāvājuma nosacījumi.
Prospekta iesniegšana Latvijas Bankai, kas pārbauda prospekta atbilstību normatīvajiem aktiem.
Latvijas Bankas atļaujas saņemšana – tikai pēc atļaujas saņemšanas persona drīkst izteikt publisku piedāvājumu.
Piedāvājuma izteikšana akcionāriem – tiek publicēts piedāvājums un akcionāriem ir iespēja pieņemt vai noraidīt to.
Darījuma izpilde – ja akcionāri piekrīt, notiek akciju pārdošana un samaksa piedāvājumā noteiktajā kārtībā.

Kas notiek, ja akcionārs nepiesakās laikā?

Ja akcionārs nepiesakās obligātajam akciju atpirkšanas piedāvājumam noteiktajā termiņā, viņš zaudē iespēju pārdot savas akcijas piedāvājuma ietvaros – tas nozīmē, ka pēc piedāvājuma termiņa beigām šādas akcijas vairs netiek atpirktas vai mainītas ar piedāvātāja noteiktajiem nosacījumiem. Piedāvājuma termiņš ir stingri noteikts – tas nedrīkst būt īsāks par 14 dienām un ilgāks par 70 dienām no prospekta publicēšanas un pēc šā termiņa iestāšanās piedāvājums tiek uzskatīts par noslēgtu.

Kā notiek norēķins?

Personai vai personām, kas rīkojas saskaņoti, jāveic norēķins ar visiem akcionāriem, kuri pieprasījuši atpirkšanu, vienlaikus.

Norēķinu veic piecu darbdienu laikā pēc piedāvājuma beigām saskaņā ar centrālā vērtspapīru depozitārija noteikto kārtību.

Akciju atpirkšanas cenas piemērs 

Pieņemsim šādus datus: 
pēdējā gada laikā piedāvātājs iegādājies sabiedrības akcijas par cenu: 0.150 eiro;
akcijas vidējā svērtā cena biržā pēdējo 12 mēnešu laikā ir 0.146 eiro;
akcijas bilances vērtība, kas aprēķināta, izmantojot pēdējā gada pārskata datus, ir 0.168 eiro.

Nosaka trīs cenu līmeņus:Cenas veidsVērtība (eiro)
Darījuma cena0.150
Vidējā svērtā cena0.146
Bilances vērtība0.168

Saskaņā ar Akciju atpirkšanas likuma 9. panta 3. daļu, ja ir šaubas par darījuma cenas objektivitāti vai tā bijusi noteikta ārpus tirgus u. tml., izvēlas augstāko no visām trim cenām.

Akciju atpirkšanas cena būs 0.168 eiro. Ja nav darījuma cenas, t. i., pēdējo 12 mēnešu laikā akcijas nav pirktas, tad cenu nosaka, izvēloties augstāko no vidējās svērtās tirgus cenas un bilances vērtības.

Akciju atpirkšanas pienākuma mērķis ir:

aizsargāt mazākuma akcionārus;
nodrošināt pārredzamību, kam pieder uzņēmums;
radīt godīgu izejas iespēju tiem akcionāriem, kas nevēlas palikt sabiedrībā, kurā mainījies kontrolējošais akcionārs.

Zināmu uzņēmumu akciju atpirkšana: Enefit Green SIA, AS "GRINDEKS"; AS "Latvijas Gāze", AS "VEF"

Ieguldījumu fondi un biržā tirgotie fondi (ETF)

Iepazīsti divus populārus ieguldīšanas veidus – ieguldījumu fondus un ETF – un uzzini, kā tie var palīdzēt dažādot ieguldījumus, samazināt risku un piekļūt plašam aktīvu un nozaru klāstam ar salīdzinoši zemām izmaksām.

Ieguldījumu fondi

Seko līdzi noteiktam indeksam, sektoram, precei vai citām aktīvu klasēm

Ieguldījumu fonds (investmen fund) ir kā liels grozs, kurā tiek apvienota daudzu ieguldītāju nauda. Šo naudu profesionāli pārvalda fondu pārvaldnieki, kuri to iegulda dažādos finanšu instrumentos, saskaņā ar iepriekš noteiktu ieguldījumu politiku, lai ieguldītāju interesēs nopelnītu iespējami lielāku peļņu.

Ieguldījumu fondi ļauj ar vienu darījumu ieguldīt plašā finanšu instrumentu klāstā - dažkārt pat simtos dažādu vērtspapīru, tādējādi sniedzot iespēju vienkārši diversificēt ieguldījumu portfeli un samazināt risku.
Ieguldījumu fondi netiek tirgoti biržā - to iegāde un pārdošana notiek caur banku vai ieguldījumu pakalpojumu sniedzēju, kas sadarbojas ar attiecīgā fonda pārvaldnieku.

Ieguldot fondā, tu iegādājies noteiktu daudzumu fonda daļu (jeb fonda apliecību) un kļūsti par šī fonda līdzīpašnieku.

Ieguldījumu fonda prospekts

Pirms ieguldīšanas iepazīsties ar ieguldījumu fonda prospektu - dokumentu, kurā detalizēti aprakstīta fonda ieguldījumu politika, riski, komisijas un cita svarīga informācija.
Prospekts ir pieejams fonda pārvaldnieka mājaslapā vai pie ieguldījumu pakalpojumu sniedzēja.

Ieguldījumu fondi pēc reģiona, nozares un riska

Ieguldītājs var ieguldīt fondos atbilstoši savām interesēm un mērķiem:

pēc reģiona, piemēram, ASV, ja interesē lielie tehnoloģiju uzņēmumi, Eiropā, ja dod priekšroku stabilākiem finanšu tirgiem, vai citviet pasaulē, atbilstoši savai interesei;
pēc segmenta vai nozares, piemēram, tehnoloģiju fondos, veselības aprūpes fondos, kuri iegulda farmācijas, medicīnas un citu ar veselību saistītu uzņēmumu akcijās, vai zaļās enerģijas fondos, kas fokusējas uz videi draudzīgiem risinājumiem;
pēc riska līmeņa, izvēloties fondus ar zemu, vidēju vai augstu riska līmeni - atkarībā no vēlmes saglabāt ieguldīto naudu vai sasniegt lielāku peļņu.

Ieguldīšana fondā - elastīgi un droši

Ieguldījumu fondus var pirkt un pārdot katru dienu.
Ieguldītājs iegūst tiesības uz fonda peļņas daļu atbilstoši iegādātā fonda apliecību daudzumam.
Saņemtie procenti un – ieguldījumu vērtības pieaugums paliek fondā un tiek sadalīts proporcionāli starp ieguldītājiem.
Zaudējumi no viena ieguldījuma tiek kompensēti ar peļņu no citiem ieguldījumiem, kuri ietilpst attiecīgajā ieguldījumu fondā, tādējādi samazinot kopējo riska līmeni un veicinot stabilāku peļņu ilgtermiņā.

Dažas bankas piedāvā iespēju sākt ieguldīt ieguldījumu fondos jau no 1 eiro.

Ieguldījumu fonda iegāde

Atver ieguldījumu vai vērtspapīru kontu bankas filiāle, internetbankā vai pie ieguldījumu brokera. Dažas bankas šo pakalpojumu piedāvā bez maksas.
Izvēlies ieguldījumu fondu no bankā piedāvātā fondu saraksta.
Iesniedz pirkuma rīkojumu ieguldījumu fondu iegādei.
Nosaki vēlamo ieguldījuma summu un regularitāti.

Par nodokļu samaksu ir atbildīgs pats ieguldītājs

Pārdodot ieguldījumu fondus, no gūtās peļņas ir jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN), ja pārdošanas cena pārsniedz iegādes vērtību.
Darījumiem, kas tiek veikti, izmantojot ieguldījumu kontu, nodokļu piemērošana notiek saskaņā ar noteikumiem.
Nodokļa likme ir 25.5 %.

Latvijas Bankas tīmekļvietnes sadaļā "Tirgus dalībnieki" ir publicēts saraksts ar licencētajām sabiedrībām, kurām ir tiesības pārvaldīt ieguldījumu fondus Latvijā un citās Eiropas Savienības valstīs.

Biržā tirgotie fondi (ETF)

Seko līdzi noteiktam indeksam, sektoram, precei vai citām aktīvu klasēm

Biržā tirgotie fondi (ETF jeb Exchange-traded funds) ir kā liels grozs, kurā tiek apvienoti vairāku ieguldītāju naudas līdzekļi. Šos līdzekļus profesionāli pārvalda fondu pārvaldnieki, kuri tos iegulda dažādos finanšu instrumentos, saskaņā ar iepriekš noteiktu ieguldījumu politiku, lai ieguldītāju interesēs nopelnītu iespējami lielāku peļņu.

ETF ļauj ar vienu darījumu ieguldīt plašā finanšu instrumentu klāstā - dažkārt pat simtos dažādu vērtspapīru. Tas sniedz iespēju vienkārši diversificēt ieguldījumu portfeli un samazināt risku.

Atšķirībā no tradicionālajiem ieguldījumu fondiem, ETF var brīvi tirgot biržā, līdzīgi kā akcijas.

Ieguldot fondā, tu iegādājies noteiktu daudzumu fonda daļu (jeb fonda apliecību) un kļūsti par šī fonda līdzīpašnieku.

Biržā tirgotie fondi pēc reģiona, nozares un riska

Ieguldītājs var ieguldīt ETF atbilstoši savām interesēm un mērķiem:

pēc reģiona, piemēram, ASV, ja interesē lielie tehnoloģiju uzņēmumi, Eiropā, ja dod priekšroku stabilākiem finanšu tirgiem, vai citviet pasaulē, atbilstoši savai interesei;
pēc segmenta vai nozares, piemēram, tehnoloģiju fondos, veselības aprūpes fondos, kuri iegulda farmācijas, medicīnas un citu ar veselību saistītu uzņēmumu akcijās, vai zaļās enerģijas fondos, kas fokusējas uz videi draudzīgiem risinājumiem;
pēc riska līmeņa, izvēloties fondus ar zemu, vidēju vai augstu riska līmeni - atkarībā no vēlmes saglabāt ieguldīto naudu vai sasniegt lielāku peļņu.

Biržā tirgotā fonda prospekts

Pirms ieguldīšanas ETF iepazīsties ar fonda prospektu- dokumentu, kurā detalizēti aprakstīta fonda ieguldījumu politika, riski, komisijas un cita svarīga informācija.
Prospekts ir pieejams fonda pārvaldnieka mājaslapā vai pie ieguldījumu pakalpojumu sniedzēja.

Kā darbojas biržā tirgotie fondi?

Ieguldītājs iegūst tiesības uz fonda peļņas daļu atbilstoši iegādātā fonda apliecību daudzumam.
Saņemtie procenti un – ieguldījumu vērtības pieaugums paliek fondā un tiek sadalīts proporcionāli starp ieguldītājiem.
Zaudējumi no viena ieguldījuma tiek kompensēti ar peļņu no citiem ieguldījumiem, kuri ietilpst attiecīgajā biržā tirgotajā fondā. Par biržā tirgotiem fondiem bieži vien var tikt piedāvāta zemāka procentu peļņa nekā tā, ko teorētiski būtu iespējams iegūt, ieguldītājam pašam pērkot un pārdodot akcijas, obligācijas u. c., jo nav iespējas kontrolēt katru no akcijām individuāli. Tāpēc ir svarīgi, lai katrs izvērtētu savas prioritātes un riska apetīti, lai izvēlētos sev piemērotāko ieguldīšanas stratēģiju.

Biržā tirgoto fondu iegāde

Atver ieguldījumu vai vērtspapīru kontu bankas filiāle, internetbankā vai pie ieguldījumu brokera. Dažas bankas šo pakalpojumu piedāvā bez maksas.
Izvēlies fondu no piedāvātā ETF saraksta.
Iesniedz pirkuma rīkojumu ETF iegādei.
Nosaki vēlamo ieguldījuma summu un regularitāti.

Par nodokļu samaksu ir atbildīgs pats ieguldītājs

Pārdodot ETF, no gūtās peļņas ir jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN), ja pārdošanas cena pārsniedz iegādes vērtību.
Darījumiem, kas tiek veikti, izmantojot ieguldījumu kontu, nodokļu piemērošana notiek saskaņā ar noteikumiem.
Nodokļu likme ir 25.5 %.

Alternatīvie ieguldījumu veidi

Ne visi ieguldījumi ir akcijas vai obligācijas — pastāv arī alternatīvi risinājumi ar citām iespējām un riskiem. Uzzini, kādi.

Nekustamais īpašums

Peļņas iespējas
Ieguldījums nekustamajā īpašumā paredz vairākas peļņas gūšanas iespējas, piemēram:

iespējams, ka iegādātā nekustamā īpašuma vērtība ilgtermiņā pieaug;
nekustamo īpašumu var izīrēt un gūt regulārus papildu ienākumus.

Trūkumi
Iegādājoties nekustamo īpašumu ir arī trūkumi, kas jāizvērtē:

nepieciešams lielāks sākotnējais kapitāls;
ja nekustamais īpašums tiek iegādātas ar kredītiestādes palīdzību, nepieciešama pirmās iemaksas summa;
uzturēšanas un amortizācijas izmaksas;
likviditāte ir atkarīga no pārdošanas brīža ekonomiskās situācijas.

Iegādājoties nekustamo īpašumu, lai gūtu peļņu, svarīgi izprast, kādas ir tā uzturēšanas izmaksas, un jānoskaidro, kādi faktori var ietekmēt īpašuma vērtību ilgtermiņā.
Piemēram, jānovērtē, kāda ir nekustamā īpašuma atrašanās vieta, vai nepastāv kādi riski, kuru dēļ īpašuma vērtība var mainīties (plūdu risks, atrašanās vieta, īpašums var kļūt ekspluatācijai nederīgs utt.). Ja īpašumu plānots izīrēt, tad jārēķinās ar papildu ieguldījumiem, kas nepieciešami, lai to uzturētu.

Par nodokļu samaksu ir atbildīgs pats nekustamā īpašuma īpašnieks

Nekustamā īpašumu izīrēšana vai iznomāšana ir saimnieciska darbība.
Vairāk ieskaties un uzzini Valsts ieņēmumu dienesta vietnē.

Nodokļi no dzīvokļa izīrēšanas vai iznomāšanas ienākumiem

Kolektīvās finansēšanas ieguldījumi

Daudzi topošie uzņēmēji saskaras ar grūtībām saņemt finansējumu savas biznesa idejas īstenošanai, īpaši, ja trūkst nodrošinājuma vai uzņēmējdarbības pieredzes. Tradicionālie banku aizdevumi šādos gadījumos var nebūt pieejami.

Papildus citiem jau pastāvošiem finansējuma piesaistes veidiem arvien lielāku popularitāti iegūst alternatīvs finansējuma veids – kolektīvā finansēšana (crowdfunding).
Pretstatā tradicionālajiem banku aizdevumiem viena aizdevēja (bankas) vietā finansējumu parasti veido liels skaits ieguldītāju, kuri katrs atsevišķi var ieguldīt arī pavisam nelielas summas, taču kopā ir iespējams nodrošināt arī ļoti ievērojama apjoma finansējuma piesaisti.

Kolektīvā finansēšanā ir nozīmīga starpniecība, kad kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējs, pašam neuzņemoties saistības, vada sabiedrībai pieejamu digitālu platformu, lai savestu kopā potenciālos ieguldītājus vai aizdevējus ar uzņēmumiem, kuri meklē finansējumu. Šāds finansējums izpaužas kā aizdevumi vai ieguldījumi uzņēmumu kapitālā.

Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniegšanā ir iesaistīti trīs dalībnieku veidi:

projekta īpašnieks, kas ierosina finansējamo projektu,
ieguldītāji, kas finansē ierosināto projektu,
kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējs, kas tiešsaistes platformā saved kopā projekta īpašniekus un ieguldītājus.

Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu drīkst sniegt juridiska persona, kas saņēmusi Latvijas Bankas darbības atļauju.

Atvasinātie finanšu instrumenti

Atvasinātie finanšu instrumenti ir viens no sarežģītākajiem ieguldījumu veidiem. To vērtība ir atkarīga no citu aktīvu vērtības, piemēram, no izejvielu, valūtu vai akciju cenām, vai pat no procentu likmēm.

Atvasinātie finanšu instrumenti:

iespēju līgumi (options),
nākotnes līgumi (forwards),
mijmaiņas darījumi (swaps),
valūtu mijmaiņas darījumi (currency/FX swaps)
un citi.

Tie tiek tirgoti biržās jeb regulētā tirgū (exchange traded) vai ārpus biržas jeb neregulētā tirgū (over the counter; OTC).

Tos lielākoties izmanto riska ierobežošanai, nākotnes naudas plūsmas pārvaldīšanai, aktīvu sadalījumu pārdalei un bezriska peļņas iegūšanai.

Alternatīvie norēķinu veidi

Izzini kriptoaktīvu pasauli: skaidrosim, kas tie ir, kā tie darbojas, kā tiek noteikta to vērtība un kāpēc tie rada gan iespējas, gan būtiskus riskus.

Kriptoaktīvi

Kriptoaktīvi (crypto-asset) bieži saukti par kriptovalūtām, ir digitāla valūta, ko var digitāli nosūtīt, glabāt vai tirgot un kas var funkcionēt kā apmaiņas līdzeklis norēķiniem par preci vai pakalpojumiem ar personām, kuras uz savstarpējas vienošanās pamata pieņem virtuālo valūtu.

Vairāk par kriptoaktīviem uzzini sadaļā alternatīvie norēķinu veidi (kripto).

Kriptoaktīvs var:

radīt pamatotas gaidas par finanšu labumu saņemšanu;
piešķirt tiesības uz kriptoaktīva emitenta projekta peļņas (ienākumu) sadalījumu;
piešķirt pārvaldes tiesības (balsstiesības) kriptoaktīva emitenta uzņēmumā vai balsstiesības ar kriptoaktīvu saistīta projekta attīstības noteikšanā.

Par nodokļu samaksu ir atbildīgs pats kriptoaktīvu turētājs

Plašāka informācija pieejama Valsts ieņēmumu dienesta vietnē.

Nodokļu un grāmatvedības normatīvā regulējuma piemērošana darījumiem ar kriptoaktīviem

Kopfinansējuma un P2P investīcijas

P2P investīcijas ir investīciju veids, kurā privātpersonas vai uzņēmumi tieši aizdod naudu citām privātpersonām vai uzņēmumiem, neiesaistot bankas.

Kolektīvā finansēšana (crowdfunding) ir finansējuma piesaistes veids, kurā liels ieguldītāju skaits iegulda vai ziedo salīdzinoši nelielas summas, lai kopā nodrošinātu ievērojamu naudas apjomu konkrētam projektam, idejai vai uzņēmumam.

Papildus citiem jau pastāvošiem finansējuma piesaistes veidiem arvien lielāku popularitāti iegūst alternatīvie finansējuma veidi – kolektīvā finansēšana (crowdfunding) un P2P finansēšana.

Pretstatā tradicionālajiem banku aizdevumiem viena aizdevēja (bankas) vietā finansējumu parasti veido liels skaits ieguldītāju, kuri katrs atsevišķi var ieguldīt arī pavisam nelielas summas, taču kopā ir iespējams nodrošināt arī ļoti ievērojama apjoma finansējuma piesaisti.

Kolektīvā un P2P finansēšanā ir nozīmīga starpniecība, kad kolektīvās vai P2P finansēšanas pakalpojumu sniedzējs, pašam neuzņemoties saistības, vada sabiedrībai pieejamu digitālu platformu, lai savestu kopā potenciālos ieguldītājus vai aizdevējus ar uzņēmumiem vai privātpersonām, kuri meklē finansējumu. Šāds finansējums izpaužas kā aizdevumi vai ieguldījumi uzņēmumu obligācijās vai kapitālā.

Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniegšanā ir iesaistīti trīs dalībnieku veidi:

Projekta īpašnieks – persona vai uzņēmums, kas ierosina projektu un meklē finansējumu,
Ieguldītāji – personas, kas finansē projektu,
kolektīvās finansēšanas platformas sniedzējs – starpnieks, kas, izmantojot tiešsaistes platformu, savieno projekta īpašniekus ar ieguldītājiem.

P2P finansēšanas pakalpojumu sniegšanā parasti ir iesaistīti četri dalībnieku veidi:

Projekta īpašnieks – persona vai uzņēmums, kas ierosina projektu un meklē finansējumu,
Emitents – juridiska persona, kas projekta īpašnieka vārdā emitē vērtspapīrus,
Ieguldītāji – personas, kas finansē projektu, iegādājoties emitenta piedāvātos vērtspapīrus,
P2P finansēšanas platformas sniedzējs – starpnieks, kas, izmantojot tiešsaistes platformu, savieno projekta īpašniekus ar ieguldītājiem.

Kolektīvās vai P2P finansēšanas pakalpojumu drīkst sniegt juridiska persona, kas saņēmusi Latvijas Bankas darbības atļauju.

Kopfinansējuma un P2P finansēšanas veidi:

Patēriņa kreditēšana: investori finansē personīgos aizdevumus privātpersonām parādu konsolidācijai, mājas uzlabošanai vai citām personīgām vajadzībām. Parasti šis ieguldījums ir nenodrošināts.
Uzņēmējdarbības kreditēšana: investori aizdod maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), bieži vien apgrozāmajiem līdzekļiem, nekustamo īpašumu attīstībai, lauksaimniecības attīstībai vai paplašināšanai. Šis ieguldījums var būt nenodrošināts, vai arī nodrošināts ar uzņēmuma aktīviem un/vai īpašnieka garantiju.

Eksistē arī P2P (peer-to-peer) platformas, kuru biznesa modelis balstās uz ziedojumu piesaistīšanu privātpersonām, kas nonākušas grūtībās. Šajās platformās cilvēki var tieši atbalstīt līdzcilvēkus, kuri saskaras ar finansiāliem vai veselības izaicinājumiem, bez starpniecības no tradicionālām labdarības organizācijām. Šādas platformas darbojas kā starpnieki starp ziedotājiem un saņēmējiem, nodrošinot caurspīdīgumu, uzticamību un ērtu ziedošanas procesu.

Tas ir saistoši ieguldītājam, jo:

iespēja ieguldīt ar salīdzinoši nelielām summām;
dažādu projektu un uzņēmumu finansēšanas iespējas.

Riski, kas jāņem vērā:

ierobežota iespēja ātri pārdot ieguldījumu;
regulējums un platformas uzticamība, pārvaldības caurspīdīgums un uzņēmuma licence ir būtiski drošības faktori. Ieguldot nelicencētās platformās, risks zaudēt naudu palielinās. Pirms pieņem lēmumu, izpēti uzņēmuma reputāciju, finanšu rādītājus un darbības vēsturi.

Pirms ieguldīšanas pārbaudi licenci pakalpojuma sniegšanai. Ieskaties šeit.

Finanšu instrumentu (vērtspapīru) vai ieguldījumu konts

Nākamā apakštēma

Cenas veids	Vērtība (eiro)
Darījuma cena	0.150
Vidējā svērtā cena	0.146
Bilances vērtība	0.168